Taču vēl arvien ne visi zina, kā un kad to lietot, precīzāk – kad drīkst vai nedrīkst lietot svešvalodu. Līdz ar to rodas dažādi pārpratumi un pārmetumi pašvaldībām, kuras savus dokumentus un informatīvos izdevumus publicē svešvalodā. Kā rīkoties, lai ievērotu Valsts valodas likuma normas, skaidro Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Valsts valodas centrs (VVC).
Redakcijā vērsās siguldietis Aivars Ērglis: "Labprāt lasu "Rīgas Apriņķa Avīzi", bet Barikāžu dienās jūsu avīzīte mani diemžēl apbēdināja, jo pielikumā Inčukalna "Novada Vēstis" 10. janvārī 3. lpp. ceturto daļu no lapaspuses aizņem domes svarīgāko lēmumu tulkojums krievu valodā. Ja dome grib migrantiem, kas nav paspējuši iemācīties savas valsts valodu, izskaidrot savus lēmumus, lai karina tos pie domes sienas. Tas nav normāli, ka par pašvaldību un valsts līdzekļiem joprojām turpinām piekāpties cittautiešiem. Esmu izbraukājis visu Eiropu un zinu, ka pat Turcijā, kur ir tūkstošiem cittautiešu, valsts neiegulda ne centu minoritāšu skolu uzturēšanai, bet mūsu iestādes pašas rada apstākļus tam, lai valsts valoda nebūtu jāmācās."
Arī iepriekš laikraksta lasītāji bijuši neizpratnē, kāpēc mūsdienās, kad valsts valoda ir latviešu valoda, Inčukalna "Novada Vēstīs" informācija tiek publicēta krievu valodā.
Arī Salaspils un Olaines iedzīvotāji saņem avīzi, kurā ievietota informācija krievu valodā. Piemēram, Olaines novada informatīvais izdevums publicēja apsveikumu svētkos latviešu un krievu valodā. Bet Salaspils pašvaldības laikrakstā informācija krievu valodā aizņem pat trīs lapaspuses. Šādā gadījumā rodas jautājums: bet kāpēc tikai divās valodās? Nodokļus taču maksā arī poļi, ebreji, lietuvieši, igauņi... Lai gan viņu ir mazāk, nevienā normatīvajā aktā nav noteikts, ka, piemēram, ebrejiem Latvijā būtu mazākas tiesības nekā krieviem. Kāpēc ebrejs nevar saņemt informāciju savā dzimtajā valodā? Kāpēc valsts nodrošina izglītību septiņu mazākumtautību valodu skolās, bet pašvaldības sniedz informāciju tikai divās valodās?
Lai saprot tie, kas ignorē valsts valodu
Inčukalna novada domē skaidro, ka savā informatīvajā izdevumā ievieto informāciju arī krievu valodā, jo 2009. gada 29. jūlija sēdē tika ziņots, ka "iepriekš Vangažu pilsētas laikrakstā tika publicēti domes lēmumi krievu valodā, jo Vangažu pilsētā dzīvo aptuveni 70 % citu tautību pārstāvju, kuri pārsvarā kontaktējas krievu valodā, kā arī, sazinoties ar LR RAPLM, tika noskaidrots, ka saskaņā ar Valsts valodas likumu pašvaldībai sabiedrības informēšanai paredzētā informācija sniedzama tikai valsts valodā, savukārt reģistrēta preses izdevuma darbību regulē likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", kas neuzstāda valodas prasības, kādā izdodams preses izdevums. Līdz ar to reģistrēts preses izdevums var publicēt pašvaldību saistošo noteikumu tulkojumu un citu pašvaldību oficiālo dokumentu un paziņojumu tulkojumus, bet tam būs tikai informatīvs raksturs."
Dome nolēma atļaut jaunizveidotajā Inčukalna novada laikrakstā svarīgāko informāciju publicēt arī krievu valodā, iepriekš to saskaņojot ar domes priekšsēdētāju.
Normatīvie akti uzstāj par latviešu valodu
VARAM norāda, ka saskaņā ar Valsts valodas likumu valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Savukārt ikviena cita Latvijas Republikā lietotā valoda, izņemot lībiešu valodu, šā likuma izpratnē ir uzskatāma par svešvalodu. VARAM vērš uzmanību, ka valsts valoda ir konstitucionāli sargāta vērtība, tādēļ atkāpes no prasībām valodas lietošanā piemērojamas šauri.
No minētā skaidri saprotams, ka Latvijā valsts un pašvaldību iestādēm ar likumu ir noteikts pienākums sniegt visu nepieciešamo informāciju latviešu valodā, tomēr valstij un pašvaldībām nav noteikts pienākums, izņemot atsevišķus normatīvajos aktos paredzētus gadījumus, nodrošināt informācijas sagatavošanu svešvalodā.
VARAM vērš uzmanību, ka mediju un sabiedrības informēšana svešvalodās par pašvaldībā notiekošajiem procesiem nav uzskatāma par uzdevumu, ko nepieciešams veikt likumā "Par pašvaldībām" noteikto funkciju īstenošanai.
Tāpēc VARAM uzsver, ka saskaņā ar Valsts valodas likuma 21. panta pirmo daļu valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī uzņēmējsabiedrību, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, sabiedrības informēšanai paredzētā informācija sniedzama tikai valsts valodā, izņemot šā panta piektajā daļā noteiktos gadījumus. Šis noteikums attiecināms arī uz privātām iestādēm, organizācijām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī pašnodarbinātajām personām, kuras, pamatojoties uz likumu vai citu normatīvo aktu, veic noteiktas publiskas funkcijas, ja informācijas sniegšana saistīta ar attiecīgo funkciju izpildi.
Likumā minētie izņēmumi noteikti Ministru kabineta noteikumos Nr. 130 "Noteikumi par valodu lietošanu informācijā", kas nosaka, ka līdztekus valsts valodai iepriekš minētās institūcijas un personas var lietot svešvalodu, sniedzot publisku informāciju sabiedrībai pieejamās vietās, ja šī informācija ir saistīta ar: starptautisko tūrismu; starptautiskiem pasākumiem; drošības apsvērumiem; Eiropas Savienības brīvu preču apriti; epidēmijām vai bīstamām infekcijas slimībām; ieslodzījumu vietās ievietoto ārvalstu pilsoņu tiesībām un pienākumiem; ārkārtas situācijām.
Savukārt šo iepriekš minēto informāciju institūcijas un personas svešvalodā var sniegt arī prospektos, biļetenos, katalogos un citos materiālos (piemēram, brošūrās, bukletos, vienlapēs), kuri atspoguļo iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), organizāciju un pašnodarbināto personu darbību un kurus nosūta vai izsniedz fiziskajām vai juridiskajām personām pēc to pieprasījuma.
VARAM ieskatā uz pašvaldību bezmaksas avīzēm nevar tieši attiecināt likumu "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", kā to uzskata atsevišķas pašvaldības. Pašvaldības bezmaksas laikraksts nav "prese un citi masu informācijas līdzekļi" minētā likuma izpratnē. Pašvaldības bezmaksas laikraksta izdošanas mērķis ir noteikts likumā "Par pašvaldībām", un tas izdodams, lai informētu par pašvaldību pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem un publiskajām apspriešanām.
VARAM uzsver, ka pašvaldībām ir jāpilda normatīvo aktu prasības. Ja ministrija konstatēs, ka normatīvo aktu prasības netiek pildītas – pieprasīs paskaidrojumu un turpmākajā darbībā nodrošināt normatīvo aktu ievērošanu.
Pašam jāgādā tulkojums
Arī VVC skaidro, ka no iepriekš minētajiem normatīvajiem aktiem izriet, ka pašvaldība ar domes lēmumu avīzi var drukāt jebkurā valodā, taču nedrīkst to izplatīt bez konkrēta pieprasījuma. Avīzē var publicēt informāciju, ka svešvalodā šī informācija pieejama, piemēram, pie sekretāres. Taču arī publiskās vietās, piemēram, pie domes sienas, nedrīkst novietot šo svešvalodā drukāto izdevumu.
Pēdējā laika politiskās aktivitātes, kad ārvalstnieki masveidā iegādājas īpašumus un uzturēšanās atļaujas Latvijā, dažām institūcijām var radīt sarežģījumus komunikācijā ar jaunajiem mūsu valsts iedzīvotājiem. Tāpēc der atcerēties tādu lietu kā dokumentu aprites kārtība. Dokumenti (iesniegumi) iestādē tiek pieņemti jebkurā valodā, ja vien tiem pievienots likuma kārtībā apliecināts tulkojums valsts valodā. Visai lietvedībai jābūt valsts valodā, tātad vispirms visiem dokumentiem jābūt latviešu valodā.
Likumā minētais izņēmums ir tikai gadījumi, kas attiecas uz ārkārtas situācijām, kurās nepieciešama tūlītēja reaģēšana. Parasti tā ir telefoniska informācija par negadījumiem, katastrofām, noziegumiem, cietušajiem vai no ieslodzījuma izbēgušajiem. Bet, ja runa ir par iesniegumu iestādei, uz kuru atbilde jāsniedz mēneša laikā un tam nav ārkārtas situācijas statusa, tad iesniedzējam pašam ir jāmeklē tulks un iesniegums jānoformē atbilstoši likumam. Pieņemot iesniegumu, piemēram, krievu, bet atsakoties pieņemt to ķīniešu valodā, iestādei var nākties atbildēt uz kāda pasaules lielākās nācijas pārstāvja sūdzību par to, ka viņa iesniegums nav pieņemts.
Tomēr valsts valodā
No iepriekš paustā izriet, ka, pamatojoties uz Valsts valodas likumu un MK noteikumiem, iestādēm visa dokumentācija un informācija jāsagatavo latviešu valodā. Arī pašvaldības informatīvais izdevums jeb avīze. Jebkuras informācijas izsniegšana svešvalodā bez konkrēta pieprasījuma ir tās uzspiešana, un tas ir pretrunā ar Valsts valodas likuma normām.
Ja dome pieņēmusi lēmumu izdot pašvaldības avīzi vairākās valodās, to var darīt, bet piedāvāt vai uzspiest viena izdevuma ietvaros informāciju arī kādā svešvalodā nedrīkst. Tad pašvaldībai jānodrošina savas svešvalodā izdotās avīzes piegāde tieši tam iedzīvotājam, kurš to pieprasījis. Ja pašvaldības šo iespēju izmantos, iedomājieties, cik atsevišķu avīžu sagatavošana, iespiešana un izplatīšana izmaksās pārējiem iedzīvotājiem?
Iepriekš:
Pircēja par valsts valodas nelietošanu: "Pat uz rīsu paciņas rakstīts, cik ilgi tos vārīt..."