Baldones observatorija, kas atrodas atstatus no pilsētas kņadas meža ielokā, ir vienīgā profesionālā observatorija Latvijā, kas nodarbojas ar novērojumiem optiskajā astronomijā – pēta oglekļa zvaigznes, novas Andromedas galaktikā un raugās, vai kaut kur tuvumā nelidinās komētas un asteroīdi.
Zinātne meža ielokā
Zvaigžņu pētnieks Ilgmārs Eglītis, Latvijas Universitātes Astronomijas institūta un Baldones observatorijas vadītājs, stāsta, ka Baldone par observatorijas mītni nav izvēlēta nejauši. Vietu par labu esam savulaik, tālajā 1957. gadā, atzina LPSR Zinātņu akadēmijas astronomi, jo Riekstu kalna priekšrocība ir tāda, ka tas atrodas dziļi mežā un tuvumā nav nevienas rūpnīcas, kas varētu traucēt zvaigžņu novērojumos.
Observatorijas lielākais lepnums ir 1965. gadā Vācijā iegādātais Šmita teleskops, kura spoguļa diametrs ir 1,20 metri. Tas ir vienīgais šāda veida teleskops Baltijā un viens no šīs sistēmas lielākajiem teleskopiem pasaulē, kura vairāk nekā 40 gadu darbības laikā iegūts ap 25 tūkstošiem debess uzņēmumu. Turklāt, pēc I. Eglīša paustā, pasaulē tas pat vairāk zināms kā Baldones Šmita teleskops, tātad mazā novada vārds ir zināms pasaules zinātnes kontekstā, un tas ir liels gods.
"Ar Baldones Šmita teleskopu atklātas vairāk nekā 350 agrāk nereģistrētas oglekļa zvaigznes, kas ir pieci procenti no pašlaik zināmajām mūsu galaktikas oglekļa zvaigznēm. Atklātas arī 70 novas Andromedas galaktikā un vairāk nekā četrdesmit asteroīdu, tostarp Zemei bīstamu," daļu no sasniegumiem uzskaita observatorijas vadītājs. Viņš atklāj, ka uz Šmita teleskopa novērojumiem balstītas daudzas zinātniskas publikācijas – vairāki desmiti rakstu starptautiskos žurnālos.
Observatorija ne tikai romantiķiem
Savulaik Baldones observatorijā strādāja aptuveni 70 darbinieku, bet mūsdienās tādas astronomu armijas šeit vairs nav, taču tas nenozīmē, ka zvaigžņu novērojumi nenotiek un zinātnieki nestrādā. I. Eglītis norāda, ka observatorijā pašlaik veic 22 tūkstošu Šmita teleskopa astronomisko plašu arhīva pārnešanu elektroniskajā vidē, lai to varētu izmantot visas pasaules astronomi.
"Datu bāze būs unikāla, jo satur informāciju par aptuveni 220 tūkstošu zvaigžņu dinamiku, turklāt 40 gadu periodā. Tādu astronomisko arhīvu pasaulē praktiski nav," saka astronoms.
Tāpat viņš arī norāda, ka starptautiskā sabiedrība ir uzticējusi Baldonei sastādīt visu oglekļa zvaigžņu katalogu, iekļaujot tajā arī tos debess spīdekļus, kas atklāti citās observatorijās.
"Datus no šī kataloga iepriekšējās versijas pieprasa vidēji ap 100 tūkstošu astronomu gadā. Šo katalogu citē vadošos žurnālos vidēji septiņas reizes gadā, tas nozīmē, ka šāds katalogs ir ļoti vajadzīgs astronomiem," uzsver I. Eglītis.
Zvaigžņu pētnieks iebilst pieņēmumam, ka mūsdienās interese par astronomiju kā zinātni zūd. Viņš saka, ka cilvēku interese pēdējo gadu laikā neaprobežojas tikai ar romantisku vēršanos zvaigznēs. "Cilvēkiem ir liela interese par zvaigžņu pētniecību, un uz Baldoni brauc daudz astronomijas entuziastu, lai apmeklētu ekskluzīvo planetāriju," teic I. Eglītis.
Neizsīkstoša esot arī bērnu un jauniešu interese par astronomiju, jo katru gadu rudenī un pavasarī simtiem bērnu no skolām dodas ekskursijās uz Baldoni un daudz jaunieši saņem padomus skolnieku zinātnisko darbu izstrādē astronomijā.
Par teiksmām un NLO
Astronomijā zvaigznes skaitās atklātas tikai tad, kad analizēts zvaigznes spektrs un noteikts kāds no tās fundamentālie parametriem – temperatūra, rādiuss, attālums, ķīmiskais sastāvs. Savukārt zvaigžņu kartēs ir norādīti visi objekti, bet, kamēr par konkrēto zvaigzni ziņu nav, tā skaitās neatklāta. Tāpat jāteic, ka zvaigžņu pētnieku darbības lauks ir plašs, jo mūsu galaktikas kopizmērs ir 100 tūkstoši gaismas gadu.
Jautāts par to, vai visām zvaigznēm ir vārdi un kā tie tiek doti, astronoms smejas: "Mūsu galaktikā ir ap divi simti miljardu zvaigžņu, būtu liels juceklis, ja tām visām tiktu doti vārdi. Zvaigznes vārds ir tās koordinātas zvaigžņu kartē." Taču asteroīdiem gan tiekot doti vārdi, un Baldones observatorijā atklātie asteroīdi nes šā mazā Latvijas novada vārdu un observatorijas dibinātāja Jāņa Ikaunieka vārdu.
Zvaigžņu pētnieks I. Eglītis teic, ka astronomijā, konkrēti – jaunatklāto Visuma objektu nodēvēšanā kādā vārdā, valda ļoti daudz tradīciju. "Piemēram, pērn Baldones observatorijā atklātais centaurs ieguvis vārdu Orius, kas saskaņā ar tradīciju bija jāņem no grieķu teiksmām," norāda I. Eglītis. Viņš skaidro, ka Orius ir pusasteroīds, puskomēta un tas ir ļoti reti sastopama veida. Pašlaik ir zināmi ap 350 šādi objekti, un to dzīves ilgums ir no dažiem miljoniem līdz dažiem desmitiem miljonu gadu. Mūsējais nodzīvošot apmēram desmit miljonus gadu.
Jautāts par lidojošajiem šķīvīšiem un to, vai dzīvība pastāv ne tikai uz Zemes, astronoms stāsta, ka pasaulē ir vairāki lokatori, kas cenšas uztvert signālus, kuri liecinātu par dzīvību kosmosā, taču pagaidām no citas civilizācijas nav uztverts neviens signāls. "Iespējams pat, dzīvība jāmeklē oglekļa secības zvaigžņu tuvumā. Ir nožēlojama augstprātība iedomāties, ka mēs esam vienīgās dzīvās būtnes izplatījumā," norāda I. Eglītis, piebilstot, ka dzīvības pamatelements kosmosā ir ogleklis, kas sastopams ap oglekļa secības zvaigznēm.
Viņš stāsta, ka arī pats savulaik spožu lēni kustīgu punktu debesīs noturējis par NLO. "Toreiz, kad to pamanīju, ātri ķēru binokulāru un notvēru objektu 40 reižu palielinājumā. Pirmajā brīdī šķita, ka redzu NLO – centrā spožs punkts un ap to rotē otrs, vājāks. Lai pārliecinātos par redzēto, ātri slēdzu iekšā Šmita teleskopu, lai apskatītu objektu 200 reižu palielinājumā. Beigu beigās tas izrādījās nevis kāds nezināms objekts, bet gan meteozonde aptuveni trīs kilometru augstumā," smejoties atceras astronoms.
Ceļojot zvaigznēs
Ieejot zaļganpelēkajā observatorijā, kur apskatāms astronomu darbarīks – slavenais Baldones teleskops –, pirmā doma, kas iešaujas prātā: astronomiem gan grūti strādāt. Nepieciešami velteņi, kažoks un vēl kaut kas siltumam, jo, šķiet, tikai entuziasts var izciest tur valdošo aukstumu. Tiek iedarbināts teleskops, metāla kupols dūcot sāk griezties, un skatam paveras debesu plašumi.
Zvaigžņu pētnieks Ilgmārs Eglītis, gluži kā kapteinis pie sava kuģa stūres, groza teleskopu uz visām pusēm un stāsta, ka Vācijā ražotie Šmita teleskopi vēl aizvien ir vieni no labākajiem pasaulē. Un tad nodziest gaisma, skatam atklājot debess jumu caur teleskopa "aci", kurā var ieraudzīt spožos debess spīdekļus pavisam citā gaismā.
Ceļojumu kosmosā sākam ar vienkāršām lietām: atrodam Lielā un Mazā Lāča zvaigznāju, Polārzvaigzni, ieraugām citus zvaigznājus, kas pie debess veido noteiktas figūras, bet planētas tūkstošu reižu palielinājumā izskatās katra citādi un tik ļoti neparasti. Taču tas katram ir jāierauga pašam!
