"Manā ģimenē tā ir soļanka, ko vīram un dēliem vāru pēc sensenas receptes." Līdzko laiks kļūst aukstāks, soļanka mūsu ģimenē ir zupa numur viens, teic Mārīte un labprāt dalās pieredzē, kā to vāra savās mājās.
"Es pie soļankas lieku klāt arī nieres, ko sagatavoju iepriekš. Tās novāru vairākos ūdeņos, izgriežu visus baltumiņus, sagriežu strēmelītēs, sadalu pa porcijām un lieku saldētavā. Kad vajag, pa porcijai ņemu ārā.
Vārot zupu, vispirms uz uguns lieku katlu ar ūdeni. Ieberu sagrieztus kartupeļus. Kamēr tie vārās, sagriežu strēmelītēs dažādu veidu gaļiņas, kas ir ledusskapī: žāvētu šķiņķi, žāvētu desiņu, vārītu desiņu. Lieku uz pannas, pievienoju sasaldētās nieres no ledusskapja un sacepu kopā ar tomātu pastu. To pievienoju bagātīgi, jo tomātu pasta zupai piešķir skaisto, zeltaini sarkanīgo krāsu un labo garšu.
Kad kartupeļi pusmīksti, zupai pievienoju saceptās gaļiņas. Pēc tam sacepu sīpoliņus, līdz tie ir caurspīdīgi, un pielieku tos. Pieberu sāli, melnos piparus un lauru lapu. Pašās beigās sagriežu sālītus vai marinētus gurķīšus, ko lieku zupā, kad kartupeļi mīksti. Zupu vēl mazliet pavāru un nogaršoju. Ja vajag, pikantumam pieleju gurķu sālījumu vai marinādi.
Gatavā zupā iemaisu caur spiedi izspiestus ķiplokus un sasmalcinātus zaļumus – dilles, pētersīļus, lociņus.
Pasniedzot zupu, citrona šķēlītes, krējumu un zaļās olīvas lieku uz galda trauciņos, lai katrs var paņemt tik daudz, cik viņam kārojas. Zupai bļodiņā ir jābūt tik biezai, lai tajā gandrīz karote stāv, tad tā ir riktīgi sātīga soļanka."