Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā norāda vides draugi, krāšņs Līgo un Jāņu vainags izdosies arī tad, ja tajā tiks ievītas rudzupuķes, pīpenes, sarkanais un baltais āboliņš, suņuburkšķi, papardes, kalmes, madaras, asinszāle, birztalu nārbulis, raspodiņš, vībotnes, magones un citi vasaras visgarākajās dienās ziedoši augi, kas saulgriežu laikā ir plūcami.

Tomēr Dabas aizsardzības pārvalde aicina jāņuzāles lasīt ar mēru un saudzīgi, atceroties, ka visus bieži sastopamos augus nedrīkst plēst ar saknēm un nevajag noplūkt pēdējo krāšņo ziedu pļavā. Vēl der paturēt prātā, ka Latvijā ir arī indīgi un bīstami augi – velnarutki, gundegas, latvāņi un citi, kurus labāk atstāt tur, kur tie ir.

Aizsargājamos un retos ziedus, piemēram, savvaļas orhidejas – naktsvijoles, dzegužpirkstītes, dzegužpuķes un dzegužkurpītes, kas dažkārt tiek nežēlīgi izplūktas un sietas krāsainajos jāņuzāļu pušķos, vides draugi aicina baudīt, tos nenoplūcot. Pie aizsargājamiem ziediem pieskaitāma arī meža un pļavas silpurene un jumstiņu gladiolas, kā arī aizsargājama ir Sibīrijas skalbe.

Saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 12. pantu ir aizliegts īpaši aizsargājamos augus vai to daļas lasīt, noplūkt vai izrakt, kā arī aizliegts pārdot, dāvināt, kolekcionēt vai audzēt savvaļā ievāktus aizsargājamos augus. Šādas aizliegtas darbības ir administratīvi sodāmas, piemērojot naudas sodu kā fiziskām, tā juridiskām personām, līdztekus, konfiscējot nelikumīgi iegūtos augus.

Lai pārliecinātos par to, kādus ziedus un augus labāk atstāt dabā, nevis pīt Jāņu vainagā, var ielūkoties Dabas aizsardzības pārvaldes interneta vietnē publicētajā materiālā par reto un aizsargājamo augu izskatu "Mīli ar acīm" vai foto galerijā "Aizsargājamie augi". Savukārt indīgo augu atpazīšanai var noderēt Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vietnes sadaļa "Latvijas indīgie augi un sēnes".

Iepriekš:
Līgotāji, līgotāji, nav vairs tālu Jāņu diena!