17.01.2015 13:56

FOTO: Mārupieši piemin barikāžu varoņus

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
FOTO: Mārupieši piemin barikāžu varoņus Einārs Binders

Nu jau vairākus gadus Mārupes iedzīvotāji 16. janvārī dodas uz jaunajiem kapiem, lai pieminētu Barikāžu laiku un godinātu Robertu Mūrnieku. Viņš bija pirmais no sešiem kritušajiem, kuru 1991. gada janvāra dienās nogalināja Latvijas neatkarības pretinieki.

Pirms 24 gadiem 13. janvārī sākās barikāžu laiks, bet jau pēc dažām dienām – 16. janvārī PSRS valdībai uzticamo milicijas specvienību OMON kaujinieki uz Vecmīlgrāvja tilta, šaujot pa mašīnu "Volga", kurā vajadzēja atrasties satiksmes ministram Jānim Janovskim, nogalināja Satiksmes ministrijas šoferi Robertu Mūrnieku (1952). Viņš bija pats pirmais barikāžu laika upuris.

Uz gadskārtējo piemiņas pasākumu Mārupes kapos pulcējās Mārupes vidusskolas skolēni, vietējās Barikāžu biedrības pārstāvji un vairāki novada domes deputāti. Kā jau katru gadu R. Mūrnieka piemiņu godināja arī Saeimas deputāts, toreizējais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Romualds Ražuks un 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonda dibinātājs un tā prezidents un 1991. gada barikāžu muzeja direktors Renārs Zaļais.

Piemiņas pasākumu kapos atklāja novada domes deputāte, Mārupes kultūras nama direktore Ira Dūduma, nolasot laikabiedru esejas par Barikāžu laiku.

"Tas mums ir mīļš brīdis, kad atnākam pie Roberta, pasakām paldies, padziedam, taču visas emocijas jau vārdos izteikt nevar. Bērni šobrīd skolā ir slinkāki uz vēstures mācīšanos, taču ar šādiem emocionāliem piemiņas pasākumiem mēs atgādinām par savu vēsturi, kuras turpinājums viņi ir," sacīja I. Dūduma.

Pie Roberta Mūrnieka bija atnācis arī mārupietis Zigfrīds Romka, kurš barikāžu laikā sargāja Zaķusalu. Viņš stāsta, ka Mārupē jau desmit gadus pastāv Barikāžu biedrība, kurā ir vairāk nekā 200 biedru, lai gan aktīvi esot kādi 120. Viens no viņiem ir Aldonis Pladars, kurš ar savu traktoru T-150 1991. gada 13. janvārī Rīgā ieradies viens no pirmajiem. Bijusi auksta saulaina, kad viņš ieņēmis savu posteni pie Rīgas pils.

Savukārt Mārupes Barikāžu biedrības priekšsēdētājs, zemessargs Jānis Ozols atcerējās, ka tolaik, kad bija jāiet uz barikādēm neviens jautājumus, kāpēc mums tas jādara, nav uzdevis. Biedrība apbalvošanai ar Barikāžu piemiņas zīmi ir izvirzījusi 430 cilvēkus, bet galvenās rūpes ir panākt, lai ar laiku šiem apbalvotajiem cilvēkiem, kas tolaik sargāja Latvijas neatkarību, tiktu piešķirts pabalsts pie pensijas un viņi iegūtu nacionālās pretošanās kustības dalībnieku statusu. J. Ozols cer, ka šai idejai izdosies atrast atbalstu Saeimā, jo dzirdīgu ausu tur pietiek, lai gan netrūkstot arī pretinieku.

Piemiņas brīdī klāt bija arī ir viens no gados jaunākajiem Mārupes pašvaldības deputātiem Raivis Zeltīts. Viņš studē vēsturi un, viņaprāt, vēsture, kurā vēl ir daudz neizzinātu lappušu, ir arī Barikāžu laiks, kas latviešiem palicis prātā ar lielu vienotību.

"Latviešiem tagad, tēlaini izsakoties, patīk pulcēties pa maziem klubiņiem un daudz uz āru neiet. Un tas nav tikai politikā vien. Bet atmodas laikā visi spēja apvienoties vienā lielā klubā, kas saucās neatkarība. Varbūt kādreiz šo mazo klubu robežas atkal sāks paplašināties," domā Raivis.

Pēc piemiņas pasākuma kapos mārupieši parasti dodas uz piemiņas vietu – baltajiem krustiem – pie Vecmīlgrāvja tilta, bet sestdien Mārupē kā jau katru gadu notiek īpašs Barikāžu piemiņas dienām veltīts pasākums ar koncertu un deju mūziku. Sākotnēji tas bijis atmiņu vakars, taču tagad tas pārvērties par lielu, tematisku pasākumu.