"Mīlestība", "cieņa", "dzīves jēga" – šādi jēdzieni virmo apkārt nemitīgi. Te bieži vien pārvēršas par ierastu troksni mūsu ausīm. "Patērētājs", "pilsonis", "ekoloģija" – arī šie jēdzieni ir tik ierasti, ka par to nozīmi pat neaizdomājamies. Patērēt sākam, jau pamostoties no rīta.
Pastāv patērētāju tiesības un patērētāju pienākumi. Tie kopā veido patērētāju domāšanu. Vai, pērkot preces veikalā un saņemot dažādus pakalpojumus, varam teikt, ka esam patērētāju sabiedrība? Nē, patērētāju galvenā iezīme tomēr nav iepirkšanās veikalā.
Patērētāja vēlmes nesniedzas tālāk par viņu pašu un varbūt par viņa ģimenes locekļiem. Te parādās vēl kāds svarīgs jautājums. Vai mūsdienu sabiedrībā mēs domājam arī par savu ģimeni? Vai patērēšana neattiecas arī uz ģimenes locekļiem? Esam patērējuši vienu dzīvesbiedru, meklējam nākamo... Patērētāju sabiedrība ir cilvēku kopums, kas uzskata, ka rīcībai nav seku, ka vēsturei nav vērtības. No tā veidojies uzskats, ka no viena bērna var "atbrīvoties" un pēc kāda laika "ieviest" jaunu. Kāpēc gan ne?
Ja nav nekā, ko sabiedrības pārstāvis dara citu labā, ja viņš nodarbina sevi ar domām tikai par savu personīgo dzīvi, bet nedomā par sabiedrības dzīves pārvaldīšanu un uzlabošanu, tad šādu personu kopumu sauc par patērētāju sabiedrību. Ja centrējamies tikai uz savu dzīvi – vai tā vienmēr ir tiešām vērsta uz labumu mums pašiem? Kas ir tas labākais mums? Vai to zinām?
Patērētāji ir tā sabiedrības daļa, kas, piedaloties vēlēšanās, ir pārliecināti, ka par viņu nākotni parūpēsies kāds cits, ka darbu un dzīvesvietu nodrošinās darba devējs, bet pensiju – valdība.
Patērētāju sabiedrībai pretstatā ir pilsoniska sabiedrība. Atkal jau tik bieži dzirdēts jēdziens! Jebkurš patērētājs uzskata, ka viņš ir pilsonis, un kā pilsonim viņam pienākas pilsonību patērēt.
Tomēr pilsoniskas sabiedrības pamatā ir atbildība par sevi un savu nākotni, par ģimeni un valsti. Pilsonis, kļūstot par valsts vīru un sievu, automātiski nekļūst citādāks vai labāks. Tas prasa citu līdzdalību un palīdzību. Kalkutas Māte Terēze ir teikusi: „Ko varu es, to nevari tu. Bet ko vari tu, to nevaru es. Kopā mēs varam neiespējamo!"