08.11.2014 08:29

Senču mantojums, kas silda dvēseli

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(5 balsojumi)

"Kad uzvelku rokās cimdus ar latvju etnogrāfiskajiem rakstiem, es jūtu, ka esmu Latvijā, lai kurā pasaules malā būtu," stāsta mākslinieks Jānis Zvirbulis, vērojot Tautas daiļamata meistares Ilzes Kopmanes personālizstādi Inčukalna Tautas namā.

Inčukalna Tautas nama māksliniece noformētāja Iveta Rozentāle, kura iekārtojusi izstādi, stāsta, ka gandrīz visi izstādes apmeklētāji izbrīnīti jautājot, vai tiešām visus šeit redzamos cimdus, kuros ieadīti Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales etnogrāfiskie raksti, ir noadījusi viena sieviete? Kā to vispār ir iespējams izdarīt?

"Nākamais, kas raisa izbrīnu, ir sajūtas, cimdus aplūkojot," turpina Tautas nama vadītāja Inga Freimane. "Kad spriedām, kā cimdus izstādīt, ātri sapratām, ka tie jāliek abi blakus un rāmī, jo tad top ieraugāms, ka pārī ieadītie raksti veido vienu veselumu. Tie rada gleznu, kas tapusi ļoti pārdomātās rakstu kombinācijās un krāsu toņu pārejās. Lai paspilgtinātu šo atklājumu, cimdu pāri vietām papildinājām ar Edvīna Baloža fotogrāfijām, kurās autors iemūžinājis dabā ieraudzītas gleznas. Uzlūkojot cimdus kopā ar augu tuvplāniem, top ieraugāma un saprotama krāsu toņu palete, kas, tāpat kā dabā, arī dažādu Latvijas novadu cimdos atšķiras."

"Arī tehniski katrā novadā cimdus adīja mazliet citādāk," sarunā iesaistās cimdu autore, Tautas daiļamata meistare Ilze Kopmane. "Tas redzams, jau cimdu uzsākot jeb adot valnīti. Kurzemes cimdos ir plati, koši, krāšņi izadīti valnīši, bet Latgales cimdos valnītis adīts šķērsām kā mauči, ko vilka uz linu kreklu piedurknēm, kurām nebija aproču. Mauči aptvēra piedurkņu galus, lai tie cieši piegulētu rokai."

"Apbrīnu raisa cimdu īkšķi, kas turpina cimda rakstu un saplūst ar to gan no virspuses, gan zem tā. Etnogrāfiskajos cimdos nav vienkrāsainu īkšķu," pievērš uzmanību Inese Rozentāle.

"Ar īkšķiem ir, ko noņemties, lai aprēķinātu un izadītu rakstu ar tik mazu valdziņu skaitu. Es vienmēr cenšos, lai arī zem īkšķa raksts ir pret rakstu," paskaidro cimdu autore. "Cimdā galvenais ir proporcijas. Lai tās ievērotu, vajadzīgi gan aprēķini, gan izjūta, jo jāņem vērā arī krāsas radītais iespaids. To, cik liela nozīme ir krāsai, var redzēt vairākos cimdu pāros, kurus esmu adījusi identiskus. Atšķiras tikai krāsu salikumi rakstos. Pat blakus nolikti tie izskatās kā divi dažādi."

"Pārsteigumu pilna ir arī paša cimda adīšana," turpina Ilze Kopmane. „Adot dažādus rakstus, es atšķirīgi jūtos. Man ļoti patīk adīt un nēsāt cimdus ar ūsiņa rakstu. Bet ir raksti, kuri top pat ar zināmu pretestību. Es to nemāku izskaidrot, jo neesmu etnogrāfe. Es tikai adu cimdus pēc dažādu novadu etnogrāfisko rakstu paraugiem un no savas pieredzes varu teikt, ka tie atšķiras ne tikai vizuāli, bet arī pēc sajūtas, kad tos uzvelk."

"Pārsteidzoši, bet tas tiešām tā ir," domu turpina Tautas nama vadītāja. „Es šajā izstādē satikos ar sava tēva novada – Izvaltas – cimdiem, un mani tie pievelk daudz spēcīgāk par citiem. To raksti nav tik koši, bet man tie šķiet īpašāki citu vidū."

"Ticiet vai ne, bet arī man bija līdzīgi," sarunā iesaistās Inese Rozentāle. "Apstaigājot izstādi, es pie sevis domāju, kurus cimdiņus pati gribētu uzadīt. Apskatīju visus krāšņos un košos, bet mana patika apstājās pie Limbažu novada cimdiem, kas adīti divos toņos – melnbalti – vai pamattonī un ar sarkanīgu vai tumši sarkanu krāsu. Tos zinu kopš bērnības, jo pati nāku no šīs puses. Un varu palielīties, ka vienu cimdu jau esmu noadījusi, bet otram ir uzmests valnītis."

"Nu, tad es savu mērķi esmu sasniegusi!" priecīgi iesaucas izstādes autore Ilze Kopmane. "Domāju, ja kaut vienam cilvēkam, kurš atnāks uz šo izstādi, mani cimdi radīs vēlēšanos paņemt rokās adatas, dziju un uzadīt sev cimdu pāri, mana lielākā vēlēšanās būs piepildījusies. Tas, kāpēc pati sāku adīt etnogrāfiskos cimdus, bija skaistums, ar ko tie mani uzrunāja. Kāpēc jāizdomā kas jauns, ja mums ir tik bezgala skaists un gadu simtos veidots un kopts senču mantojums? Vecvecmāmiņu cimdos ir ieadīta mūsu tautas dvēsele.

Etnogrāfiskos cimdus nevar nopirkt par naudu, jo vienu pāri pat ar savu ilggadējo pieredzi varu noadīt vidēji divās nedēļās, tātad pusmēnesī. Kurš man maksās kaut pusi no minimālās mēnešalgas par vienu cimdu pāri? Bet sev tādus cimdus, kas iepatikušies, var noadīt katrs. Cik skaists, gaumīgs un elegants akcents ir rakstaini cimdi pie mūsu tumšo toņu virsdrēbēm! Vilksim tos un leposimies ar patieso vērtību, kas ir mūsu rokās, gan cimdu pāri adot, gan nēsājot!"


Inčukalna Tautas nama vadītājai Ingai Feimanei (no kreisās) rokās Ilzes Kopmanes valsts svētkiem adītie cimdi mūsu karoga krāsās, bet māksliniece noformētāja Iveta Rozentāle (no labās) izvēlējusies košos krāsu toņos adītus cimdus, lai ienestu dzīvesprieku pelēki zilgano toņu rudens apģērbā.Inčukalna Tautas nama vadītājai Ingai Feimanei (no kreisās) rokās Ilzes Kopmanes valsts svētkiem adītie cimdi mūsu karoga krāsās, bet māksliniece noformētāja Iveta Rozentāle (no labās) izvēlējusies košos krāsu toņos adītus cimdus, lai ienestu dzīvesprieku pelēki zilgano toņu rudens apģērbā.