Iniciatīvā uzsvērts, ka pašreizējās ģeopolitiskās situācijas dēļ ir nepieciešams attīstīt Latvijas aizsardzības spējas. Lai stiprinātu Latvijas drošību un efektīvāk realizētu Ziemeļatlantijas līguma 3. pantu*, ikkatram Latvijas vīrietim, kurš ir sasniedzis 18 gadu vecumu un kuram ir atbilstošs veselības un fiziskais stāvoklis, ir jāiziet obligātais militārais dienests, pauž iniciatīvas autors.
Lejnieks-Puķe skaidro, ka pilngadību sasniegušie vīrieši ar atbilstošu veselības un fizisko stāvokli dienestā varētu apgūt valsts aizsardzības pamatus, lai militāra konflikta gadījumā viņus varētu mobilizēt un viņi būtu atbilstoši apmācīti. Iniciatīvas autora ieskatā, vīriešiem, kuru veselības un fiziskais stāvoklis ir zemāks par OMD noteiktajiem veselības un fiziskā stāvokļa kritērijiem, būtu jāiziet individualizēts militārais dienests, kurā viņi apgūtu prasmes un iemaņas, kas neprasa attiecīgo veselības un fizisko stāvokli.
Lejnieks-Puķe uzskata, ka OMD laikā būtu jāmaksā vidējā alga, kādu pašlaik saņem profesionālā dienesta karavīri. Tāpat būtu jārod iespēja šajā laikā saņemt visas pārējās karavīram pienākošās sociālās garantijas. OMD laikā cilvēkam saglabājama darbavieta un vismaz kāda daļa no algas.
Iniciatīvas autors pamato, ka idejas realizācijas gadījumā sabiedrība iegūtu valsti, kas militāra konflikta gadījumā būtu gatava sevi aizstāvēt. Tāpat "sabiedrībā notiktu pašattīrīšanās no valstij nelojāliem pilsoņiem un nepilsoņiem, jo viņi emigrētu uz ārvalstīm".
Latvijā visiem vajadzētu būt gataviem X stundai
Lejnieks-Puķe, kurš 12. Saeimas vēlēšanās kandidēja no partijas "Suverenitāte", kas iestājās pret Latvijas dalību NATO un ES, iepriekš iesniedzis arī iniciatīvas par Latvijas izstāšanos no NATO, Saeimas atlaišanu, parādu verdzības likvidēšanu, vēlēšanu sistēmas reformu, demokrātisku vēlēšanu atjaunošanu Latvijā un citas.
Intervijā "Rīga TV24" raidījumā "Dienas personība ar Veltu Puriņu" Lejnieks-Puķe savu iniciatīvu pamatoja ar ikviena spēju rīkoties "X stundā" un atzina, ka pirms tās iesniegšanas nav konsultējies ar militārām autoritātēm. "Šī bija mana iniciatīva, es arī nejūtos liels šīs jomas speciālists," viņš teica.
Jautāts, kāda bija viņa motivācija rakstīt šādu iniciatīvu, Lejnieks-Puķe, pauda, ka Latvijā visiem vajadzētu būt gataviem X stundai. "Mēs neesam īsti gatavi tam, ka varētu rasties tāds stāvoklis kā Ukrainā. Mēs nezinātu, ko darīt." Viņš arī atzina, ka OMD varētu izpausties līdzīgi, kā tas bija padomju laikos, kad augstskolu studenti apguva militārās un civilās aizsardzības pamatus, savukārt meitenes varēja papildus iegūt medmāsas specialitāti. Viņaprāt, dienests būtu iespēja ar darbiem pierādīt katra patriotismu. "Šis ir ļoti labs veids, kā parādīt, ka esi spējīgs ne tikai piespraust pie apģērba karodziņu uz novembra svētkiem, bet arī darīt kaut ko reāli."
Savukārt 7. janvārī Lejnieks-Puķe izplatīja šādu savu skaidrojumu: "Veidojot „ManaBalss.lv" iniciatīvu par obligāto dienestu, es nebiju domājis obligāto dienestu tikai tajā klasiskajā izpratnē, kāds tas bija pirms 15 gadiem. Doma, drīzāk, ir tāda: tās iemaņas, ko apgūst Zemessardzē vai profesionālajā dienestā, ir jāapgūst katram, tas ir, ikkatram vīrietim un sievietei jābūt sagatavotiem X stundai neatkarīgi no viņu fiziskā un veselības stāvokļa.
Kā jau tas minēts iniciatīvā – katram noteiktā laika posmā vajadzētu apgūt valsts aizsardzības pamatus, civilo aizsardzību, pirmās palīdzības sniegšanu un tamlīdzīgas lietas. Un tad tie, kuri grib, var trenēties šaut, durt un spridzināt!"
Lejnieks-Puķe pauž, ka ikviens – neatkarīgi no veselības stāvokļa – var kaut ko darīt valsts aizsardzības labā, un viņam ir neizprotama Aizsardzības ministrijas reakcija ar izteikumiem par to, ka obligātais dienests it kā kalpotu Krievijas interesēm. "Iespējams, publiskajā komunikācijā mēs neesam sapratuši viens otru. Es vēlos, lai katrs apgūtu valsts aizsardzības pamatus!"
Uz "Kodola" jautājumu, vai tiešām arī sievietēm būtu jāiziet OMD, Lejnieks-Puķe precizēja, ka sievietēm tas tomēr nebūtu obligāts. Viņš arī skaidroja: "Acīmredzot vārds "obligātais" ir ļoti neveiksmīgs izteiksmes līdzeklis, jo cilvēki to pārprot. Es biju domājis par civilās un militārās aizsardzības pamatiemaņu apgūšanu visiem vīriešiem – visu to, ko mēs darām Zemessardzē, par kuru laiku, veidu un izpildi varētu diskutēt. Acīm redzot manas iniciatīvas teksts, iespējams, būtu krietni jāprecizē." Viņš arī piebilda, ka "gadījumā, ja arī šāda iniciatīva savāks parakstus (kas ir maz ticams), tā savā tagadējā veidolā nav akmenī iekalta..."
AM: OMD sākotnēji izmaksātu 104 miljonus eiro
Obligātā militārā dienesta atjaunošanai un uzturēšanai būtu nepieciešami ievērojami cilvēkresursi un finanšu līdzekļi, kā arī ilgs sagatavošanās periods, lai šī sistēma sniegtu rezultātu, pauž Aizsardzības ministrija.
OMD atjaunošanas gadījumā būtu pilnībā jāizformē profesionālais dienests un arī Zemessardzes labākais resurss, jo OMD apmācībai ir nepieciešami virsnieki un instruktori, kuri ir pieejami vienīgi no esošajiem cilvēku resursiem. Tas nozīmē, ka Nacionālie bruņotie spēki (NBS) vismaz uz trim līdz pieciem gadiem zaudētu jebkādas kaujas spējas. Pašreizējā situācijā Latvija to nedrīkst atļauties, no valsts aizsardzības viedokļa tā būtu bruņoto spēku kaujas spējas iznīcinoša rīcība.
Latvijas gadījumā būtu jāatjauno vispārējā karaklausība (ne ierobežota kā Lietuvā pašlaik). Tikai tam, lai pārbaudītu un rekrutētu karavīrus, būtu nepieciešams izveidot centru ar vairāk nekā 300 cilvēku lielu personālu (piemēram, Igaunijā ir šāds centrs, kurā strādā 400 cilvēku). Kopumā tas NBS radītu lielu administratīvo slogu un ar tā uzturēšanu saistītās izmaksas.
Attiecībā uz virsnieku sastāvu būtu nepieciešams palielināt komandējošā personāla ‒ virsnieku un instruktoru ‒ skaitu, kuri veiktu rekrūšu apmācību. Komandējošo sastāvu nevar sagatavot īsā laika periodā, līdz ar to tam būtu jānāk no profesionālā dienesta vienībām, kas nozīmē tiešu to novājināšanu.
Saskaņā ar NBS aprēķinu, viena profesionālā dienesta karavīra sākotnējās izmaksas ir 30 000 eiro pirmajā dienesta gadā. Ja Latvija pāriet uz OMD sistēmu, būtu muļķīgi pieņemt, ka šāds karavīrs izmaksātu lētāk, kā nereti ticis apgalvots. Turklāt tās ir tikai individuālā ekipējuma izmaksas. Papildus tam ir jānodrošina infrastruktūra, ekipējuma uzturēšana un izmaksas, lai to atjaunotu (munīcija, degviela, transporta nolietojums utt.).
Pieņemot, ka gadā tiktu iesaukti 1000 pilsoņi un dienesta ilgums būtu viens gads, papildus profesionālajam dienestam un Zemessardzei sākotnējās izmaksas būtu šādas: infrastruktūra ‒ 38,1 miljons eiro; ekipējums ‒ 7,72 miljoni eiro; ieroči – 9,87 miljoni eiro. Papildus tam būtu ikgadējās izmaksas jeb 4,46 miljoni eiro par infrastruktūras, ekipējuma un ieroču uzturēšanu; apmācību izmaksas (munīcija, ēdināšana un medicīna) ‒ 39,73 miljoni eiro; personāla nodrošinājums ‒ 4,24 miljoni eiro.
Salīdzinot šos izdevumus ar kaimiņvalsts Lietuvas ambīcijām, kas ir iesaukt ierobežotu pilsoņu skaitu, papildus esošajam profesionālajam dienestam, sasniedzot 7000 OMD karavīru atzīmi, izdevumi šādas sistēmas nodrošinājumam pieaug vairākas reizes.
Pat ja tiktu pieņemts lēmums par OMD atjaunošanu, līdzīgi kā pārējās Baltijas un Ziemeļvalstīs, tas būtu papildinājums jau esošajam profesionālajam dienestam un Zemessardzei. Pat ar lielāku aizsardzības finansējumu vēl joprojām nav iespējams pilnībā ekipēt un apgādāt kā regulāro spēku veidus, tā Zemessardzi. OMD atjaunošanas gadījumā valstij būtu jāizdara izvēle, kurai nozarei atņemt vairāk nekā 100 miljonus eiro, lai radītu neefektīvu un ļoti ierobežotu militāro spēku.
OMD karavīri nav spējīgi stāties pretim profesionāļiem
OMD reālais ieguldījums atmaksājas tikai tajā gadījumā, ja vienlaikus darbojas rezerves karavīru sistēma, jo katrs OMD karavīrs pēc 12 mēnešu dienesta automātiski tiek ieskaitīts NBS rezervē. Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem rezerves karavīrs jāiesauc uz atkārtotām mācībām reizi trijos gados. Jau šobrīd, uzsākot rezerves karavīru apmācību, NBS saskaras ar problēmām, kas saistītas ar zemo atsaucību un dažādām atrunām, kas kalpo par iemeslu, lai persona garantēti nesodīti varētu neierasties uz apmācību. Visbeidzot, ņemot vērā demogrāfisko situāciju Latvijā, kā arī, lai nodrošinātu nepieciešamo OMD karavīru skaitu, nepieciešams atjaunot vispārējo karaklausību, kura paredzētu iesaukt visus valsts pilsoņus vecumā no 18 līdz 50 gadiem.
Aizsardzības ministrija ir rūpīgi analizējusi 2008. gada Krievijas‒Gruzijas karu un Krievijas agresiju Ukrainā. Viens no būtiskākajiem secinājumiem ir tas, ka abus konfliktus raksturo ātra un profesionāla agresora spēku darbība, kuru iespējams apturēt tikai ar efektīvu un labi sagatavotu profesionālu spēku palīdzību. Saskaņā ar Ukrainas puses sniegto informāciju, OMD karavīri nav spējīgi stāties pretim profesionāliem Krievijas bruņotajiem spēkiem, kurus pamatā veido tā sauktie kontraktnieki. Ukrainas puse ar uzskatāmiem pierādījumiem ir informējusi, ka trešdaļa OMD karavīru pie pirmā kontakta ar pretinieku dezertējusi, trešdaļa ‒ nogalināta un atlikusī daļa izrādījusi vāju pretestību.
OMD atjaunošana pašreizējā situācijā kalpotu Krievijas mērķim, proti, tiktu ievērojami vājināts un pat iznīcināts profesionālais dienests un Zemessardze, jo kā vienai, tā otrai organizācijai tiktu atņemts finansējums un apturēti iesāktie attīstības projekti.
Apkopojot iepriekš sniegto informāciju, vietā ir jautājums, kura interesēs ir iznīcināt pašlaik funkcionējošu valsts militārās aizsardzības sistēmu, kas pēc finanšu samazinājuma gadiem beidzot sāk atkopties un kļūst par reālu spēku, lai aizstātu to ar obligātā militārā dienesta karavīriem jeb "lielgabalu gaļu"?
Igaunijā – pēc teritoriālā principa; Lietuvā OMD stājas brīvprātīgi
Igaunijas Republikas konstitūcija paredz, ka visiem fiziski un garīgi veseliem pilsoņiem vīriešiem jāiziet obligātais militārais dienests valsts Aizsardzības spēkos. Arī sievietes var brīvprātīgi pieteikties obligātajam militārajam dienestam. 2013. gadā 11,4 % Igaunijas Aizsardzības spēku sastāva bija sievietes.
Obligātā militārā dienesta ilgums ir astoņi vai 11 mēneši atkarībā no tā, kādu mācību programmu Aizsardzības spēki īsteno. Šajā dienestā iesauktie apgūst pamatprasmes, kā rīkoties kara gadījumā militāro vienību sastāvā.
Iesaukšana obligātajā militārajā dienestā notiek pēc teritoriālā principa. Iesaucamie no viena apgabala mācās kopā vienā vienībā. Kad viņi tiek ieskaitīti rezervē, viņi veido vienu rezerves vienību, ko vada komandieri, kuri apmācīti obligātajā militārā dienestā un ir no tās pašas vienības. Pēc obligātā militārā dienesta rezervisti reizi piecos gados tiek iesaukti, lai atsvaidzinātu obligātajā militārajā dienestā apgūtās prasmes un iemācītos rīkoties ar jaunākajiem ieročiem un ekipējumu.
Lietuvas parlaments 2015. gada pavasarī pieņēma lēmumu atjaunot obligāto militāro dienestu. Lēmumam bija divi galvenie iemesli: ģeopolitiskā situācija un nepietiekams cilvēku skaits Bruņoto spēku vienībās.
Katru gadu 3500‒4000 Lietuvas pilsoņu iesaucamajā vecumā (19‒26 gadi) tiek iesaukti uz deviņu mēnešu ilgu dienestu. Tajā var dienēt arī brīvprātīgi – vīrieši un sievietes vecumā no 18 līdz 38 gadiem tiek aicināti brīvprātīgi pievienoties iesaucamajiem. Dienesta laikā karavīriem tiek maksāta uzturnauda, un pēc dienesta beigām atkarībā no sasniegumu līmeņa katram tiek izmaksāta atlīdzība (līdz 3000 eiro). Turklāt karavīru esošajam vai topošajam darba devējam pusgadu pēc dienesta beigām tiek maksātas subsīdijas, kas palielina karavīru iespējas atrast darbu.
Kopš 2015. gada pavasara lielākā daļa jauniešu ir izvēlējušies dienēt brīvprātīgi. Katru gadu tiek veidots iesaucamo saraksts, kuru pēc nejaušības principa izstrādā speciāla datorsistēma. Pēc deviņu mēnešu dienesta karavīri tiek ieskaitīti Lietuvas Bruņoto spēku militāri sagatavoto rezervistu sarakstā. Daži no viņiem paliek Bruņotajos spēkos, lai turpinātu militāru karjeru (līdz šim apmēram 600).
Obligātā militārā dienesta atjaunošana Lietuvā ir viens no iemesliem, kādēļ 2015. gadā pieauga emigrācija no valsts, pērn atzina Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs. "Mums tas ir atklāti jāpasaka un nav jābaidās pateikt, ka emigrantu skaits būtiski pieauga, jo īpaši aprīlī un citos mēnešos, kad sākās iesaukums Lietuvas armijā. Domāju, ka tas ir ļoti ietekmējis jauniešus, un daži no viņiem domāja, ka kādu laiku varētu pastrādāt ārvalstīs." Lietuvas Statistikas departamenta dati liecina, ka 2015. gadā aizbraukšanu no Lietuvas deklarējuši 46,5 tūkstoši cilvēku, kas ir par 9900 cilvēkiem jeb 25 % vairāk nekā 2014. gadā.
* Lai pēc iespējas efektīvāk izpildītu Līguma mērķus, puses, katra atsevišķi vai visas kopā, ar ilgstošiem un efektīviem pašu centieniem un savstarpējo palīdzību uzturēs un attīstīs savas individuālās un kolektīvās spējas pretoties bruņotam uzbrukumam.
** Izmantota Aizsardzības ministrijas, Igaunijas Aizsardzības spēku un Lietuvas Bruņoto spēku obligātā dienesta un personāla komplektēšanas dienesta informācija