17.12.2014 09:55

Ar labām domām Stopiņos top Ziemassvētku dāvanas vientuļajiem pensionāriem

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Ar labām domām Stopiņos top Ziemassvētku dāvanas vientuļajiem pensionāriem Einārs Binders

Decembris. Vēla darba dienas pievakare. Šņakst šķēres, dzirkstī sarunas un čaukst dāvanu ietinamais papīrs. Ulbrokas bibliotēkā Stopiņu novada iedzīvotāji rūķu cepurēm galvā pulcējušies, lai pašu rokām darinātu Ziemassvētku dāvanas tiem, kas tās gaida vismazāk, – vientuļajiem pensionāriem.

Ideja par svētku dāvanu darināšanu novada vientuļajiem pensionāriem pirms sešiem gadiem iešāvusies prātā Ulbrokas dienas centra vadītājai Andai Višķerei, un nu tā pāraugusi jaukā tradīcijā, kopā pulcējot novada čaklākos iedzīvotājus.

"Ideja dzima pirms vairākiem gadiem, kad Ulbrokas dienas centrā kopā ar bērniem gatavojām Ziemassvētku dāvanas. Toreiz uz pudelēm gleznojām eglītes. Tas bērniem ļoti patika, viņi tā aizrāvās, ka mēs šādas dāvanas pagatavojām dikti daudz. Un tad man ienāca prātā, ka to visu bērnu sarūpēto bagātību varētu taču kādam uzdāvināt! Tad nu gāju uz sociālo dienestu prasīt, lai iedot kādu sarakstiņu ar tiem cilvēkiem, kurus šādi varētu iepriecināt," atceras A. Višķere.

Vēlāk šajā pasākumā iesaistījusies arī Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja Daiga Brigmane, un nu ik gadu decembrī dāvanu darināšanas darbnīca pulcē krietnu bariņu Stopiņu novada iedzīvotāju.

Šogad darbnīcā griež, līmē un šūdina 13 čakli roku pāri. Turklāt prieka veltes darina gan bērni, gan pensionāri, gan biroja darbinieki.

"Nāk visi, kam nav slinkums, dažādu paaudžu cilvēki. Un ik gadu mūsu pulciņš aug. Man šis ir jau otrais gads," saka Stopiņu novada politiski represēto biedrības vadītāja Māra Zebauere. Sākumā viņai šķitis, ka dāvanu meistardarbnīcā var iesaistīties tikai bērni.

Pēc viņas teiktā, šī vientuļo pensionāru iepriecināšana ar pašu meistarotām dāvaniņām, kurās novada iedzīvotāji ieliek savu sirds siltumu un rūpes, ir brīnišķīga tradīcija. Turklāt šāda radoša darbošanās noder arī, domājot par savu mīļo iepriecināšanu.

"Šeit var pasmelties tādas idejas! Katru gadu iemācāmies ko jaunu. Un ar šādām pašdarinātām dāvanām katru gadu iepriecinu radus un draugus. Vienīgi mazmazdēliņam gan būs mašīna jāpērk," smejas M. Zebauere.

Sešu gadu laikā dāvanu darbnīcā tapušas ne mazums unikālu lietu – apgleznotas krūzītes, no flīzēm taisīti paliktnīši karstai tējas tasei, vārītas ziepes, šūdināti maisiņi pašu vāktām un kaltētām tējām, cepti piparrauši, austas grāmatzīmes ar katra dāvināmā vārdu...

Darbnīcas galvenais rūķis – A. Višķere – stāsta, ka katru gadu izdomāt kaut ko jaunu it nemaz neesot grūti un idejas dzimstot ik rudeni.

"Vienmēr jau šķiet, ka viss jau bijis, bet mirkli pirms svētkiem rodas arvien jaunas idejas. Šogad, lūk, gatavojam atstarotājus, kas būs ne vien noderīga un praktiska lieta drošībai uz ceļa, bet arī lielisks aksesuārs. Pat svētku rota eglītei!" klāsta A. Višķere, piebilstot, ka dāvanai Ziemassvētkos nebūt nav jābūt dārgai, bet gan pašu roku darinātai.

Viņa teic, ka vislielākais gandarījums ir tad, kad kopā ar bērniem pagatavotās veltes tiek aizvestas līdz katram konkrētam vientuļam pensionāram, invalīdam vai aprūpējamam cilvēkam. Turklāt tādu visā novadā šogad ir aptuveni 30.

"Atstarotājus skaisti iesaiņosim, pievienosim tiem šim mērķim iedzīvotāju sadāvinātās grāmatas un 22., 23. decembrī pēc saraksta izvadāsim pa mājām. Tāpat šogad, kā katru gadu, būsim rūķu cepurēs un iepriecināsim ar kādu dziesmiņu," klāsta A. Višķere.

Viņa saka, ka tieši tajā brīdī, kad rūķu komanda apciemo vientuļos cilvēkus, gandarījums par paveikto ir vislielākais. Turklāt arī pēc tam, kad vientuļie ļaudis zvana uz pašvaldību, dienas centru vai bibliotēku, lai pateiktos par apciemojumu, ir apjausma, ka šī iecere jāturpina.

"Es jau otrajā gadā sapratu, ka nebraukt vairs nevar! Pie pensionāru namdurvīm vienmēr jautāju – vai rūķus gaidījāt. Un viņi vienmēr atbild, ka gaida. Ļoti gaida. Cilvēki ir aizkustināti katru reizi, pat ja jau zina, ka būsim. Viņi gaida to faktu, to dienu, to mirkli, to notikumu," saka šīs idejas autore un rūķu darbnīcas vadītāja A. Višķere.