05.07.2014 16:30

Pastaiga Pierīgā: Sējas lauku idille – apstrādāti lauki, draudzīgi ļaudis

Autors  Sollija Lipore
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Pastaiga Pierīgā: Sējas lauku idille – apstrādāti lauki, draudzīgi ļaudis Krišjānis Grantiņš

Sējas novads – no Murjāņiem līdz Pabažiem – teritorijas ziņā ir liels, bet iedzīvotāju skaita ziņā visai mazs – tikai aptuveni 2500 iedzīvotāju.

Toties šeit vairāk nekā jebkur citur Pierīgā vērojami apstrādāti un iekopti lauki – īsta lauku ainava. Kad piemin Lilastes ezeru, prātā nāk Ādažu un Carnikavas novads, taču interesants ir fakts, ka aptuveni 200 metrus no Lilastes ezera krasta ir Sējas novada teritorija.

Apskates vietas

Sējas novadā atrodas ceturtais lielākais dižozols Baltijas valstīs (zemāk, pie attēliem – 1). Eksperti domā, ka tas varētu būt iestādīts ap 1567. gadu, kad muižu pārņēma Juhans Zeige – Johan Seyge jeb Zöge (no tā Sējas muižas latviešu nosaukums).

Sējas muižas kungu māja (2) celta 18.–19. gadsimta mijā. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka muiža uzcelta Sējas pilskalnā. 1883.–1885. gadā namu pārbūvēja, tā pieticīgajiem savrupmājas vaibstiem pievienojot izsmalcinātus neogotikas dekorējumus. Vēsturnieki pieļauj, ka muižas īpašnieki bijuši saistīti ar slaveno Minhauzenu dzimtu. Šobrīd ēka ir uz sabrukšanas robežas. Savulaik muižas apbūvē ietilpa arī klēts un ūdenstornis. Līdz mūsdienām labi saglabājies tikai ūdenstornis (3).

Viena skola – draudzīgāki ļaudis

"Labā ziņa ir tā, ka bērnu skaits skolā pieaug," saka Sējas novada domes priekšsēdētājs Guntis Liepiņš. Vēl nesen Sējas novadā bija divas skolas – Sējā un Pabažos. Tagad abas apvienotas, taču mācību process notiek abās skolas ēkās. Vairāk nekā divdesmit gadus Pabažu skolā strādāja Inese Ozolniece, kura tagad ir Sējas skolas (4) direktore.

"Kad 1992. gadā Pabažos likvidēja bērnudārzu, sapratu, ka tādu ēku nevaram atdot prom. Es devos pie toreizējā priekšsēdētāja un teicu, ka tur vajag izveidot sākumskolu. Pirms četriem gadiem Sējas skolas direktore devās pensijā, un tagadējais novada priekšsēdētājs piedāvāja man vadīt abas skolas. Lai saglābtu Pabažu skolu, es piekritu," stāsta I. Ozolniece.

"Taču sanāca pat absurdas situācijas – es rakstīju iesniegumu Pabažu skolas direktorei Inesei Ozolniecei no Sējas skolas direktores Ineses Ozolnieces. Tad es sapratu, ka skolas ir jāapvieno, lai ir vismaz vieni dokumenti. Tagad arī skolu bērni ir sadraudzējušies, mūsu skolotāji braukā uz abām skolām. Tādā veidā ir apvienots arī novads." Pašlaik Sējas skolā mācās 173 bērni.

Saliedēt novadu

Sējeniece Inese Ozolniece novadā pazīstama ne tikai kā skolas direktore, bet arī bijusī deputāte. "Man patīk kaut ko visu laiku darīt, kaut ko uzjundīt. Kad es biju deputāte, domāju par to, kā saliedēt novadu. Padomju laikos mums šeit bija divi kolhozi – "Boļševiks" un Pabažos "Ādaži" – un katrs dzīvojās pa savu "stūrīti". Lielākos darījumus pabažnieki kārtoja Ādažos, šeit, ciema padomē, – tikai miršanas un dzimšanas apliecības. It kā visi vienā novadā, bet viņi vienā galā, mēs otrā.

Kad bija kolhozi, visu uzturēja tie, un cilvēki cits citu pat nepazina. Pat skolotāji, kas strādāja vienā novadā, viens otru nepazina. Sākām kopā veidot pasākumus, tagad bērni kopā mācās, vecāki iepazinušies. Esam iedibinājuši kopēju pasākumu pie lielā ozola – svinam vasaras saulgriežus, kad satiekas viss novads no malu malām," saka
I. Ozolniece.

Attīstīts novads – katra iedzīvotāja mērķis

Arī Sējas novada dome izmanto Eiropas fondu projektus, lai attīstītu savu novadu, piemēram, ir realizēts ūdenssaimniecības projekts Lojā, tikko iepirkums beidzies Pabažu ūdenssaimniecības projektam, plānots labiekārtot Pabažu ezera apkārtni ar estrādi uz ezera.

Taču Sējas iedzīvotāji aktīvi līdzdarbojas, izveidojot sabiedriskā labuma organizācijas un arī aktīvi piedaloties projektos. Biedrība "Mēs Sējai", piesaistot finansējumu, izveidoja bērnu rotaļu laukumu Sējā, savukārt dome rotaļu laukumu izveidoja Lojā.

Tikko Sējas koris saņēma finansējumu tērpu iegādei, bet aktīvās atpūtas cienītāji varēs izmantot velosipēdus un slēpes, kas sagādātas, biedrībai "Mēs Sējai" piedaloties Lauku atbalsta dienesta izsludinātajā konkursā.

Iepriekš:
Pastaiga Pierīgā: Baldone – baudījums estētiem un vēsturniekiem
Pastaiga Pierīgā: Lapu upe Lēdurga
Pastaiga Pierīgā: Leģendārie Baloži
Olaine ‒ mīti un ikdiena