Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Saspringta dienaskārtība

Jaunsargu nometnē "Rīgas Apriņķa Avīzi" sagaida Zemessardzes veterāns, tagad 216. Valmieras jaunsargu vienības instruktors Ojārs Ābols, kurš uzņēmies nometnes komandanta pienākumus. Viņš stāsta, ka jau kopš pašiem sākumiem šādu pirmā un otrā līmeņa jaunsargu pulcēšanos vasaras sākumā sauc par lielo nometni.  "No 300 nometnes dalībniekiem pašiem jaunākajiem ir 10 gadi, vecākajiem – 15, taču nometnē piedalās arī pieaugušāki puiši, kuri veic komandieru pienākumus. Pērn šāda nometne bija Ķeipenē pie Plaužu ezera, šoreiz tika izvēlēti Saulkrasti. Šoreiz svarīgi bija jūras tuvums, jo daudzi jaunsargi nāk no vietām, kur tā atrodas patālu. Laiks nav tāds, ka jūrā varēs plunčāties, taču ir padomāts, lai bērni pietiekami daudz laika pabūtu liedagā un izbaudītu sauli un jūras vēju."

Komandants teic, ka bērniem ļoti patīk nakts uzdevumi. "Šoreiz gan mēs nekurinām ugunskurus, jo esam pilsētā, taču dežūras notiek tāpat – katra nodaļa kopā ar komandieri vienu stundu naktī uzmana kārtību nometnē. Diena sākas septiņos ar rītarosmi. Un tā – visas četras dienas, vienu veltot sporta spēlēm, citu – militārajām iemaņām. Pēdējā dienā nometne tiks novākta, atstājot aiz sevis visu tikpat kārtīgi, cik bijis. Jaunsargi pierakstīs jauno draugu tālruņa numurus un e-pasta adreses, un šķirsimies līdz nākamajai reizei."

Viņa teikto papildina Saulkrastu nometnes vadītājs, jaunsargu instruktors virsseržants Gunārs Strazdiņš, uzsverot, ka uz šejieni atbraukuši Jaunsardzes 3. novada jaunsargi no Bauskas līdz pat Ainažiem. Katras vienības instruktors atvedis izcilākos – tā ir balva par labu darbu gada laikā. Savukārt mēs esam izveidojuši nometnes programmu tā, lai katru jaunsargu kaut kas īpaši uzrunātu, piemēram, braukšana ar laivām, plostu siešana ievainoto transportēšanai, piedalīšanās militarizētās spēlēs – peintbolā, airosoftā, tautasbumbas, volejbola un jūras futbola spēlēšana, virves vilkšana, arī dažādu tūrisma elementu izmantošanas apguve.

Jāpadomā par jaunsargu fizisko sagatavotību

Viena no Latvijas jaunsargu vadītājām Zita Rukšāne atgādina, ka Jaunsardzes vasaras nometnes jaunākajiem jaunsargiem tiek rīkotas jau ceturto gadu. "Uz nometni dodas 300 labākie no 3000 nodaļas jaunsargiem. Mūsu uzdevums ir gādāt, lai jaunsargi saprastu, ka viņi pārstāv ne tikai kādu noteiktu ģeogrāfisku vietu, piemēram, Mārupi, Straupi, Baldoni vai Rīgu, bet visi kopā Jaunsardzes 3. novadu.

Braucot mājās, bērni saprot, ka ir ieguvuši jaunus draugus, pierādījuši, ka spēj nokārtot sporta normas: zēni, parādot, cik reižu spēj pievilkties, meitenes – atspiesties, cik stipra ir vēdera muskulatūru, cik tālu var aizmest granātu, cik ātri – noskriet īso un garo distanci. Redzams, ka bērniem labāki rezultāti ir, piemēram, vēdera preses vingrinājumos, bet tik labi neveicas ar pievilkšanos un atspiešanos. Mēs, pieliekot mazliet militāru uzsvaru, mēģinām darīt to, kas būtu jādara skolās sporta nodarbībās.
Ir bērni, kurus vēlāk rudenī sastopam jau vecāko līmeņu jaunsargu nometnēs Zemessardzes bataljonos, kur vairāk uzsvars tiek likts uz militārajām iemaņām.

Kad runājam ar jaunsargiem, kāpēc viņiem nometnē patīk, bērni skaidro, ka skolā ir tik daudz atļauts, ka reizēm gribas kaut kādus "rāmjus", kuros jādarbojas, darīt kaut ko konkrētu – ja kaut kas jādara, tad jāizdara līdz galam. Turklāt vecākie jaunsargi mācās rūpēties par jaunākajiem nodaļas biedriem, jo instruktori un komandants vieni ar 300 bērniem galā netiktu."

Līva Bērtiņa un Aleksa Zommere no Saulkrastiem. Aleksa jaunsargos ir pusotru gadu, bet Līva pievienojusies nesen. Par nometni domājušas jau labu laiku un ļoti to gaidījušas. Šeit sapratušas, kā sadarboties ar komandas biedriem, iemācījušās just līdzi citiem, ja kaut kas neizdodas. Meitenes ātri sapratušas, ka ar viņu komandu viss ir kārtībā, ka tā ir kā draudzīga ģimene.

Dairis Kļaviņš 204. jaunsargu vienībā ir jau piecus gadus un nogājis ceļu līdz jaunsargu vienības komandierim. "Līderim galvenais ir atbildības izjūta. Par komandieri, ja nodaļā ir 17 padotie, būt nav viegli, bet pienākums jāpilda. Šeit kopā veicam dažādus uzdevumus, kas, manuprāt, ir daudz labāk, nekā mājās tikai sēdēt pie datora. Pozitīvi ir arī tas, ka šeit esam no dažādiem novadiem – Valmieras, Bauskas, Mārupes un, visi esam atraduši kopēju valodu, vēlāk daudzi droši vien vismaz sazvanīsies. Pats nākotnē domāju par darbošanos Zemessardzē, bet vēlāk – bruņotajos spēkos."