Tā mērķis ir uzlabot mātes un bērna veselību, tostarp samazināt mirstību perinatālajā periodā (tas sākas no 22. grūtniecības nedēļas līdz 7 dienām pēc dzimšanas), kā arī mātes mirstību. Lai to realizētu, iecerēts nodrošināt plānotu un koordinētu pasākumu veikšanu trīs virzienos: mātes un bērna veselības uzlabošanā, neauglības ārstēšanā un starpnozaru sadarbībā.
Nule kā apstiprinātais plāns paredz papildu izmeklēšanas metožu ieviešanu grūtniecēm, lai mazinātu iedzimto anomāliju attīstību jaundzimušajiem, privāti praktizējošu ginekologu un citu speciālistu iesaisti valsts finansētajā grūtnieču aprūpē, īstenojot principu "nauda seko grūtniecei" ieviešanu, kā arī plašāku ģimenes ārsta komandu iesaisti ģimenes plānošanas, seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanā. Tāpat iecerēts izveidot uzraudzības un analīzes sistēmas, lai būtu iespējams operatīvi ieviest nepieciešamās izmaiņas perinatālās aprūpes sistēmā valstī un auditētu gadījumus, kuros māte mirusi.
Paredzēts, ka grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām valsts kompensēs ceturto daļu jeb 25 procentus no recepšu medikamenta summas. Savukārt bērniem līdz diviem gadiem – 50 procentus. Plānā iekļauta arī brīvprātīga valsts apmaksāta grūtnieču vakcinācija pret gripu.
Lai jaunie vecāki būtu zinošāki, iecerēts bez maksas nodrošināt apmācību pirmsdzemdību laikā, atkārti izdodot informatīvo materiālu "Zīdīšanas ABC" un atjaunojot Mazulim draudzīgas slimnīcas iniciatīvu.
Neauglības problēmas risināšanai iecerēts izveidot valstī centralizētu reģistru, kurā tiks ietverta informācija par personām, kurām nepieciešama valsts atbalsta programma neauglības ārstēšanai. Plānots arī izveidot centralizētu spermas datu banku, iekļaut valsts kompensējamo zāļu sarakstā medikamentus neauglības ārstēšanai un iekļaut neauglības diagnostiskos izmeklējumus un medicīniskās apaugļošanas procedūras valsts apmaksāto ārstniecības pakalpojumus sarakstā.
VM lēš, ka kopējais nepieciešamais papildu finansējums visu iecerēto pasākumu nodrošināšanai veselības sektorā trijos gados būtu 7,4 miljoni latu, informē iestādes Komunikācijas nodaļas pārstāvis Oskars Šneiders.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes apkopoto informāciju mūsu valstī dzimstības rādītāji ir ļoti zemi, tādēļ dabiskais pieaugums Latvijā aizvien saglabājas negatīvs, arī zīdaiņu mirstības rādītāji ir augstāki nekā vidēji ES. Dati rāda, ka 2009. gadā Latvijā, gada vecumu nesasnieguši, nomira 168 bērni (7,75 uz 1000 dzīvi dzimušiem). Nākamajā gadā šis rādītājs samazinājās – nomira 110 bērni (5,72 uz 1000 dzīvi dzimušiem). Vienlaikus Pasaules Veselības organizācijas datu bāzes "European Health for All" dati rāda, ka 2009. gadā Eiropas Savienībā vidējais zīdaiņu mirstības rādītājs bija 4,23 uz 1000 dzīvi dzimušajiem un 2010. gadā – 4,18.
Projekta "Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2012.–2014. gadam" informatīvo daļu skatīt ŠEIT