Taču taupībai, ko neapšaubāmi var uzskatīt par labu paradumu, ir arī cits iemesls – tā palīdz saglabāt vidi nākamajām paaudzēm.
LED spuldzēm ir daudz pozitīvu blakusefektu
LED spuldzes, kas nomaina tradicionālās kvēlspuldzes, mājsaimniecībā ļauj ietaupīt līdz pat 80% elektroenerģijas. Spuldžu nomaiņu var veikt pakāpeniski. LED spuldzes, izstarojot gaismu, nesilda gaisu, un arī tas nāk par labu apkārtējai videi.
Lai kaut ko vismaz teorētiski ietaupītu, vispirms vajadzētu izvērtēt, cik daudz gaismas mājās ir nepieciešams. Ražotāji piedāvā visdažādākos gaismas avotus – griestu un grīdas lampas, pie sienām piestiprināmus gaismekļus un galda lampas. Atliek tikai saprast, cik daudz gaismas vajadzēs dzīvojamajā istabā, cik guļamistabā, vannas istabā vai virtuvē, cik ilgi gaisma degs, cik bieži tā jāieslēdz vai jāizslēdz un kas tieši ir jāizgaismo.
Tā kā par gaismekļu dizainu ir jāmaksā tikai vienu reizi, problēma paliek gaismas avota stipruma izvēlē. Ja mēs vēl dzīvojam tajā pasaulē, kuru izgaismo tikai Tomasa Edisona pirms apmēram 140 gadiem izgudrotā oglekļa kvēldiega spuldzīte, tad mājās degs vairākas parasti no 100 līdz 25 vatu kvēlspuldzes. Taču jau vairākus gadus veikalos ir nopērkamas LED spuldzes.
Lai arī to cena ir augstāka, šo salīdzinoši nesen tirgū ienākušo spuldžu dzīves ilgums, kā apgalvo ražotāji, sasniedz pat 50 000 stundu un patērē apmēram desmit reizes mazāk elektroenerģijas nekā parastās spuldzes. Piemēram, ja tradicionālo kvēlspuldzi, kas patērē 100 vatu stundā, aizstāsim ar tādas pašas gaismas jaudas LED spuldzi, tad tā patērēs tikai 12 vatus elektrības stundā.
Tā kā lielākajos tirdzniecības tīklos mēdz būt atlaides arī LED spuldzēm, tad izdevīgam pirkumam būs arī pozitīvs blakusefekts – būtisks elektroenerģijas patēriņa samazinājums mēnesī, un, kā ievērojis raksta autors, jau pēc dažu kvēlspuldžu aizstāšanas ar LED spuldzēm, elektrības rēķins samazinājās vismaz par 10 eiro ik mēnesi un kopumā krietni vairāk par 100 eiro gadā.
Eksperti uzskata, ka, lietojot LED spuldzes, tiek ietaupīts pat līdz 80% elektroenerģijas. Pašu spuldzīšu nomaiņu ar ekonomiskajām vislabāk ir sākt vietās, kur spuldzes tiek dedzinātas visvairāk.
Vēl kāds atgādinājums. Visām lielajām sadzīves iekārtām ir Eiropas Savienības izstrādāts enerģijas patēriņa marķējums. Līdzās tehniskajām īpašībām tas norāda arī iekārtu enerģijas patēriņu klasēs – no "A", kas apzīmē zemu patēriņu, līdz "G" jeb augstu patēriņu. Šis marķējums ir gan uz veļas mazgājamām mašīnām un veļas žāvētājiem, gan uz ledusskapjiem, gan trauku mazgājamām mašīnām un, protams, arī uz spuldzēm.
Bez vajadzības nevirini ledusskapja durvis
Piedomājot pie ikdienas paradumiem, zināmā mērā ekonomiskāks var kļūt arī ledusskapis. Pirmkārt, bez vajadzības nav jāvirina ledusskapja durvis. Atvērtas ledusskapja durvis nozīmē, ka tajā ieplūdīs silts gaiss, kas, vēlāk atdziestot, ietekmē arī mitruma līmeni ledusskapī un izraisa ledus rašanos, kas savukārt palielina elektroenerģijas patēriņu.
Būtu labi vismaz reiz gadā palūkoties, kas notiek ledusskapja aizmugurē, un rūpīgi ar putekļu sūcēju iztīrīt ledusskapja dzesētāju no putekļiem, jo tie aizkavē dzesēšanu, tā palielinot elektroenerģijas patēriņu.
Jāatceras arī, ka viens liels ledusskapis patērē par 20% mazāk elektroenerģijas nekā divi mazāki modeļi ar tādu pašu kopējo jaudu. Taču par to vajadzētu sākt domāt jau, pērkot ledusskapi.
Saprātīgāk būtu pirkt ledusskapi, kura enerģijas patēriņš atbilst "A" klasei, lai gan eksperti teic, ka arī "A" klases piedāvājumā atkarībā no ledusskapja modeļa ir ievērojamas patēriņa atšķirības, bet to iespējams viegli noskaidrot. Un vēl – neaizmirstiet, ka ledusskapim patīk vēsums, tāpēc to nevajadzētu likt tieši blakus plītij, trauku mazgājamai mašīnai vai apsildes radiatoram. Siltumu, ko izstaro šīs iekārtas, ledusskapim būs jāatdzesē. Tāpat vajadzētu parūpēties, lai ledusskapja aizmugurē brīvi cirkulētu gaiss, un noregulējiet iekšējo temperatūru uz 6°C.
Uzliec katlam vāciņu un noslauki putekļus
Elektrisko ierīču lādētāja strāvas pārveidošanas bloks elektrību “ēd” arī tad, kad lādētājam nav pievienots nedz mobilais telefons, nedz kāda cita ierīce. Šādi tukšgaitas tēriņi gan nav lieli, taču, netaupīsi centu, pie eiro netiksi.
Elektroenerģijas ietaupījums virtuvē var rasties, ievērojot arī dažus citus nosacījumus. Ir mājsaimniecības, kurās ēdiena pagatavošanai tiek izmatotas elektriskās plītis. Izrādās, ka, piemēram, vārot zupu un uzliekot katlam vāciņu, var ietaupīt līdz pat 25% enerģijas. Vēl vairāk enerģijas ietaupīsies, ja ēdiens vārīsies iespējami mazā ūdens daudzumā. Katlam būtu jāatrodas tieši uz riņķa un jābūt ne lielākam, ne mazākam par to. Elektriskās plīts riņķus droši var izslēgt jau ātrāk, jo tie silda arī labu brīdi pēc tam. Vēl vairāk enerģijas ietaupīsies, lietojot spiediena katlus un elektriskās ūdens kannas.
Profesionālie pavāri gan biežāk izmanto gāzes plītis, jo ar to palīdzību temperatūru var regulēt daudz precīzāk. Turklāt tās izraisa daudz zemāku oglekļa dioksīda izplūdi un par tām ar atzinību izsakās profesionālie klimata saudzētāji. Tāpēc, ja jūsu dzīvoklim vai mājai ir gāzes pieslēgums, tad ir vērts pāriet no elektriskās uz gāzes plīti.
It kā sīkums, bet elektriskais skaitītājs griezīsies lēnāk, ja tvaika nosūcējam virs plīts būs tīri filtri, kas atvieglos ventilatoram ieraut gaisu nosūcējā.
Nedarbini pustukšu veļasmašīnu
Lai pat "A" klases veļasmašīna nekļūtu par enerģijas pārtērētāju, gan autors pēc privātās pieredzes, gan speciālisti iesaka mazgāt veļu zemākā temperatūrā un tikai nepieciešamības gadījumā izmantot mērcēšanas programmu. Vislabāk ir izmantot īsās mazgāšanas programmas, jo tās ļauj taupīt elektroenerģiju. Veļas vārīšanas vietā pilnīgi pietiek ar 40 °C, un tā ietaupās līdz pat 50% enerģijas, turklāt tiek saudzēta gan vide, gan apģērbs. Arī mērcēšana lielākajā daļā gadījumu nav nepieciešama, un tā tiek ietaupīts gan laiks, gan elektrība.
Svarīgi ir arī izmantot visu veļas mazgājamās mašīnas tilpumu. Daudzas no tām mazāka veļas daudzuma mazgāšanai patērē tikpat daudz ūdens un elektrības kā pilnas. Videi draudzīgi ir mazgāt pilnu veļas mašīnu, un, kā uzsver eksperti, ar to nevar sacensties pat taupības režīms.
Televizors un citi enerģijas zagļi
Tikai ar pulti izslēgts televizors gadā izlietos 70 kilovatstundas elektroenerģijas. Šajā ziņā laba apetīte ir vēl izdzīvojušajiem televizoriem ar kineskopu. Jaunāko – LCD, LED un plazmas televizoru modeļi piedāvās gan labāku attēlu, gan pārstāvēs augstāku energotaupības klasi.
Lai gan televizora ekrāns, kad ierīce ir izslēgta ar pulti, paliek tumšs, televizors tik un tā patērē elektrību, turklāt vēl ne tik maz – apmēram 70 kilovatstundas gadā. Šajā ziņā līderi ir vecāko paaudžu televizori, taču arī jaunākie, piemēram, plazmas televizori neizceļas ar īpašu ekonomiskumu. Tiesa gan to īpašnieki mēdz uzsvērt, ka zinot, par ko maksā.
Arī mūzikas centri, printeri, halogēnu lampas un mobilo telefonu lādētāji bieži vien patērē elektrību tad, kad tie netiek izmatoti, bet ir pieslēgti strāvai. Slepenos elektrības patērētājus var atpazīt pēc degošām "stand-by" lampiņām, kā arī detaļām, kuras it kā izslēgtas, tomēr ir siltas vai sīc. To ir viegli novērst ar pagarinātāju un kontaktu palīdzību, kurus var ieslēgt un izslēgt. Tas šīm iekārtām ātri vien iemācīs taupīt.
Kāds labums, taupot uz sīkumiem
Katrs kilograms oglekļa dioksīda, kas nonāk atmosfērā, sadedzinot fosilo kurināmo, tuvina pasauli ekoloģiskai krīzei. Tā ir maksa par ērtībām, ko rada arī, piemēram, Rīgas termoelektrocentrālē (TEC 2) saražotās vairāk nekā 2000 gigavatstundas elektroenerģijas
Te varbūt vajadzētu iedomāties, kas notiktu, ja elektrība pazustu kaut uz vienu dienu. Protams, to ir grūti iztēloties, jo mēs piederam tiem 20 procentiem cilvēces, kura patērē 80 procentus no visas saražotās elektroenerģijas. Protams, tas nenozīmē, ka ikviens no mums elektroenerģiju patērētu izšķērdīgi.
Taču jāsaprot, ka daļa elektroenerģijas tiek saražota elektrostacijās, sadedzinot, piemēram, gāzi, un šajā procesā atmosfērā izdalās ievērojams daudzums oglekļa dioksīda – gāzes, kura visvairāk ietekmē globālās klimata pārmaiņas. Turklāt zinātnieku aplēses liecina, ka jau tagad ir izlietota puse no fosilo resursu krājumiem un dažos gadu desmitos tie izbeigsies pavisam.
Pa to laiku pasaule, visticamākais, neaizies bojā, bet cilvēki būs iemācījušies iegūt enerģiju no drošiem un neizsīkstošiem avotiem – Saules, vēja, ūdens un augiem. Taču arī tas, visticamākais, nebūs par velti, tāpēc labi paradumi, mācoties taupīt elektroenerģiju, tāpat kā, piemēram, šķirot atkritumus, ir ieguldījums nākotnē.
