Tā pārliecinoši saka vai visās pasaules tautu virtuvēs pabijušais mūsu izcilais "Vincenta" šefpavārs Mārtiņš Rītiņš. "Vislabākās Lieldienu olas ir tās, ko dējušas vistiņas lauku mājās. Tām ir stingrāka čaumala, un katram jau gribas, lai kaujoties viņa ola ir visizturīgākā. Nenoliedzami lauku vistu ola ar košo dzeltenumu ir arī visgaršīgākā," stāstījumu par olu izvēli sāk Mārtiņš Rītiņš.
"Krāsošanai ņemu olas istabas temperatūrā. Vienlīdz labas ir kā baltās, tā brūnās. Es nekad neeju projām no tradicionālā paņēmiena – Lieldienu olu krāsošanas sīpolu mizās ar garšaugiem, kas pavasarī ir pieejami. Kādreiz pielieku klāt arī grūbas vai rīsus," savā pieredzē dalās šefpavārs. "Katru olu ietinu atsevišķi. Aplieku tai sīpolu mizas, kādu pētersīļa, dilles vai raudenes zariņu, jo katra lapiņa uz olas čaumalas atstāj savu formu, pietinu augus pie olas. Kad olas ietītas, lieku tās katlā ar verdošu ūdeni. Vāru 8 minūtes, tad uguni nogriežu un ļauju, lai tās vēl 5 minūtes pastāv karstajā ūdenī. Pēc tam izvārītās olas uz brīdi lieku aukstā ūdenī."
"Olas katrs var vārīt tik mīkstas, cik viņam garšo. Taču pārvārīt gan tās nevajadzētu," brīdina pieredzējušais šefpavārs. "Ja olu uz uguns vāra ilgāk par 10 minūtēm, tās sastāvā esošais sulfāts savienojas ar dzelzi un ap dzeltenumu veido neapetītlīgu pelēkas krāsas joslu, turklāt ola sāk netīkami ost."
"Pats jaukākais brīdis ir tad, kad olas varu iztīt no sīpolu mizām. Katru aplūkojot, gribas izsaukties: "Kas var būt skaistāks par šo?!", jo nav divu vienādi nokrāsotu olu, katra ir miniatūrs neatkārtojams mākslas darbs," priecājas Mārtiņš Rītiņš.
"Labākais veids, kā olas pasniegt Lieldienu galdā, manuprāt, ir tās salikt groziņā ar salmiem, izdiedzētu zālīti vai kviešu dīgstiem," atzīst Mārtiņš Rītiņš, un novēl: "Lai mums visiem priecīgas Lieldienas!"
UZZIŅAI PAR OLU
Ola ir viena no lieliskākajām dāvanām, ko mums dāvā daba. Ar olu var stabilizēt mērces, pacelt tortes, sabiezināt saldos ēdienus, zupas un putras, padarīt buljonus dzidrus, glazēt cepumus, salīmēt makaronus, pasargāt mīklu no mitruma, uzpūst bezē un uzpūteņus.
Leģenda par olu klejojusi pa pasauli jau kopš dienas, kad cilvēks sāka runāt. Tā kā nevienā leģendā vista nav minēta, atbilde uz jautājumu, kurš bija pirmais – vista vai ola –, ir skaidra.
Jo svaigāka ola, jo labāk. Viskvalitatīvākā tā ir ne vecāka par nedēļu. Ļoti svaigu olu ir grūtāk nolobīt. Visvieglāk nolobāma 7–10 dienas veca ola. Olas var uzglabāt pat mēnesi, ja vien to čaumala ir vesela. Vārītu olu ar visu čaumalu ledusskapī var droši uzglabāt vienu nedēļu, bet nolobīta ola gan jāapēd tajā pašā dienā. Kalnos, 3000 metru augstumā, nevar novārīt cietu olu.
Anglijā ir lielveikali, kas pilnībā atteikušies no lielfermās dēto olu tirdzniecības un tirgo tikai brīvā dabā audzētu lauku vistu olas. Restorāns "Vincents" ir saņēmis "Good egg award" jeb Labās olas balvu, jo visā tā pastāvēšanas vēsturē neviena fabrikas ola nekad nav šķērsojusi "Vincenta" ieeju. 20 gadus ēdienu gatavošanā restorānā tiek izmantotas tikai lauku vistu olas.
VĀRĪTU LIELDIENU OLU SALĀTI
Vajadzīgie produkti: 8 vārītas olas, 2 ēd. k. drupinātu mandeļu, 1 tējk. koriandra sēklu, 2 ēd. k. ķirbju sēklu, 2 tējk. sezama sēklu, strēmelīte kaltētas paprikas, daiviņa sarīvēta ķiploka, smalki sagriezts šalotes sīpoliņš, 1 ēd. k. citrona sulas, 4 ēd. k. olīvu eļļas, sāls, pipari, zaļumi (avotu krese, eruka, spināti, sauja rupji sakapātu diļļu, koriandra un pētersīļa lapiņas), kazas siers.
Mandeles, sēklas, kaltēto papriku viegli apcep uz pannas. Pagatavo mērci, bļodā samaisot eļļu, citronu sulu, ķiploku, sakapātus garšaugus, sāli, piparus. Traukā kārto zaļumus un olas. Uzdrupina kazas sieru. Pārkaisa ar riekstiem un sēklām. Pārslaka ar mērci.
