01.03.2015 13:29

Malkas krāsns nav vēsture

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Malkas krāsns nav vēsture Einārs Binders

Nav dūmu bez uguns un siltuma mājoklī bez tēriņiem. Un, lai arī šī salīdzinoši siltā ziema iet uz beigām, tieši tagad ir laiks sākt domāt, ko darīt, lai arī nākamajā apkures sezonā māja būtu silta, bet izdevumi par kurināšanu saprātīgi.

Kā skaidro tirgus speciālisti, pēdējā laikā ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc klasiskajiem apkures veidiem un risinājumiem – glazēto podiņu krāsnīm, somu ziepjakmens pavardiem, kā arī čuguna krāsnīm, kas tiek izbūvētas kā papildinājums centrālajai apkurei.

Pieprasījuma izmaiņas speciālisti pamato ar izejmateriālu cenu svārstībām, arī ar krāsns vai citu apkures veidu izbūves pieejamības izmaiņām. Piemēram, dabasgāzes un apkures dīzeļdegvielas izmaksas mēdz svārstīties, savukārt granulas pēdējā laikā kļūst par deficītu vēl pat pirms apkures sezonas sākuma.

Lai pateiktu, kāda apkure ir izdevīgākā, jāņem vērā daudzi faktori: ēkas kvadratūra, plānojums, pieejamie apkures veidi un to izmaksas. Skaidrs, ka visizdevīgākais apkures veids būs tas, kas pieejams mūsu valstī, no kura piegādēm un cenu izmaiņām neesam atkarīgi. Vēl viens svarīgs nosacījums – iespēja nepieciešamo siltuma daudzumu regulēt pašam, kad un cik tas nepieciešams. Tādēļ arī krāšņu izbūves pieprasījums pieaug, jo cilvēki apzinās iespēju ietaupīt.

Protams, nozīmīgu daļu veido arī elektrisko ierīču izmantošana mājas apkurei, tostarp, populārās apsildāmās grīdas, taču, veicot izmaksu aprēķinus, māju attīstītāji un būvnieki arvien retāk ievieto tikai elektriskos sildītājus, drīzāk atvēlot tiem papildu varianta vietu.

Arī tirgus pētnieki norāda, ka Latvijas mājsaimniecību pārstāvji bieži uzsver malkas krāsns priekšrocības. Pati galvenā ir tā, ka šāda krāsns ir neaizstājama, ja gadās elektrības vai gāzes padeves traucējumi. Ja elektrības pārrāvumu dēļ nedarbojas siltumsūknis, gāzes katls vai cits apkures veids, malkas krāsns darbība nav traucēta.

Pavērojot tirgus reklāmas, redzams, ka laiks nestāv uz vietas un līdztekus tradicionālajām podiņu krāsnīm parādījušās, piemēram, krāsnis, kas būvētas no ziepjakmens. Tas ir ļoti blīvs minerāls – kubikmetrs šā materiāla sver trīs tonnas. Materiālam raksturīga laba siltumvadītspēja, ko nodrošina tā sastāvā esošais magnezīts, tādēļ Skandināvijā ziepjakmeni jau sen izmanto krāšņu izgatavošanai. Krāsnij nav māla šuvju, kas klasiskajās podiņu krāsnīs veido tiltiņus starp ķieģeļiem un līdz ar to kavē krāsns uzsilšanu. Viena no ziepjakmens krāsns praktiskajām priekšrocībām ir tā, ka skursteņa izvads atrodas krāsns pašā apakšā – karstais gaiss, ejot cauri cukām, uzsilda visu sildmūri līdz pat grīdai.

Pateicoties ziepjakmenim, krāsns siltumietilpība ir 1,5 reizes lielāka nekā māla podiņu krāsnij. Tā kā ziepjakmens krāsni ir daudz grūtāk pārkurināt, par kurināmo drīkst izmantot arī kokskaidu briketes, kas tradicionālajām podiņu krāsnīm ir kategoriski aizliegts.

Tiesa gan, jārēķinās, ka ziepjakmens krāns cena ir krietni augstāka. Taču jāņem vērā, ka krāsns nav tas priekšmets, ko pērk jaunu ik pēc pāris gadiem, un pat paši nopietnākie ieguldījumi arī mājas komfortā ar laiku atmaksājas.

Svarīgas lietas, kas jāzina, iegādājoties malku:

Ja neskaita vēja, saules un ūdens enerģiju, dabai visdraudzīgākais siltuma enerģijas avots, kā arī viens no mūsdienās mājsaimniecībās vēl joprojām izplatītākajiem kurināmajiem ir atjaunojamais energoresurss malka.

Lai malka labi degtu, tai ir jābūt kvalitatīvai un sausai. Par labi izžuvušu malku var uzskatīt tādu malku, kas glabāta labi vēdinātā nojumē pusotru, divus gadus. Kā atzīst "Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta" pētnieki, pieļaujamais mitruma daudzums ir 20%. No Latvijā izplatītākajām koksnēm vislielākā siltumatdeve ir ozolam – koeficients 10, osim tas ir 9,6, kļavai – 8,75, bērzam – 8,33, alksnim – 7,1, apsei – 5, liepai – 4,2.

Tā kā katrai apkures iekārtai atkarībā no tās vecuma ir atšķirīga darba efektivitāte, nevar viennozīmīgi pateikt, cik steru malkas ir nepieciešams, lai pārlaistu ziemu siltumā. Pieņemts, ka divu, trīs istabu dzīvoklī ar vecu krāsni ziemas laikā izkurina vidēji 5–7 sterus malkas. Ja malka nepieciešama kamīna kurināšanai, der zināt, ka kamīns ar vienu un to pašu malkas daudzumu var degt gan trīs, gan četras, gan astoņas stundas, atkarībā no degšanas režīma un kurtuves klasifikācijas.

Lai aprēķinātu, cik kurināmā jāizlieto gadā, var izmantot formulu: 0,03 m³ malkas uz 1 m³ apsildāmās telpas. Piemēram, ja dzīvojamās telpas platība ir 100 m² un griestu augstums ir 3 m, tad, telpas kubatūru sareizinot ar 0,03, iegūsim 9. Tātad šīs telpas apsildei nepieciešami 9 m³ malkas gadā.

Kādu malku izvēlēties? Uz šo jautājumu vienas konkrētas atbildes nav. Piemēram, dedzinot skujkoku – egles vai priedes – malku, rodas daudz dzirksteļu, tāpēc labāk dot priekšroku lapkoku malkai – bērzam, apsei un alksnim. Daži iesaka izmantot pamīšus bērzu un alksni, jo katram kokam ir gan savi trūkumi, gan labās īpašības – bērzs degot izdala daudz siltuma, bet vienlaikus veido daudz kvēpu, savukārt alksnis izdala mazāk siltuma, toties lieliski sadedzina kvēpus, tādā veidā aizkavējot nogulšņu veidošanos uz dūmvada sienām.

Vēl jāatgādina, ka svaigi cirstā koksnē aptuveni puse ir ūdens. Otra puse sastāv no koksnes, no kuras aptuveni 85% ir gaistošas vielas, 14,5% cietais ogleklis un 0,5% pelnu. Koksnei sadegot, tās komponentes pārvēršas ūdens tvaikā (H2O), oglekļa dioksīdā (CO2), slāpekļa oksīdā (NO2), sēra oksīdos (SO2) un pelnos. Koksnē faktiski nav sēra, jo tā īpatsvars sasniedz tikai 0,05%.