15.03.2017 13:48

Lobēšanas atklātība iestrēgusi atrunās

Autors  Imants Vīksne, analītiskās žurnālistikas darbnīca “6K”
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Saskatīt, kas patiesībā slēpjas aiz katras likumdošanas iniciatīvas, un nodrošināt godīgu konkurenci dažādām sabiedrības interešu grupām to ideju virzīšanā – tāda ir lobēšanas atklātības jēga. Pagaidām Saeimas kuluāri ir slikti caurskatāmi. Saskatīt, kas patiesībā slēpjas aiz katras likumdošanas iniciatīvas, un nodrošināt godīgu konkurenci dažādām sabiedrības interešu grupām to ideju virzīšanā – tāda ir lobēšanas atklātības jēga. Pagaidām Saeimas kuluāri ir slikti caurskatāmi. Harijs Daina Liepiņš

Par nepieciešamību darīt zināmu plašākai sabiedrībai, kādi cilvēki un kādos nolūkos staigā pa Latvijas politiķu kabinetiem, tiek runāts jau ceturto gadu, taču progress Lobēšanas atklātības likuma virzībā nav manāms.

Gluži otrādi – no viena jauna likuma projekta tas sarucis līdz dekoratīviem grozījumiem Saeimas Kārtības rullī, un arī tos pagaidām neizdodas pieņemt.


Eiropas Savienības institūcijās lobēšanas jautājums tiek uztverts nesalīdzināmi nopietnāk. Organizāciju pārstāvjiem, kuri vēlas iekļūt Briseles un Strasbūras ēkās, saņemt informāciju par likumdošanas aktualitātēm un vadīt tās sev interesējošā gultnē, oficiāli jāreģistrējas Eiropas institūciju Pārredzamības reģistrā.

Lobēšana nav nekas apkaunojošs vai krimināls, kamēr runa nav par tirgošanos ar ietekmi. Reģistra sarakstā šobrīd ir arī 32 Latvijas organizācijas un starptautiskas asociācijas, kas pastarpināti pārstāv arī mūsu valsts attiecīgās nozares. Nav pamata domāt, ka Pārredzamības reģistrs ļauj izsekot katra lobista gaitām un katrām interesēm, kas ietekmē Eiropas institūciju lēmumus. Taču obligātā publicitāte lobistu grupām vismaz nodrošina godīgāku savstarpēju konkurenci, bet politiķiem un ierēdņiem ļauj izvairīties no dažādiem zemūdens akmeņiem.

"6K" aptaujāja vairākas Latviju pārstāvošas organizācijas – kādos nolūkos tās reģistrējušās lobiju sarakstā. Piemēram, dažādu vides projektu īstenotājs Baltijas Vides forums skaidro: "Kad gandrīz pirms desmit gadiem reģistrējāmies, mūsu mērķis bija zināt un sekot līdzi tam, kas notiek Eiropas Savienības vides politikā, jūrlietās, enerģētikā, kā arī citās ar vidi saistītās jomās. Priekšrocība ir tā, ka mēs automātiski saņemam informāciju par Eiropas Komisijas organizētajām sabiedriskajām apspriešanām un iespēju sniegt viedokli."

Tāpat Pārskatāmības reģistrā atrodama Ārvalstu investoru padome Latvijā – ietekmīga organizācija, kas apvieno dažādas valstis un nozares pārstāvošus uzņēmumus: "Primāri ĀIPL sadarbojas ar Latvijas valdību un dažādām organizācijām Latvijā, taču, ņemot vērā Latvijas dalību Eiropas Savienībā, ir jautājumi, kas saistās ar ES līmeņa regulējumu un kas ietverti, piemēram, ES regulās. Līdz ar to, atzīstot un respektējot šāda reģistra esamību un pastāvot iespējai, ka ar ĀIPL saistītām personām var būt kontakti ar Eiropas Parlamentu vai Komisiju, to darbiniekiem, uzskatījām par nepieciešamu reģistrēties šādā reģistrā."

Reģistrā ir arī divi miljardiera Džordža Sorosa ideju izplatītāji Latvijā. Fonds atvērtai sabiedrībai "DOTS" un domnīca "Providus". Abas organizācijas pieteicās caurskatāmības reģistrā, jo tas bija obligāts priekšnosacījums dalībai konkursā uz vietām ekspertu darba grupā sociālās uzņēmējdarbības jomā. Tiesa gan – pie ekspertu vietām tikt neizdevās.


Pilnu rakstu lasiet 14. marta "Rīgas un Apriņķa Avīzes" pielikumā "Kodols"; publikācijas pirmavots "Diena"