Apmeklējumi kļūst biežāki
Viens no iemesliem, kāpēc zaķi un stirnas arvien biežāk apciemo dārzus, īpaši apdraudot augļkokus, piemēram, ābeles, bumbieres, nograužot tiem mizu, zarus, pumpurus, ir fakts, ka Latvijas mežos cirsmu apjoms palielinās, uzskata Salaspils Nacionālā Botāniskā dārzā speciāliste Ilma Nereta. Ar to var izskaidrot dzīvnieku migrāciju pieaugumu un barības meklējumus jaunās teritorijās. Savukārt dārzniekiem tas sagādā lielas galvassāpēs. Nelūgtajiem viesiem garšo mūžzaļie augi, noteiktu tulpju grupu sīpoli, muskares. Dzīvnieki var neatgriezeniski bojāt, piemēram, zilenes, zirgkastaņu pumpurus, magnolijas, mūžzaļo rododendru pumpurus. Bieži vien stirnas un aļņi ar slaidu lēcienu pārvar dārza īpašnieku izveidotos šķēršus un iekļūst dārzā.
Tradicionālā aizsardzība
Dārza aizsardzības pasākumus parasti veic jau oktobrī un novembrī. Taču, ņemot vērā silto laiku un ziemas kavēšanos, tos var darīt arī vēlāk pirms sala iestāšanās. Visizplatītākā aizsardzība pret meža dzīvniekiem ir stiepļu pinuma žogs apkārt dārzam. Daži dārznieki izveido nelielu koka sētiņu tieši ap augļu kokiem vai citiem stādījumiem. Īpašu uzmanību jāpievērš jaunajiem kociņiem, kuri meža iemītniekiem garšo vislabāk. Aizsargājot augus pret apgraušanu, var izmantot egļu zarus. Izplatīts ir arī armatūras siets – stikla šķiedras izstrādājums, ko pielieto būvniecībā un kas ir nopērkams celtniecības veikalos. Tajā var viegli ietīt jebkuru augu, arī ar zemu un zarainu vainagu. Bieži vien lieto arī agrotīklu vai ģeotekstilu, plastmasas vai metāla sietu. Daži dārznieki liek lietā arī vecas avīzes, bet ir jāatceras viens noteikums: Latvijas ziemās ir svārstīgi klimatiskie apstākļi – bieži ir slapjš sniegs, gaisa temperatūra te strauji pazeminās, te paaugstinās. Ja ap jaunu stādījumu būs aizsargmateriāls, kurš uzkrāj mitrumu, tad ir risks, ka, tam sasalstot, var salauzt kociņu.
Efektīva metode – izsmidzināms pulveris
Tagad, kad ir īstais laiks padomāt par savu stādījumu aizsardzību pret meža dzīvnieku postījumiem, var izvēlēties arī salīdzinoši jaunu metodi un preparātu, kas ir pieejams tirdzniecības vietās. Labs līdzeklis aļņu, briežu un zaķu atbaidīšanai ir speciālais pulveris. Tas atbaida dzīvniekus ar specifisku smaku, kura tiem asociējas ar plēsēju klātbūtni. Līdzeklis ir ražots uz sauso asiņu bāzes. Ja ievēro visus lietošanas nosacījumus, tad šī metode ir ļoti efektīva – dzīvnieki apstrādātam kokam netuvojas un pat nemēģina to grauzt. Jāuzver, ka dārzu apsaimniekotājiem smaka neizraisa nepatiku. Šo līdzekli var lietot sausā laikā, ja temperatūra ir no nulle grādiem un augstāka. Pielietošanas laiks ir no septembra līdz martam. To izmanto divas reizes gadā – rudenī un pavasarī. Ja nepieciešams, apstrāde var notikt arī vasarā. Lai izvairītos no tiešas saules staru ietekmes, tā ir jāveic agri no rīta vai pievakarē. Līdzeklis iesūcas diennakts laikā. Tas pasargā stādījumus sešus mēnešus, vasarā – trīs mēnešus.
Paņēmieni, kā pasargāt dārzu
1. Viena no pārbaudītām metodēm ir stiepļu pinuma žogs apkārt dārzam.
2. Augus pret apgraušanu var aizsargāt egļu zari.
3. Daudzi izmanto armatūras sietu – stikla šķiedras izstrādājumu, ko pielieto būvniecībā.
4. Ļoti efektīvs ir agrotīkls vai ģeotekstils, plastmasas vai metāla siets.
5. Dārznieki izmanto arī vecas avīzes, bet ir jāatceras – ja ap jaunu stādījumu būs aizsargmateriāls, kurš uzkrāj mitrumu, tad ir risks, ka, tam sasalstot, var salauzt kociņu.
6. Mazāk pazīstams līdzeklis zvēru atbaidīšanai ir speciālais pulveris, kas atbaida dzīvniekus ar specifisku smaku.