Lenčupes dabas liegumā šobrīd par 134,5 tūkstošiem eiro esot pārdotas četras cirsmas, un ļautiņi ar zāģiem rokā izzāģē un krauj grēdās tur augošās egles, priedes un bērzus. Turklāt vietējie lēš, ka kritušais apjoms ir krietni lielāks par pieļaujamajiem 10 % biezības, vēsta "nra.lv".
"Nespēju noticēt tam, ko redzēju. Vietās, kur vēl vasarā neskaitāmu dabas ekspertu runās tika solīta sevišķa dabas apsaimniekošanas metode, kā rezultātā te būšot boreāls mežs, rubeņu riesta vietas, dažādu kukaiņu un citu dzīvotņu pārbagātība, tagad plešas milzīgas izlases cirtes, kur nav ievērotas pat elementāras dabas saudzēšanas metodes. Nobrāzti koki, plati treilēšanas ceļi, koku biezība zem kritiskā, izdzertas alus pudeles, citiem vārdiem – sapostīts mežs," sašutis par šādu rīcību aizsargājamā teritorijā "nra.lv" sacīja vietējais iedzīvotājs Raivis Kārkliņš. Turklāt viņš atzīmēja, ka privātīpašnieki pat parastā mežā par šādu saimniekošanu tiekot bargi sodīti.
Teritorijā, kurā līdz šā gada 15. martam dabas aizsardzības nolūkos notikšot zāģēšana, piemērotais cirtes veids nav vis "galvenā izlases cirte", kas atbilstu dabā notiekošajiem darbiem, bet gan "cita cirte". Šādu cirtes veidu parasti piemēro dažādu aizsargjoslu attīrīšanai, elektrolīniju atbrīvošanai no apauguma, bīstamu koku nociršanai un arī dabas vērtību atjaunošanai. Turklāt šādam cirtes veidam nav ierobežojumu un tas ļauj izvairīties no izzāģējamā apjoma reglamentēšanas.
Ziemeļvidzemes virsmežzines vietnieks Raivo Rudzītis stāsta, ka izzāģēšana pašlaik notiek 70 hektāru platībā. Savukārt Dabas aizsardzības pārvalde norāda, ka kopumā Lenčupes un Sveķupes mežu masīvā boreālā meža atjaunošanas pasākumu nepieciešams veikt 280 hektāru teritorijā. Turklāt cirtes piemērošana "cita cirte" ir viens no biotopu apsaimniekošanas veidiem, un kopumā esot paredzēts izzāģēt un izvest 10 līdz 20 % koksnes.
"Kādreiz šī meža masīva izmantošanas mērķis bija koksnes ieguve, tagad – dabas daudzveidības saglabāšana. Atbilstoši mērķa maiņai ir mainītas arī apsaimniekošanas metodes," savas darbības pamato Dabas aizsardzības pārvalde.
Bet vietējais iedzīvotājs R. Kārkliņš un viņa domubiedri ir bažīgi par tur notiekošo un uzskata, ka reāli dabā izcirstais apjoms ir daudz lielāks par pieteikto un Valsts meža dienestā saskaņoto, proti, tas varētu būt tuvu 50 %.
Tomēr pagaidām, reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām, Valsts meža dienests cirsmās nekādus ciršanas apmēru pārkāpumus nav konstatējis.
Jau vēstīts, ka pērn Dabas aizsardzības pārvalde plānoja veikt kontrolētu zemsedzes dedzināšanu divu hektāru platībā Gaujas nacionālā parka teritorijā, lai atjaunotu priežu meža kvalitāti un sugu daudzveidību. Taču sabiedrības iebildumu dēļ zemsedzes dedzināšana nacionālā parka teritorijā tomēr nenotika.
Iepriekš:
Gaujas Nacionālā parka "dedzinātāji" vismaz uz brīdi atkāpjas no savu nodomu īstenošanas
Vēl nav rasts kopsaucējs, kā "pareizāk dedzināt" mežu Gaujas nacionālajā parkā
Par kontrolētās meža dedzināšanas izmantošanu GNP tiks lemts pēc iedzīvotāju un vides profesionāļu viedokļu uzklausīšanas
Laikraksts: Gaujas Nacionālais parks tiek iznīcināts bezjēdzīgā eksperimentā
Aptauja Mālpilī: Vai atbalstāt meža dedzināšanu Gaujas nacionālajā parkā?Aptauja Mālpilī: Vai atbalstāt meža dedzināšanu Gaujas nacionālajā parkā?