Nepalīdzēs pat Ekonomikas ministrija, kas nosaka pāreju no ziemas uz vasaras laiku un otrādi. Kādēļ? Izrādās, mūsu valdības pēdējos gados veiktajās optimizācijās, restrukturizācijās un griešanās apdalīti arī paši standarti – šoreiz laiks. Skaidrojums vienkāršs – finansiālo līdzekļu trūkuma dēļ kopš šī gada februāra vairs netiek uzturēts laika etalons. Tādēļ mēs, atšķirībā no igauņiem un lietuviešiem, nevaram vienkārši apmeklēt par laikrāža uzturēšanu atbildīgās institūcijas interneta vietni un salīdzināt tur redzamo laiku ar savu pulksteni. Iepriekš tas bija Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centra (SAMC) pārziņā.
Kam tas vajadzīgs?
Uz jautājumu, kā valsts var iztikt bez tik nozīmīga mērījuma kā laiks, kas būtu apmēram tas pats, ka pie mums kilograms netiktu atzīts par kilogramu vai metrs neatbilstu noteiktajam garumam, SAMC Metroloģijas biroja Etalonu uzturēšanas un reglamentētās metroloģijas daļas nodaļas vadītājs Valdis Gedrovics atbild: “Patiesībā jūs esat viens no nedaudzajiem par aptuveni desmit gadu ilgu periodu, kurš jautā, cik ir pareizs laiks.”
Rodas apsvērums, ka latviešiem tas varbūt nemaz nav nepieciešams – pietiek ieslēgt televīziju, radio vai apskatīties internetā, pēc kā laiku noregulēt savā pulkstenī ir pavisam vienkārši. Gan jājautā, no kurienes šie masu informācijas līdzekļi pārraida laiku un cik tas ir ticams, precīzs.
“Patiesībā nav ne jausmas,” plecus norausta V. Gedrovics. “Kad radio ēterā ik pēc 60 minūtēm tiek paziņots laiks, var salīdzināt, kā dažādas raidstacijas to paziņo ar atšķirīgu laika intervālu – cits ātrāk, cits vēlāk,” piebilst viens no viņa kolēģiem. Tāpat kungiem nav zināms, no kurienes šos datus saņem interneta portāli.
Laiku var atļauties tikai biezie
“Noteikti precīzs laiks ir lidostā “Rīga”,” norāda V. Gedrovics, piebilstot, ka arī noteikti tādi lieli valsts uzņēmumi kā “Lattelecom”, “Latvenergo” un citi precīza laika iegūšanai izmanto savus laika ieguves avotus. Viena no iespējām/metodēm ir GPS (globālās pozicionēšanas sistēmas) uztvērēju izmantošana, ar kuru palīdzību informācija tiek saņemta no Zemes pavadoņiem. “Protams, tas nav lēti,” uzsver speciālists.
Viņš arī norāda: ja SAMC joprojām nodrošinātu sabiedrību ar mūsu garuma grādiem atbilstošiem laika mērījumiem, tas nozīmē, ka šāda pakalpojuma abonēšana nebūtu no tām lētajām. “Turklāt mums nebija infrastruktūras, lai šādu iespēju nodrošinātu,” skaidro V. Gedrovics. “Proti, datu pārraidei līdz klientam būtu jāierīko atsevišķa līnija vai līdzvērtīgas komunikācijas sistēmas, lai šo informāciju varētu droši pārraidīt. Un tas, visticamāk, tiktu iekļauts pasūtītāja rēķinā.”
Turklāt, kā iepriekš minēts, valdības īstenotā līdzekļu taupības plāna laikā arī Metroloģijas birojā tika veikta darba optimizācija, pēc kā nācās atteikties no šīs dārgās sistēmas. Alga cilvēkam, kas apkalpo laika etalonu, pati sarežģītā tehnika, telpa, kurā tā atrodas un kurā arī jābūt noteiktai temperatūrai – tās ir galvenās, taču ne visas izmaksas.
Savukārt, ja salīdzinām situāciju ar mūsu Baltijas kaimiņvalstīm, redzams, ka, piemēram, Igaunijas Nacionālais metroloģijas institūts savā interneta vietnē (www.metrosert.ee) joprojām valsts iedzīvotājiem piedāvā precīzu laiku, savukārt Lietuvā to iespējams uzzināt un salīdzināt ar triju organizāciju palīdzību (viena no tām – Viļņas Fizikas institūts, www.fi.lt/fi />
V. Gedrovics gan uzsver – globalizācijas laikmetā Latvijā var droši vadīties arī pēc šo kaimiņvalstu institūciju rādījumiem, ja kļūda dažu desmitu milisekunžu apmērā nešķiet par lielu. Latvijā precīzāko laiku uztur astronomi observatorijās, un viņi ir arī augstākās precizitātes laika skalas lietotāji.
Precizitātei laikrādis jākalibrē
Ja savā pulkstenī izlemjat izmantot kaimiņvalstu laikrāžu rādījumus, jāpadomā arī par ierīces kalibrēšanu, lai tajā ievadītais saglabātu precizitāti pēc iespējas ilgāk. Vienkāršiem vārdiem, tas nepieciešams, lai zinātu, ka sekundes garums atbilst šai vienībai, minūte minūtei un stunda stundai. Taču, tā kā Latvijā tiek uzturētas tikai lokālās laika skalas atsevišķu institūciju vajadzībām, tad šāds pakalpojums akreditētajās laboratorijās nav pieejams, ir iespējama tikai hronometru kalibrēšana.
Viens risinājums gan ir, norāda V. Gedrovics: “Tā kā pulksteņa precizitāti nosaka takts frekvences atbalsta avots, parasti kvarcs, tā precizitāti var pārbaudīt pulksteņu darbnīcās. Savukārt pulksteņu darbnīcas savu mēraparatūru var kalibrēt Latvijas Nacionālajā metroloģijas centrā, kura darba etalons ir izsekots līdz SI (Starptautiskās mērvienību sistēmas) mērvienībai. Nacionālās metroloģijas institūcijas nenodarbojas ar pulksteņu kalibrēšanu.”
Observatorijas “savu” laiku izmanto savām vajadzībām
Pēc ekspertu sacītā, arī observatorijām ir savi laika mērījumi. Tā, piemēram, 1922. gadā dibinātajā Latvijas Universitātes (LU) Astronomiskajā observatorijā tika izveidots laika dienests, iegādāti nepieciešamie instrumenti un pulksteņi. Precīzo laiku noteica gan zinātniskām, gan tīri praktiskām vajadzībām – astronomiskā observatorija ziņoja pareizo laiku pastam un telegrāfam, tāpat arī vairāki Rīgas pulksteņi darbojās saskaņoti ar observatorijas laikrāžiem.
Tagad gan laiki mainījušies, un LU Astronomijas institūta observatorijas – satelītu lāzerlokācijas stacija Rīgā un Astrofizikas observatorija Baldonē – precīzo laiku izmanto tikai savā iekšējā tīklā pētījumu veikšanai un citām nepieciešamībām, norāda Astronomijas institūta pētnieks Kalvis Salmiņš.
“Valstī viennozīmīgi vajadzētu dienestu, kas nodrošinātu precīzu laika signāla uzturēšanu,” viņš uzsver, atbildot uz jautājumu, vai iedzīvotāji precīzu laiku var uzzināt, vēršoties pašās observatorijās. “Ja tas tiktu uzticēts institūtam, šādu iespēju varētu nodrošināt, tikai jāsaprot, ka rastos arī papildu izdevumi.”
Tādēļ pagaidām atliek vien uzticēties jau sen zināmai sistēmai – Grīnvičas observatorijas Londonā laika rādījumiem jeb pasaules laikam, kas atzīts par 0. laika joslu – sākummeridiānu. Tā kā Latvija atrodas otrajā laika joslā uz austrumiem no Grīnvičas, tad mums attiecīgi ziemas periodā (no oktobra pēdējās nedēļas līdz marta pēdējai dienai) laiks no pasaules laika atšķiras par divām stundām. Savukārt, kad pārejam uz vasaras laiku, marta pēdējā dienā pagriežot laikrāžus stundu uz priekšu, Latvijas laiks no pasaules laika atšķiras vēl par vienu stundu, tātad par trim stundām.