26.09.2014 13:28

Sējas ļaudis pošas atmiņu ballei

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
"Nav runa par to, ka kādam būt žēl, ka vairs nav kolhoza, un neviens pat nedomā salīdzināt šodienu ar tiem laikiem, bet svarīgi ir, lai cilvēki, kuru darba mūžs jau ir galā, sanāk kopā un nejūtas aizmirsti," saka atmiņu balles rīkotājas Rita Koluža (no kreisās), Rita Celma, Dace Keviešene un Inese Pliena. "Nav runa par to, ka kādam būt žēl, ka vairs nav kolhoza, un neviens pat nedomā salīdzināt šodienu ar tiem laikiem, bet svarīgi ir, lai cilvēki, kuru darba mūžs jau ir galā, sanāk kopā un nejūtas aizmirsti," saka atmiņu balles rīkotājas Rita Koluža (no kreisās), Rita Celma, Dace Keviešene un Inese Pliena. Einārs Binders

Ļoti iespējams, ka sestdien, 27. septembrī, Sējā, Lojas kultūras namā, ar senioru kluba "Pīlādzis" pasākumu, kuru atbalsta novada dome, sāksies jauna tradīcija.

Četras aktīvas novada dāmas ‒ senioru kluba "Pīlādzis" vadītāja Rita Koluža, kluba vadītājas vietniece Dace Keviešene, Sējas novada Pabažu ciema kultūras nama vadītāja Rita Celma un novada sabiedrisko attiecību speciāliste un "Sējas Novada Ziņu" veidotāja Inese Pliena ‒ nolēmušas savus novadniekus aicināt uz saviesīgu vakaru "Tavs mūžs ir laika zelta raudzē ierakstīts".


Saviesīgā vakara laikā novadnieki tiek aicināti ļauties atkalredzēšanās priekam un atmiņām par kolhozu laikiem. "Nevienam jau nekādas nožēlas, ka kolhozu laiki ir pagājuši, nav, taču skaidrs, ka šo laiku nevar vērtēt viennozīmīgi," teic R. Koluža, piebilstot, ka daudzi no tiem, kuri šobrīd ir aicināti pakavēties atmiņās, pirms gadsimta ceturkšņa bija cilvēki spēka gados, bet viens otrs šodien novadā pazīstams vīrs vai sieva tikai sāka darba gaitas kā jaunais speciālists. Un nav jau tālu jāmeklē. Tāds esot arī pašreizējais novada domes priekšsēdētājs Guntis Liepiņš – darba gaitas kolhozā "Boļševiks" viņš uzsāka kā jaunais speciālists, darot zootehniķa, bet vēlāk jau zooinženiera darbu.

R. Koluža teic, ka arī tā neesot normāla situācija, ka novadnieki, kuri kādreiz kopā strādājuši vienā kolhozā un dzīvojuši Murjāņos, Sējā un Lojā, satikušies, piemēram, slimnīcā, viens otru vairs pat nepazīst. Un vēl ļoti iespējams, ka pēc tam, kad kolhozs beidza pastāvēt un katrs aizgāja uz savu pusi, palicis daudz kas nepateikts, līdz galam neizrunāts un kāds palicis nepagodināts.

Dāmas teic, ka galvenais, par ko ticis domāts, rīkojot, kā pašas smejas, kolhoznieku balli, lai nebūtu aizmirsts neviens no tiem, kuri tajā laikā dzīvoja un strādāja kolhozā "Boļševiks". Tāpēc jau laikus tika izsūtīti vairāk nekā divi simti ielūgumu. "Katrs, kurš saņēma ielūgumu, ir uzrunāts personīgi," uzsver R. Koluža, norādot, ka uz balli aicināti ne tikai tie, kuri kādreiz strādāja kolhozā, bet arī skolotāji, bibliotekāri un visi citi, kas tolaik šeit strādājuši dažādās iestādēs.

Apzinot visus, ko aicināt uz pasākumu, rīkotāji konstatējuši, ka šaisaulē vēl ir daži tie novadnieki, kuri 1949. gadā paši bija klāt pie kolhoza dibināšanas, tostarp – Skaidrīte Lapsiņa un Herta Bērziņa. Visi aicinātie, uzzinot par gaidāmo tikšanos, ir bijuši iepriecināti un teikuši tikai vienu: "Jau sen kaut ko tādu vajadzēja sarīkot!" Savukārt pasākuma rīkotājas atzīst, ka nemaz nav cerējušas uz tik lielu interesi. Tomēr nu šī ideja izvērtusies tik plaši, ka vainagosies ar atmiņām veltītu balli.

"Nav jau ko slēpt," teic Keviešenes kundze, "aktīvākie ļaudis Sējas pagastā nekad nav gulējuši lāča miegā. Viņi ir darbojušies gan dažādos klubos, gan dziedājuši un dejojuši, gan spēlējuši teātri, gan braukuši senioriem domātās ekskursijās uz Zemgali, Ungurmuižu, tagad pošas uz Kurzemi, nodarbojušies ar rokdarbiem vai vingrojuši. Taču pamatā tie ir vieni un tie paši, kas paspēj būt visur. Bet ir cilvēki, kuri tālāk par apņemšanos izkustēties no vietas netiek, un ir arī tādi, kam vispār neko nevajag. Tāpēc šādi pasākumi, kas ļaudis drusku iekustina, ir vajadzīgi."

I. Pliena un R. Celma, stāstot par vakara programmu, kuru abas rūpīgi pārdomājušas, atgādina, ka savulaik, sagaidot kolhoza "Boļševiks" dibināšanas 40. gadadienu, kinorežisors Laimonis Gaigals Sējā uzņēmis dokumentālo filmu. Tagad tā ir digitalizēta, un, atminoties laiku īsi pirms neatkarības atgūšanas, filmas fragmentus būs iespējams arī noskatīties. Tāpat ir padomāts par iespēju aplūkot tā laika fotogrāfijas. Būšot pat iespēja paskatīties uz senajiem foto no kolhoza goda plāksnes.

Protams, būs arī priekšnesumi, kurus sagatavojuši novada skolēni un Pabažu kultūras nama kolektīvi, būs sadziedāšanās, bet pasākuma trešajā daļā paredzēta iespēja dalīties atmiņās. Sējas novada iedzīvotāji jau laikus avīzē dalījās savos dzīvesstāstos un atcerējās pagājušo laiku notikumus, uzticot tos intervijās I. Plienai.

Un vēl dāmas ar prieku piemin atsaucību, ar kādu novada uzņēmēji bijuši gatavi atbalstīt gaidāmo atmiņu pasākumu. Ja kāds nevarēja palīdzēt, tam bija nopietni iemesli, bet tie, kuri varēja, ziedoja visai dāsni.