Realitāte, ar kuru nāksies sadzīvot
Klimata pārmaiņu radītās sekas nākas izjust jau tagad visā pasaulē, un, ņemot vērā siltumnīcas efekta gāzu līmeni atmosfērā, turpmāka globālā sasilšana nākamos trīs gadu desmitus ir neizbēgama, norāda Lielbritānijas meteoroloģiskā dienesta "Met Office" zinātnieki. Analizējot šī brīža situāciju Lielbritānijā, "Met Office" zinātnieki ir izpētījuši, ka īpaši spēcīgas lietusgāzes Lielbritānijā kļūst arvien biežāka parādība. Proti, ja 60. un 70. gados spēcīgas lietavas varēja piedzīvot aptuveni trīs reizes gadā, tad mūsdienās ar tām nākas sadzīvot vairāk nekā četras reizes gada laikā.
Vienlaikus zinātnieki arī prognozē, ka globālās sasilšanas dēļ nākotnē ir sagaidāmas mitras, taču mērenas ziemas un karstas, taču sausas vasaras. Turklāt ik pa laikam noteikti var rēķināties ar ekstremāli aukstām ziemām un karstām vasarām. Un ar tieši šādiem ekstremāli pretējiem laikapstākļiem Lielbritānija jau ir "iepazinusies", 2010. un 2011. gadā piedzīvojot izteikti aukstu ziemu, taču 2012. gadā sausu un neizturami karstu vasaru.
Arī Latvijas iedzīvotāji laikapstākļus mūsu valstī nereti novērtē kā izteikti mainīgus. Arvien biežāk tiek piedzīvotās īsākas ziemas, biežāki plūdi, kas nodara postu mājām, vasarnīcām un citam īpašumam, karsts un agrs pavasaris, vēss laiks jūnijā, kas mijas ar karstuma periodiem citos vasaras mēnešos. Tomēr dabas vērotājs un sinoptiķis Vilis Bukšs stāsta, ka patlaban nekādas būtiskas un šokējošas klimata pārmaiņas Latvijā nav novērojamas, jo laikapstākļu svārstīgums nav nekas īpašs un jauns šajos laikos. Tāpat esot bijis arī pirms 10, 25 un pat visiem 40 gadiem.
"Manos vērojumos klimata pārmaiņu atšķirības ir minimālas. Protams, jāņem vērā konkrēta vieta, kur veikti novērojumi un mērījumi. Taču Latvijas austrumu pierobežā pēdējo 30 gadu laikā esmu novērojis tikai to, ka aukstāki vai siltāki gadalaiki pēdējos gados ir mazāk noturīgi un biežāk mainīgi. Ja ir aukstas ziemas, tad pēc diviem, trim gadiem tās mainās uz siltākām. Vienīgā atšķirība ir tā, ka šis noturīgo auksto ziemu posms ir īsāks nekā tas bija pirms 30 un vairāk gadiem," skaidro V. Bukšs.
Savukārt Lielbritānijas valdības jaunākajā klimata pārmaiņu riska pētījumā, kurā tika izveidoti datorsimulācijas modeļi par to, kādi laikapstākļi būs gaidāmi nākotnē, iezīmēta skaudra aina. Pirmais modelis liecina, ka nāksies piedzīvot arvien vairāk intensīvu lietusgāžu skaitu, kas piesārņos ūdeņus, pārpludinās upes un kanalizāciju tieši ūdens līmeņa izteiktās paaugstināšanās dēļ. Ekstremālie plūdi pakļaus lielam riskam mājas, uzņēmumus un infrastruktūras, kas varētu radīt zaudējumus līdz pat 12 miljardiem mārciņu jeb vairāk nekā 16 miljardiem eiro. Tas ir aptuveni desmit reižu vairāk, salīdzinot ar pašreizējiem rādītājiem.
Otrs modelis rāda, ka nākotnē varētu kļūt arvien siltākas, bet sausākas vasaras. No vienas puses, šāds variants samazina plūdu iespēju, taču karstuma viļņi var radīt veselības problēmas cilvēkiem, kā arī karstums ietekmētu transporta darbību un radītu draudus ūdens ieguvei.
"Ikvienam cilvēkam nāksies mācīties sadzīvot gan ar aukstajiem, gan arī karstajiem laikapstākļiem. Pēdējo gadu laikā Lielbritānijā arvien vairāk iespējams novērot nepatstāvīgus laikapstākļus, kas nereti noved pie traģiskām sekām, piemēram, no lielā karstuma, tāpat kā no aukstuma palielinās cilvēku pāragra mirstība, kā arī milzīgie plūdi rada ievērojamus zaudējumus gan uzņēmumiem, gan cilvēkiem, kuriem pieder kāds īpašums," norāda "Met Office" profesors S. Belčers.
Klimata izmaiņas ietekmē labklājību
Lai gan patlaban nepastāv pilnīgā pārliecība par nevienu no šiem modeļiem, profesors S. Belčers teic, ka klimata pārmaiņu sekas izjutīs visur pasaulē neatkarīgi no tā, kurā valstī būs radīti lielākie zaudējumi ekstremālo laikapstākļu dēļ, jo visas pasaules valstis ir savstarpēji saistītas. Kā piemēru var minēt 2010. gadu, kad Krievijā un Austrumeiropā bija ekstremāls karstums, kā dēļ tika iznīcināta kviešu raža. Šī situācija ietekmēja citas valstis, arī Lielbritāniju, kur pārtikas cenas tika paceltas par 5 %.
Tajā pašā laikā krasās laikapstākļu svārstības izjūt finanšu uzņēmumi un it īpaši apdrošinātāji, kuru galvenais darbības mērķis ir ļaut saviem klientiem justies droši. Apdrošināšanas kompānijas "BALTA" atlīdzību direktors Ingus Savickis teic, ka klimata pārmaiņas ir viena no jaunākajām problēmām, ar ko nākas saskarties nozarei, jo tās ietekmē cilvēku labklājību. "Vienas no galvenajām pārmaiņām, kas ietekmē apdrošināšanas nozari, ir klimats. Šie draudi ietekmē gan īpašuma un nelaimes gadījumu apdrošināšanu, gan arī cilvēku un veselības apdrošināšanu," norāda I. Savickis.
Viņš arī atzīmē, ka, apdrošināšanas sabiedrības "BALTA" statistikas dati liecina, ka pēdējo 10 gadu laikā klimata pārmaiņu radīto seku dēļ Latvijā ir saņemti kopumā 5558 atlīdzību pieteikumi, par kuriem atlīdzībās izmaksāti vairāk nekā seši miljoni eiro.
"Arī "BALTA" statistika apstiprina dabas zīmju un laika apstākļu vērotāja Viļa Bukša teikto, ka izteiktas laikapstākļu svārstības Latvijā ir iespējams novērot jau daudzus gadus, jo atlīdzību apjomiem ir tendence ik pa laikam palielināties un atkal samazināties, mazāk postošiem gadiem mijoties ar vētru un plūdu gadiem," saka I.Savickis.
Saskaņā ar apdrošinātāja datiem, visbiežāk jeb 51% gadījumu postījumu iemesls ir vētra, 19% gadījumu tos rada zibens, bet nepārtraukta snigšana un plūdi rada 11% negadījumu. Lielākoties jeb 90% gadījumu klimata pārmaiņas bojā un iznīcina īpašumus, bet 9% gadījumu cieš transports. Turklāt, kā zina teikt I. Savickis, "BALTA" pieredzē zināmi arī gadījumi, kad klimata pārmaiņas traumējušas dzīvniekus, kuģus un kravas.
Tomēr, neraugoties uz drūmo ainu nākotnē, dabas zīmju un laika apstākļu vērotājs V. Bukšs uz klimata izmaiņām skatās cerīgi: "Pirmkārt, esmu pārliecināts - daba saglabā dabisku ritmu, un mums vajadzētu tajā tikpat dabiski iekļauties, nevis cīnīties un pretoties šīm pārmaiņām. Turpmāko 15 gadu laikā iespējams, ka ziemas kļūs īsākas un ātrāk iestāsies pavasaris. Rudens būs ilgāks, kā arī jau maijā varētu novērot vasarai raksturīgus laikapstākļus. Tie gan pamazāk kļūs arvien nepastāvīgāki. Otrkārt, mums jāsaprot, ka mēs esam šī organiskā veidojuma – dabas - sastāvdaļa, un tikai saskaņā ar citām šī visuvarenā organisma sastāvdaļām mēs varam izdzīvot un pilnveidoties."
Iepriekš:
Ropažos kopā ar pasauli Zemes stundā
Zemes stundai par godu daudzviet Pierīgā nodzisīs gaisma