23.05.2012 13:14

Ojāra Vācieša dzīvesbiedres pelnu urnu guldīs Carnikavas kapos

Autors  Karina Bērziņa
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Ludmila Azarova-Vāciete (11. 04. 1935. – 22. 05. 2012.) Ludmila Azarova-Vāciete (11. 04. 1935. – 22. 05. 2012.) arhīvs

77 gadu vecumā no dzīves šķīrusies dzejniece, tulkotāja un dzejnieka Ojāra Vācieša dzīvesbiedre Ludmila Azarova-Vāciete.

Izvadīšana notiks 26. maijā no Krematorijas lielās zāles pulksten 11.00. Pēcāk pelni tiks vesti uz Carnikavas kapiem Siguļos, kur atdusas 1983. gada 28. novembrī mirušais izcilais dzejnieks O. Vācietis.

Ludmila dzimusi un bērnību pavadījusi Maskavā. Viņas māte bija latviešu valodas skolotāja Emma Dimpēna, bet tēvs inženieris Timofejs Azarovs. 1945. gadā ģimene pārcēlās dzīvot uz Latviju, bet savu nākamo dzīvesbiedru Ojāru Vācieti satika Latvijas Valsts universitātes filoloģijas fakultātē.

Pēc universitātes beigšanas jaunā dzejniece uzsāka tulkotājas darbu laikrakstā "Rīgas Balss". Tolaik ģimene dzīvoja Torņakalnā, Māras dīķa krastā, kur arī pieteicās dēls Žanis. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados viņa bija vairāku Maskavas laikrakstu, tostarp "Ļiteraturnaja gazeta" korespondente Latvijā, gandrīz 20 gadus viņa bija tolaik jauniešu vidū populārā žurnāla "Liesma" redaktore.

Pirmais dzejoļu krājums "Tilts" iznāca 1961. gadā. Padomju cenzūra vairākus gadus aizturēja krājuma "Spēcīgs latviešu akcents" izdošanu, tā bija dzeja krievu valodā par latviešu valodu, kuru dzejniece centās sargāt un glābt. Latviešu valodai veltīta arī viņas poēma "Iznīcība – Tibi et igni: tev un ugunij – izlasi un sadedzini".

L. Azarova ne vien pati rakstīja dzeju, bet arī atdzejoja citu latviešu dzejnieku, tostarp Ojāra Vācieša darbus, tulkojusi operu "Baņuta" un "Zelta Zirgs" libretus, vairāku latviešu dramaturgu lugas, kopā ar Viju Kaņepi izveidoja Ojāra Vācieša kopotos rakstus desmit sējumos un no franču valodas krievu valodā atdzejojusi Annas Vitanas dzejoļu krājumu "Atkala tuksnesī".

Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās L. Azarova aktīvi cīnījās par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu, bet 1996. gadā krievu valodā iznāca Gunta Ulmaņa memuāri "Prezidenta ceļš", kuru tulkotāja bija Ludmila Azarova.

Dzejniece bija Trīs Zvaigžņu ordeņa kavaliere, kopš 1998. gada – Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle, apbalvota ar Raimonda Gerkena un Andreja Upīša literārajām prēmijām, bet 2004. gadā saņēma balvu par mūža ieguldījumu literatūrā.