08.09.2015 18:40

Maijas kundze - Baldones ielas kaķu otrā mamma

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
 Maijas kundze - Baldones ielas kaķu otrā mamma arhīvs

Patlaban Baldonē viņu ir 16 – melni, raibi, rudi minči, kas mitinās nevis siltā mājoklī, bet uz ielas. Par šiem bezsaimnieka kaķiem jau daudzus gadus gādā Maijas kundze, rūpējoties, lai bļodiņās vienmēr būtu ēdiens, bet guļvietās - siltas sedziņas.

Kad mīluļu ir nevis viens, bet veseli 16

Maijai dzīvnieki vienmēr ir bijuši tuvi, un par bezsaimnieka kaķiem viņa sākusi gādāt jau tad, kad strādājusi kādreiz tik slavenajā Baldones sanatorijā par galveno medmāsu. Arī tagad jau vairāk nekā desmit gadus viņa divas reizes dienā ar lielu somu plecos dodas uz Baldones centru, lai aprūpētu 16 ķepaiņus, kas mitinās divās kaķu mājās Sporta ielā un bijušajās noliktas telpās netālu no veikala "Mego".

"Man viņi visi ir baigie gudrinieki. Jau zina, kad nākšu barot, un vienmēr mani uz ceļa sagaida. Sēž visi rindiņā," lepna ir Maijas kundze. Visiem 16 Baldones bezsaimnieka kaķiem ik dienas tiek servētas patiešām karaliskas brokastis un vakariņas – kaķu konservs kopā ar auzu pārslu putru vai makaroniem. Turklāt, pēc Maijas stāstītā, gardās maltītes esot iecienījis arī dažs labs mājas runcis.

Barību dzīvniekiem viņa pērk vietējā veikalā. Skatās, kuri kaķu konservi ir "uz akciju".

"Cilvēki netic un bieži jautā: "Nevar būt, ka tu viņus par saviem līdzekļiem divas reizes dienā baro?" Tomēr tā tas ir, naudu kaķu barošanai nevienam nelūdzu. Arī sponsoru man nav, un katru mēnesi par dzīvnieku barību no savas pensijas nākas iztērēt 30 eiro," teic kundze, piebilstot, ka reizēm gardumus kaķiem palīdzot sarūpēt veikala "Mego" pārdevējas un dzīvnieku patversme "Ulubele". Tāpat dažkārt pie kundzes dzīvokļa namdurvīm kaķu barības paciņu noliek arī līdzcilvēki.

Jāteic, ka visi Maijas kundzes kaķi ir kopti minči, kam spalva spīd un laistās. Tāpat, apskatot abas kaķu mītnes, redzams, ka tās tiek uzturētas perfektā kārtībā. Abās vietās, kur Maija pamestos dzīvniekus baro, nav ne miņas no netīrības. "Ēdiena bļodiņas katru dienu nēsāju līdzi, bet guļvietās ieklāju jaunas segas vai sienu, ja ir vajadzība tās nomainīt. Tāpat rūpējos, lai visi kaķi būtu sterilizēti un neveidotos lielas kaķu kolonijas," paskaidro pensionāre.

Tomēr, neskatoties uz to, ka tiek domāts par to, lai ielas kaķi Baldonē nesavairotos, ik pa laikam Maijas aprūpē nonāk kāds jauns minkāns. "Cilvēki ir bezkaunīgi! Domā, ka Baldonē esmu izveidojusi kaķu patversmi, un ik pa laikam vietā, kur tos baroju, paslepus noliek kastīti ar maziem kaķēniem. Pagājušajā gadā nāku un skatos - skrien man pretī četri ģindenīši. Viņi visi tik vāji bija, ka pagāja labs laiks, kamēr viņus piebaroju," atceras Maijas kundze.

Sods par žēlsirdību

Maija ir lepna, ka, līdzīgi kā citās pašvaldībās, arī Baldonē pērn uzstādīta kaķu māja, lai minčiem saltajā ziemas salā būtu, kur patverties. Mājiņu sarūpējusi dzīvnieku aizsardzības biedrība "Dzīvnieku draugs", bet to uzstādīt pļaviņā Sporta ielā atļāvusi novada dome. Tomēr, kā izrādās, prieks par jauno kaķu māju kundzei bijis īss, jo tās dēļ pēdējā gada laikā nācies piedzīvot nepatīkamus brīžus.

Viss sācies pagājušajā gadā, kad kaimiņi, kas dzīvo tieši blakus kaķu mītnei, sākuši izteikt neapmierinātību, ka tieši blakus viņu īpašumiem uzstādītas kaķu mājiņas. "Kaimiņi domā, ka kaķi izkašā dārzu, lai gan tur viņi vispār nepastaigājas, jo bail no viņu niknā suņa. Uzskata, ka minku dēļ tiks piegružota apkārtne. Man jau gan vairāk šķiet, ka viņiem šie dzīvnieki nepatīk principā," pieļauj Maijas kundze.

Jāteic, ka, klausoties pensionāres stāstītā, noprotams, ka kaķu konflikts Baldonē ir visai pamatīgs, un reiz pat ķīviņos tikusi iesaistīta pašvaldības policija. "Tas notika pagājušajā vasarā. To dienu ļoti labi atceros - kaimiņš pļāva zāli, bet es, kā ierasts, devos kaķus barot. Un tad pēkšņi, ieraugot mani, viņš nometa zemē pļāvēju, izrāva man no rokām minkām domāto ēdienu un izsvaidīja bļodiņas. Lamuvārdi bira kā no pārpilnības raga un tika pat draudēts. "Nebūs te ne tevis, ne tavu kaķu! Es pa vienam vien viņus novākšu," viņš teica," atceras Maijas kundze.

Viņa gan toreiz plecīgajam vīrietim esot stājusies pretī un mēģinājusi skaidrot, ka ne jau gluži uz viņu mājas sliekšņa minkas tiek baroti, bet gan uz pašvaldības zemes uzreiz aiz kaimiņu īpašuma. Tomēr kaimiņš viņas argumentus vērā neņēma, un gala rezultātā tika izsaukta pašvaldības policija.

"Toreiz pat mans ritenis, ar kuru biju atbraukusi, cieta. Viņš to divas reizes brutāli nometa uz ielas, kā rezultātā tika nolauzts dubļu sargs. Tomēr salauztais velosipēds ir sīkums salīdzinājumā ar tiem lamuvārdiem un draudiem, ko dzirdēju. Tas sāp visvairāk," klāsta pensionāre.

Vienlaikus viņa arī piebilst, ka aizdomīgi esot tas, ka drīz pēc šī notikuma no kaķu kolonijas esot pazuduši trīs minkas. Tieši šī iemesla dēļ Maija kādu laiku uz kaķu mītni devusies tikai pašvaldības policijas pavadībā. Kamēr kundze minkām servējusi bļodiņās ēdienu, tikmēr policisti stāvējuši viņai aiz muguras, lai drošāk.

Atbildība pret to, ko esi pieradinājis

Kundze stāsta, ka, lai gan kopš pamatīgā konflikta apritējis gads, arī tagad uz Sporta ielas kaķu mītni viņa ikreiz iet ar bažām. "Katru reizi uz turieni eju ar bailēm - kas atkal nu būs postīts un vai visi kaķi būs pie dzīvības. Jo arī šogad ik pa laikam kaķu mājiņa tiek izpostīta. Nupat tika norauti visi uzraksti. Kņopes vien palika," teic kundze.

Viņa saka, ka saprotams ir tas, ka lielai daļai cilvēku ir gluži vienalga, kas notiek ar uz ielas pamestiem dzīvniekiem. Tomēr pilnīgi nepieņemami ir, ja kāds tīši atļaujas likteņa varā atstātajiem ķepaiņiem kaitēt.

"Tagad ar dzirdēju radio, ka Bolderājā pusaudžu bars pievilina ielas kaķus ar barību vai balderiāna pilieniem un pēc tam tos spīdzina ar elektrošoku. Prātam neaptverami! Turklāt Rīgā gaužas, ka ielas kaķi pārlieku savairojušies, tāpēc mazos kaķēnus vajadzētu eitanazēt. Kā vispār kaut kas tāds var ienākt prātā, ka maza, nevainīga dzīvībiņa jāiznīcina, lai tikai nekaitētu pilsētai!" sašutusi ir Maija.

Kundze uzskata, ka pret dzīvniekiem mēs nevaram izturēties kā pret lietām, kuras tikai traucē komfortabli dzīvot. Un sevišķi tas attiecas uz klaiņojošajiem suņiem un kaķiem, kas reiz jau piedzīvojuši cilvēka nodevību.

"Attiecībā uz klaiņojošajiem kaķiem – ir jārisina šīs problēmas cēloņi, nevis jācīnās ar sekām. Pamestu dzīvnieku uz ielām būtu mazāk, ja cilvēki kļūtu atbildīgāki. Ne velti Antuāns de Sent-Ekziperī ir teicis: mēs esam atbildīgi par to, ko esam pieradinājuši. Lūdzu, ņemsim visi šos vārdus vērā," saka Maijas kundze.