Mūsu ceļi ir krustojušies šī zemes ceļojuma laikā. Izvēles, kuras mēs izdarām, atnes ciešanas mūsu ģimenēm un tiem, kurus visvairāk mīlam. Šīs izvēles uz visiem laikiem maina viņu dzīves – un arī tavu dzīvi.
Vairāk kā piecdesmit gadus atpakaļ tie, kas virzīja jauno seksuālās izglītības programmu valsts un draudžu skolās, apgalvoja, ka tas ir nepieciešams, lai samazinātu nevēlamas grūtniecības un seksuāli transmisīvo slimību izplatību. Vecākiem un draudzēm viņi teica: "Beidziet mācīt, tik daudz "nedrīkst." Labāk mācīsim bērniem teikt "jā" lieliskam seksam, jo galu galā arī bērni ir seksuāli." Viņi solīja: "Ja visi jutīsies apmierināti ar savu seksualitāti, tas nāks par labu laulībai."
Viss, ko es šodien redzu, pierāda, ka pārāk daudzi noticēja šiem meliem, ka "bērni ir seksuāli jau kopš dzimšanas". Kinsijs (Kinsey) izveidoja šos melus no sagrozītiem pētījumiem un krimināli sodāmas uzvedības. Viņš to nosauca par zinātni. Tie, kas ticēja humānismam, gaidīja šādu "zinātni", lai pilnībā reformētu sabiedrību, sākot ar katru bērnu. Taču bērni nav "seksuāli" (kā Kinsijs to iztēlojās) no dzimšanas. Un arī mēs pavisam noteikti esam kas vairāk nekā seksuālas būtnes.
Mēs esam garīgas būtnes. Mēs dzīvosim mūžīgi – vai nu kopā, vai nošķirti no Dieva. Baznīca ir aizmirsusi, ka tā nedrīkst līdzināties pasaulei un, tā darot, tā ir aizmirsusi iedrošināt bērnus un pieaugušos redzēt sevi tā, kā Dievs mūs redz. Kā kristīti cilvēki mēs esam Dieva dēli un meitas Kristū Jēzū. Tas dara mūs svētus. Svēts nozīmē nošķirts, nolikts īpaši cēlam mērķim. Mēs neesam parasti, bet gan īpaši. Kā tādi mēs esam derīgi ne tikai kuram katram, bet īpaši Dievam. Cik gan liela svētība ir redzēt sevi šādi!
Diemžēl pārāk daudzus no mums pasaule ir pārliecinājusi sevi identificēt kā seksuālas būtnes, un tas jau no paša sākuma ir radījis izlaidīgumu, abortu, padzīvošanu kopā bez laulības, homoseksualitāti, laulības pārdefinēšanu, pedofīliju un ārkārtīgi lielu grēka daudzumu, ciešanas un nošķirtību no Dieva. Humānisti pagaidām var priecāties par uzvaru, taču mēs zinām, Kuram pieder pēdējais vārds, vai ne? Dvēseles ir briesmās, tāpēc mums jācīnās ar grēka pilno pasauli un savu samaitāto dabu pat tad, kad mēs krītam krusta priekšā katru dienu un pateicamies Dievam par Viņa žēlastību Jēzū Kristū.
Dziļa izjūta man saka, ka tu saproti, par ko es runāju. Mēs, modernie grēcinieki, ne ar ko neatšķiramies no saviem pirmajiem vecākiem. Ieva šaubījās un domāja, ka pati var kļūt par savas dzīves dievu. Ādams aizmirsa Dieva vārdu un nepielietoja to, lai atkal sakārtotu haosu. Jau no paša sākuma mūsu dzīvības ienaidnieks nāk pie mums mūsu vājuma brīžos, kārdinot mūs apšaubīt Dieva spēcīgo vārdu. Mēs domājam, ka esam gudri, bet esam muļķi. Mēs domājam, ka esam "labi", bet ir pavisam skaidrs, ka tādi neesam. Tāpēc katras dienas nobeigumā mums ir liela privilēģija un mierinājums uzticēt sevi, nabaga izmisušas būtnes, savam Glābējam.
No rīta viss ir atkal jauns Viņa piedošanas dēļ, mēs varam sākt no jauna. Tu to zini. Tu tam tici. Taču sliktās izvēles iemācīja tev, cik ļoti tas sāp. Tas izmaina dzīves. Apslēpts grēks izsūc mūsu spēku. Tas arvien vairāk un vairāk mūs padara par negoda traukiem, kurus var lietot mūsu ienaidnieks.
Tomēr ir cerība. Vienmēr ir cerība! Cerība pie mums nāk paša Dieva Dēla personā. Dievs nāk pie mums ūdens noslēpumā (Kristībā), maizē un vīnā (Sv. Vakarēdienā) un Savā svētajā vārdā. Oho! Dievs tiešām ir atnācis pie tevis un manis – pie visiem, kas "mirst, lai dzīvotu".
Kaut tu pazītu piedošanas spēku Kristū. Kaut es pazītu šo spēku Kristū. Un kaut mēs tiktu pasargātas kopā ar saviem mīļajiem un ģimenēm šajā ceļojumā cauri sarežģītai un nedraudzīgai zemei uz mūsu mūžīgajām mājām. Vai vari iztēloties? Tur, pie svētku galda, mēs varēsim vērot Dieva varenību. Viņam vairs nebūs jāslēpj no mums Sava pilnība. Mēs redzēsim Viņa godību.
Tavā dzīvē ir noticis dramatisks un traumējošs pagrieziens. Grēks mūs nekad nedara labākus, tas mūs sasit. Tu esi iepazinusi vainas sajūtu, nožēlu un lielu zaudējumu attiecībās. Arī tava ģimene, draugi un mīļie ir cietuši. Taču katra jauna diena ir jauna iespēja. Pagātne ir tāda, kāda tā ir. Mūs ietekmē katra mūsu izdarītā izvēle. Ja mēs nelietojam Dieva vārdu, lai sakārtotu mūsu dzīvi, tā kļūst daudz sāpīgāka un grūtāka. Taču neatkarīgi no mūsu izvēlēm un apstākļiem, neatkarīgi no mūsu veselības stāvokļa vai popularitātes – mūsu identitāte nekad nemainās, ja mēs turamies pie savas Kristības. Mēs esam Dieva dēli un meitas Jēzū Kristū. Padomā par to! Mums patiešām ir cerība. Jauna cerība katru rītu!
Lai tev izdodas pieķerties savai Kristībai. Es centīšos pieķerties savējai. Esmu pārsteigta, kā Dievs turpina mani nest, man piedot un strādāt caur mani. Tieši šī iemesla dēļ es esmu augstāk novērtējusi dievkalpojumu. Dievam nevajag manu slavēšanu, bet šis tukšais trauks ir jāpiepilda ar Viņa vārdu un Sakramentu. Man vajadzīga Viņa dievišķā kalpošana dievkalpojumā, kas pilnībā atšķiras no pasaules, lai pēc tam es Viņu slavētu savā darbā, attiecībās un kalpošanā visu nedēļu. Es lūdzu, lai tu iepazīsti šo dievišķo kalpošanu savā dzīvē, lai, neskatoties uz to, kas notiek tavā dzīvē, tu varētu teikt: "Es neesmu parasta. Es esmu īpaša Dieva varenajās rokās. Es esmu nabadzīga. Es esmu izmisusi. Es esmu nevērtīga, taču es esmu izredzēta būt Dieva meita Jēzū Kristū."
Novēlu tev pazīt pāriplūstošo žēlastību, kuru tikai pats Dievs savā Kristus pazemībā var tev dot. Mums krusts maina visu. Mēs vairs neesam ieslodzīti grēkā, bet gan atbrīvoti, lai atstātu vecos ceļus aiz muguras. Lūgsim abas, lai lepnums izdziest, un mēs nestājamies pretī Svētā Gara darbam mūsos, caur mums – par spīti mums.
Linda Bartleta, "Titus 2 for Life" dibinātāja, 2013. gada 5. decembris
Tulkojumam izmantots "Lutherans for Life" materiāls. Pārpublicējot atsauce obligāta.
Vai īsta mīlestība gaida?
Demogrāfija: ģimene, laulība, dzīvības svētums