Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Telpa pildījās ar ieinteresētajiem sēdes dalībniekiem un visai drīz pietrūka vietas, tādēļ vajadzēja ienest krēslus no gaiteņa. Kas gan tās bija par likuma izmaiņām, kuras bija jāizvērtē šai komisijai un kuras bija piesaistījušas tik plašu uzmanību? Likums, kas skar seksuālo reprodukciju. Parasti šādas izmaiņas nenotiek vienkārši tāpat un ir diskusiju un strīdu iemesls. Bez tā neizpalika arī šoreiz. Bija ieradušies gan abortu atbalstošo nevalstisko organizāciju pārstāvji, gan cilvēki, kas atbalstīja likuma grozījumus.

Iesākumā nedaudz apskatīsim, par ko tad tika sacelts uztraukums. Jau kādu laiku vairāki deputāti un nevalstiskās organizācijas strādā pie izmaiņām seksuālas veselības un reprodukcijas likumā ar mērķi samazināt mākslīgo abortu skaitu Latvijā. Iemesli ir, protams, dažādi. Ir organizācijas, kas iestājas par cilvēka dzīvības vērtību un šī iemesla dēļ cenšas panākt bērna aizsardzību pirms tas ir dzimis. Tāpat ir deputāti un organizācijas, kurām rūp valsts demogrāfiskā situācija. Tomēr mērķis ir viens – abortu skaita samazināšana un palīdzība mātēm.

Šādu aktivitāšu iespaidā ir ne tikai iesniegti dažādi priekšlikumi seksuālās veselības likumā, bet arī veiktas izmaiņas pabalstu sistēmā, lai atbalstītu vecākus ar bērniem. Tādēļ arī šoreiz likumā bija paredzētas dažas izmaiņas, kuras skar aborta izdarīšanas kārtību. Viens no galvenajiem ierosinājumiem bija valsts apmaksāta konsultācija sievietei, kura izteikusi vēlmi pārtraukt grūtniecību. Ierosinājums skan šādi:

Mātei un tēvam, kuri izteikuši vēlēšanos mākslīgi pārtraukt grūtniecību, valsts nodrošina iespēju saņemt konsultāciju pie sertificēta krīzes grūtniecības speciālista, kā arī, ja nepieciešams, pie konkrētajai situācijai atbilstoša speciālista – jurista, sociālā darbinieka, psihologa, ģimenes terapeita u.tml.

Vai saklausījāt nežēlīgus draudus izrēķināties ar Latvijas sievietēm un viņas pazemot? Šķiet, ka nepieciešama samērā plaša fantāzija, lai to ieraudzītu. Likuma pants tikai norāda, ka valsts nodrošinās konsultāciju pie vērtīgiem speciālistiem pirms notiek galējā izšķiršanās par abortu. Vēl vairāk – tas nozīmē, ka mātei būs iespēja saņemt kompetentu informāciju par savu grūtniecību, juridiskajām tiesībām un valsts sociālo palīdzību. Viņai būs iespēja uzdot sev interesējošos jautājumus psihologam vai kādam citam speciālistam ģimenes jautājumos.

Vai bieži gadās, kad valsts piedāvā šādu individuālu pieeju? Sieviete varēs uzzināt tieši viņai svarīgu informāciju. Tā var būt informācija par to, kādi pabalsti viņai pienākas, ja viņa izlems bērnu dzemdēt. Tā var būt informācija par to, kāda juridiska aizsardzība viņai ir nodrošināta no valsta, ja kāds viņu piespiež izdarīt abortu, darba devējs draud atlaist no darba vai bērna tēvs nevēlas bērnu uzturēt. Tā var būt vienkārša psihologa konsultācija, lai spētu izprast savus uztraukumus un pieņemtu drošu un skaidru lēmumu. Tas var būt vienkārši sertificēts un apmācīts krīzes grūtniecības centra speciālists, ar kuru sirsnīgi izrunāties. Šāda konsultācija būtu bez maksas un pieejama katrai mātei un tēvam, kuri ir šāda lēmuma priekšā.

Informācija, palīdzība, atbalsts.

Pēc šādas konsultācijas māte pati pieņemtu lēmumu par savu tālāko rīcību. Tomēr ir cilvēki un organizācijas, kas šajā valsts pretī pastieptajā rokā saredz kaut ko citu. Resursu centra sievietēm "Marta" dibinātāja Iluta Lāce šajā likuma pantā redz, lūk, ko:

"Tas ir ārkārtējais spiediens uz tām sievietēm, kas tā jau ir ārkārtīgi nepatīkamā situācijā. Viņām vēl liek izjust kaut kādu vainas apziņu. Caur šo grib ierobežot un iegrožot sievietes tiesības un izvēli, un mēs neraugāmies uz sievieti kā pieaugušu būtni, kas spēj pieņemt lēmumus pati par sevi, bet būtni, kas to nespēj, un kādam citam jāpieņem izvēle viņas vietā. Virza šādus grozījumus, lai ierobežotu sieviešu tiesības, un neskatās uz sievieti kā cilvēku, bet saskata sievietē konkrētu lomu."

Mazliet mulsinoši. Pirmkārt viņa atzīst, ka sievietes ir nepatīkamā situācijā. Protams. Neviena sieviete nedodas uz aborta procedūru ar sajūsmu. Bieži vien aborts šķiet vienīgā iespējamā izvēle. Tomēr, kā tiek ierobežotas sievietes tiesības uz izvēli, nav gluži skaidrs. Ja valsts apmaksā konsultāciju pie speciālistiem, kas palīdz sievietei uzzināt vairāk par savām iespējām un tiesībām, kā tā var būt ierobežošana?

Bet mirkli uzgaidiet, tas vēl nav viss. Tālāk tiek celts iebildums, ka piedāvājot palīdzību un informāciju, valsts neuzskata sievietes par pieaugušām būtnēm.

Taču paši iebildumu cēlāji nebūt nepamana, ka tieši šādi redz sievietes un mātes. Kā gan citādi lai izskaidro kategorisko vēlmi viņas "pasargāt" no sociālās, juridiskās un emocionālās palīdzības? Tā vien šķiet, ka dažādu "sieviešu tiesību aizstāvju" galvenā rūpe ir, lai mātes nesaņemtu palīdzību un izvēlētos abortu par katru cenu. Viņu skatījumā sieviete nespēs pati domāt un pieņemt lēmumu, ja viņai tiks dota iespēja aprunāties ar konsultantu. Sieviete par katru cenu jāsargā no informācijas un palīdzības, jo līdz ko viņa saņem palīdzību un informāciju, viņa pārstāj domāt un būt cilvēks... vai ne? Tā vien šķiet, ka protestētāji jau sen ir iedalījuši sievietei konkrētu lomu un nepieļauj, ka māte izkāptu no viņu izgatavotā rāmja.

Šajā viņu pašu radītajā "sieviešu tiesību" rāmī mātei ir tikai viena loma – abortu griboša un neapturama. Sievietēm atliek tikai pielāgoties un visām vienādi paklausīgi doties uz ginekologu kabinetiem, lai kāptu uz galda.

Tā vien šķiet, ka mātēm ir tiesības izvēlēties, ko viņas vēlas tik ilgi, kamēr viņas izvēlas abortu. Valstij ir tiesības palīdzēt, tikai kamēr tā palīdz izvēlēties abortu. Vai sievietei ir arī tiesības vēlēties būt mātei un cerēt uz valsts palīdzību brīdī, kad viņai trūkst spēka? Vai valstij ir tiesības piedāvāt palīdzīgu roku šaubīgajām un iedrošināt nedrošās ar tiem resursiem, kas jau šobrīd ir pieejami? Diemžēl šis viss tiek noraidīts, jo tas nespiež sievieti uz abortu. Viņuprāt, mātei ir tiesības uz abortu, nevis palīdzību un informāciju.

Cik gan sagrozīta var būt uztvere un domāšana, kura atsakās palīdzēt mātei un bērnam un aktīvi vēršas pret katru mēģinājumu to darīt.

Bet mirkli uzgaidiet, tas vēl nav viss. Likumu grozījumi paredzēja arī kādu pavisam nelielu izmaiņu. Tajos bija paredzēts sievieti, kura zem sirds nes bērnu, nesaukt par pacienti, bet par māti. Tas piemēram nemaz nemulsina valsts Sabiedrības veselības aģentūru, kas mierpilni sauc sievieti par māti perinatālajā periodā (no grūtniecības 22. nedēļas). Latvijas veselības aprūpes statistikas gadagrāmata arī nekaunas apzīmēt sievieti stāvoklī ar vārdu māte. Varētu likties, ka pašsaprotama lieta, taču arī tas izraisīja "tiesību aizstāvju" protestus.

Par ieceri arī nedzemdējušas sievietes saukt par mātēm Iluta Lāce kā neētisku formulējumu attiecībā pret pašu sievieti: "Par māti, saskaņā ar patreizējo likumdošanu, sieviete kļūst, kad piedzemdējusi bērnu. Bet, ja pacientu saucam par māti, tas var sievietei radīt ļoti nepatīkamas izjūtas."

Tātad visas māmiņas, kas gaida piedzimstam savu bērnus, esiet gatavas saviebties ikreiz, kad jūs tiksiet nosauktas par mātēm, jo "jūsu tiesību aizstāvji" ir jums ierādījuši vietu un jūsu bērnus sauks par augļiem, bet jūs pašas par pacientēm.

Vārdi, māte un bērniņš, ir neētiski, kamēr jūs neesat dzemdējusi.

Vai te katrai mātei nevajadzētu justies neētiski pazemotai? Tev vairs nav tiesību būt mātei, ja bērns nav vēl piedzimis. Šī pati attieksme parādās arī nespējā sakārtot nedzīvi dzimušo bērnu mirstīgo atlieku jautājumu, kurš arī šoreiz tika atlikts. Sieviete nedrīkst būt māte, viņa nedrīkst saņemt palīdzību grūtā brīdī, viņa nedrīkst apglabāt savu bērniņu. Un par vēlēšanos būt citādai jānokaunas. Un līdz ar viņu jānokaunas arī visiem deputātiem un nevalstiskajām organizācijām, kuras cenšas mātēm palīdzēt. Un kā norādīja "cilvēktiesību aizstāvji", diskusijā nedrīkst piedalīties, ja neesi pareizā dzimuma.

Tā vien šķiet, ka organizācijas, kuras sevi propagandē kā sieviešu tiesību sargātājas, ir vairāk tādas kā "sieviešu labākās draudzenes", kuras acu priekšā smaida un stāsta, kā tevi atbalsta, bet aiz muguras gatavas iegrūst tevi aborta bedrē un piespiest ar augstpapēžu kurpi, ar niknu skatienu atgaiņājot visus, kas vēlētos palīdzēt. Domāju, ka katra, kas strādā sieviešu kolektīvā, pazīst šo tipu. Kura no jums viņai uzticētu savu un savu bērnu nākotni?

Šoreiz likuma grozījumi tika nodoti tālākai skatīšanai un precizēšanai komisijās. Prieks, ka komisijas deputāti spēja konceptuāli pieņemt, ka šāda konsultācija ir nepieciešama. Arī veselības ministrs atbalsta konsultācijas nepieciešamību. Tas nozīmē, ka darbs turpinās un mēneša laikā dažādas organizācijas iesniegs savus atzinumus. Aicinu arī jūs atbalstīt katru MĀTI, kurai vajadzīga palīdzība un atbalsts.
|
Nekaunēsimies par to, ka esam citādi, kā aborta industrija vēlas mūs redzēt.

Mātēm ir vajadzīgs īsts atbalsts no mums visiem, un mēs varam to dot. Ir cilvēki, kas vēlas palīdzēt, informēt un atbalstīt, lai šis dramatiskais aborta lēmums nebūtu jāpieņem. Neviena māte nav jānovērtē tik zemu, it kā viss, kas viņai vajadzīgs ir tikai aborts. Sieviete un māte ir kas daudz vairāk. Paldies visiem, kas to saprot un nes tālāk. Malači.