Mainās īpašnieki, uzrodas smaka
Patiesībā šā stāsta sākums jāmeklē jau tālajā 1963. gadā, kad Baltijas kara apgabala vajadzībām Vangažu stacijas tuvumā tika ierīkota bāze degvielas uzglabāšanai. Tika izbūvēti 20 betona rezervuāri ar 1000 kubikmetru tilpumu katrs un divi degvielas piedevu rezervuāri – katrs ar 200 litru tilpumu. Kā stāsta naftas bāzei kaimiņos dzīvojošie, zināms, ka rezervuāru sienas un virspuse ir betonēta, taču nav skaidrības, vai betonēta ir arī rezervuāru apakšējā daļa un vai rezervuāru saturs nesūcas zemē. Pagaidām gan par to nekas neliecinot, jo ūdens no dziļurbumiem nāk tīrs. Novadgrāvī tuvējā pļavā gan varot manīt naftas produktu klātbūtni.
Kad 90. gadu sākumā Padomju armija no Latvijas aizgāja, bāzi pārņēma kompānija "Veksoil", tad "Lido nafta", bet 2008. gadā bāzē iestājās klusums. Kāds gan kaut ko sargājis, bet citādi aiz armijas celtā dzeloņdrāšu žoga nekas nav noticis. Kad kaimiņi prasījuši, kas te notiek, sargi zinājuši atbildēt tikai to, ka, ja esot nauda, lai tik pērkot nost, stāsta "Markšu" mājās dzīvojošā Biruta Marksa. Viņas zemesgabala dienvidu robeža sakrīt ar naftas bāzes iežogoto teritoriju.
"2014. gadā te ieradās "Vangažu nafta", un gadu pēc tam sākās tā smirdēšana. Sākumā domājām, ka smaka nāk no tuvumā esošās uzņēmuma "Binders" ražotnes, taču tā nebija. Asā naftas produktu smaka ar stipru ķiploku smārda piedevu nāca tieši no naftas produktu pārkraušanas bāzes," stāsta cita "Markšu" māju iemītniece Elga Siliņa.
Sākumā vainots gāzes vads
Patiesībā gan pirmo reizi asa smaka Meža miera iedzīvotājus pārsteigusi 2015. gada nogalē. Smirdējis tā kā pēc degvielas, taču tomēr dominējusi asa ķiploku smaka – gluži kā tad, kad virtuvē no gāzes balona pasprūk tā saturs. Zvanījuši uz avārijas tālruni "04", jo nosprieduši, ka kaut kas nelāgs gadījies ar tuvumā esošo gāzes vadu. Gāzinieki, protams, atbraukuši, visu izstaigājuši un teikuši, ka ar gāzes vadu viss ir kārtībā.
Un tikai tad vietējie sapratuši, ka smaka nāk no "Vangažu naftas" bāzes teritorijas laikā, kad no cisternām tiek sūknēta degviela. Kad tieši smaka parādās, īsti nav prognozējams – citreiz ļoti agri no rīta, citreiz jau pavisam vēlu vakarā. Tad valdošo dienvidrietumu vēju nestais benzīna un ķiploku smakas sajaukums pārņem apkārtni, iespiežas istabās un iesūcas drānās. Gribas klepot, un sāk asarot acis.
Inspektors atbrauc un paosta gaisu
"Tagad jau mēs zinām, ko darīt. Zvanām uz "Vides SOS" tālruni un gaidām, kad ieradīsies vides inspektors. Likteņa ironija, bet viņš ierodas jau tad, kad benzīna laistīšana ir beigusies un gaisā palikusi labi ja tā, ko inspektors sauc par "fona smaku"," teic vēl viena Meža miera iedzīvotāja Astrīda Pulste. Inspektora ierašanās laiku varot saprast, jo, kā piebilst Siliņas kundze, labs braucējs no Rīgas līdz Vangažu stacijai ar auto var tikt pusstundas laikā, bet, tā kā Lielrīgas reģionālā vides pārvalde atrodas pilsētas centrā, atkļūšanas laiks jau izstiepjas garāks.
Arī tas, kā tad īsti var zināt, cik stipra ir pieminētā "fona smaka", "Vangažu naftas" kaimiņienēm ir mīkla. Par nevēlamām, kā tas paredzēts Ministru kabineta noteikumos, tiek minētas jau no trim līdz piecām smakas vienībām, bet, kas tās īsti ir, vietējie iedzīvotāji nezinot. Kamēr smaka ir mazāka, inspektors to nosakot ar savu degunu, tas ir, paostot gaisu, jeb ar organoleptisko metodi. Ja ož stiprāk, tad gan tiekot lietots kaut kāds aparātiņš, bet arī tas lietas būtību nemaina – smird taču tik un tā.
Uzņēmumam iesaka būt uzmanīgākam
Tikšanās ar vides inspektoriem Meža miera un Griķu iedzīvotājiem jau kļuvusi par ikdienu. Piemēram, Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vecākā inspektore Evita Muižniece-Treija "Rīgas un Apriņķa Avīzei" stāstīja, ka šā gada augustā Vangažos bijusi 26 reizes, par vienu reizi skaitot arī tās, kad "Vangažu naftas" teritorijā nācies būt pat divas reizes dienā.
Viņa stāsta, ka viens no smakas avotiem tiešām ir "Vangažu naftas" teritorija, taču pati stiprākā smaku noplūde – pat 13 smaku vienības – reiz konstatētas pie tuvējās dzelzceļa pārbrauktuves, mazākā apmērā stacijas teritorijā, kur stāv cisternas ar naftas produktiem.
Vides dienests ir brīdinājis SIA "Vangažu nafta" par pārkāpumiem un vairākas reizes ir sastādīti protokoli. Uzņēmumam ir ieteikts rūpīgāk sekot līdzi savām darbībām ar naftas produktiem un uzstādīt filtrus, kas aizkavētu smaku izplatīšanos.
Ja ir runa par mērījumiem, tad vides inspektoriem pieejamie aparāti gaisā esošās smakas sāk uztvert no divām smakas vienībām. Cilvēka deguns sajūt arī mazāku piesārņojumu. Problēma, kas izraisot iedzīvotāju neuzticību, esot tā, ka viņi zvana brīžos, kad smaka nonākusi līdz mājokļiem Griķos vai Meža mierā. Kad pēc pusstundas ierodas inspektors, tiek konstatēts, ka nekādas darbības naftas bāzē jau vairākas stundas nenotiek, bet nav noskaidrots, no kurienes un kādos apstākļos smakas izlaužas brīvībā.
Iespējams, tās ir noplūdes caur rezervuāru vai cisternu ventiļiem, varbūt kāds cits iemesls, kas vēl ir jānoskaidro. Savukārt panākt vienošanos, ka Griķos vai Meža mierā un pat pie pašas naftas bāzes varētu izvietot smakas sensorus, pagaidām nav izdevies. Runas gan esot, bet viss apstājas pie izmaksām.
Iedzīvotājiem ir tiesības elpot tīru gaisu
Biruta Marksa (no labās) stāsta, ka ar naftas smaku sadzīvot nav viegli. Lai kaut kas mainītos uz labo pusi, talkā tiek saukta arī televīzija, bet pagaidām – bez rezultātiem
Meža miera un Griķu iedzīvotāji pamatoti pastāv uz savām tiesībām elpot tīru gaisu, taču nav pārliecināti, ka tas tik drīz būs iespējams. Ir rakstītas vēstules dažādām instancēm, tikušas rīkotas vairākas iedzīvotāju sapulces, kurās klāt bijis arī kāds Valdis Felsbergs, kurš sacījies pārstāvam "Vangažu naftu", bet augustā viņš no amata aizgājis. Vienīgais viņa padoms, kā iedzīvotājiem risināt smaku problēmu, bijis: "Sauciet palīgā presi!"
Taču ir vēl kāda problēma, kas uztrauc "Vangažu naftas" kaimiņus. Tuvāk papētot pieejamos dokumentus, atklājies, ka uzņēmums sola uzlabot degvielas kvalitāti, attīrot to no dažādu veidu nevajadzīgiem piemaisījumiem, piemēram, merkaptāna un sērūdeņraža. "Kur tad tās attīrītās vielas paliks? Droši vien, ka tepat jau kaut kur tiks uzglabātas, un tad mums tuvumā būs ne tikai gudrona dīķi vien," spriež Meža miera iedzīvotāji.
Jādzīvo visiem
Inčukalna novada domes priekšsēdētājs Aivars Nalivaiko, protams, iestājas par sava novada iedzīvotāju interesēm un ir par to, lai viņu dzīves kvalitāte nepasliktinātos. Tajā pašā laikā viņš uzsver, ka ir ieinteresēts, lai novadā saglabātos arī ražošana, tāpēc tiekot uzturēts dialogs ar Valsts vides dienestu un "Vangažu naftu".
Lai uzzinātu iespējamā "vaininieka" viedokli, "RAA" vairākkārt centās sazvanīt SIA "Vangažu nafta" uzrādīto tālruņa numuru, bet tas klusēja.