Tradīcija atzīmēt pareizticīgo Ziemassvētkus un veco Jauno gadu aizsākās līdz ar neatbilstību starp Jūlija (t. s. vecā stila) un Gregora kalendāru, pēc kura šobrīd dzīvo faktiski visa pasaule. Atšķirība starp šiem abiem kalendāriem ir 13 dienas. Tāpēc pareizticīgo Ziemassvētki tiek atzīmēti 6., 7. un 8. janvārī. Vecais Jaunais gads iestājas pusnaktī no 13. uz 14. janvāri.
Dažās valstīs svin divus Jaunos gadus – pēc vecā un pēc jaunā stila. Pēc pārejas uz jauno stilu veco Jauno gadu neoficiāli turpina svinēt Krievijā, Ukrainā, Armēnijā, Baltkrievijā, Kazahstānā un Gruzijā. To atzīmē arī Maķedonijā, Rumānijā, Serbijā, Melnkalnē un dažos vāciski runājošajos kantonos Šveicē. Serbi šos svētkus sauc par Serbu Jauno gadu.
Krievijā tradīcija sagaidīt Jauno gadu arī pēc vecā stila radās 1918. gadā, kad tur tika ieviesta jaunā laika skaitīšana. Paraža svinēt veco Jauno gadu tur ir saistīta arī ar krievu pareizticīgās baznīcas tradīciju sagaidīt visus baznīcas svētkus pēc Jūlija kalendāra. Mūsdienu Jaunais gads iekrīt pareizticīgās baznīcas Ziemassvētku gavēņa laikā, līdz ar to ticīgajiem, kuri ievēro šo gavēni, mūsdienu Jauno gadu nav iespējams sagaidīt, līksmojoties un svinot gluži tāpat kā pārējai pasaulei.
Norāde vecais stils jeb v. s. un jaunais stils jeb j. s. tiek izmantota gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums – Jūlija kalendāra (v. s.) vai Gregora kalendāra (j. s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības – kalendārā gada atpalikšanu no patiesā Saules gada. Katoļu zemēs jaunais kalendārs tika pieņemts uzreiz. Protestantu, pareizticīgo un citās zemēs Gregora kalendārs tika ieviests dažādos laikos. Piemēram, Grieķijā to ieviesa tikai 1923. gadā.
Viena no valstīm, kur Gregora kalendāru sākta lietot visvēlāk, bija Krievijas impērija, tāpēc arī Latvijas teritorijā uz to pilnībā pārgāja tikai 1919. gadā, kad starpība bija jau sasniegusi 13 dienas. Tomēr pirms iekļaušanas Krievijas impērijas teritorijā visos Latvijas novados tika lietots jaunais stils – Latgalē un Vidzemē to pirmoreiz ieviesa 1582. gadā, kad tas izraisīja kalendāra nemierus Rīgā, bet Kurzemē un Zemgalē 18. gadsimta sākumā.
07.01.2015 07:43
Kāpēc pareizticīgie Ziemassvētkus svin janvārī, un kas ir vecais Jaunais gads?
Autors Apriņķis.lv
www.pravoslavie.lv
Pareizticīgo Ziemassvētki un tā sauktais vecais Jaunais gads ir rets vēsturisks fenomens – "papildu" svētki, kas radās laika skaitīšanas maiņas rezultātā.