Baznīcas gadījumā tās bieži vien ir patiesība un mīlestība. Turklāt parasti tiek pievilti gan mīlestības, gan patiesības aizstāvji. Pirmie tiek pierunāti upurēt skaidru Dieva Vārda pasludinājumu, lai pretī iegūtu šķietamu mieru cilvēcīgās attiecībās, lai [it kā] mīlestībā iemantotu brāli vai māsu, kuri noklīduši no patiesības. Otrie tiek pievilti mudinot domāt, ka jāsargā un jāglābj dievišķā patiesība, nevis maldos nokļuvušais brālis vai māsa. Šajā gadījumā cīņā par patiesību velna samusinātais Dieva bērns var novirzīties otrā plānā.
Vieni domā, ka viņi būs labāki kristieši, būdami mīlošāki. Otri cer to pašu sasniegt, sargādami patiesību. Tomēr ir tikai Viens, kas nosaka abu vērtību un labumu – Dieva Vārds, Jēzus Kristus, mīlestība un patiesība vienā personā. Turklāt Kristus mums dod abas, Viņš atklāj skaudro patiesību par to, kas un kādi esam, tad dievišķā mīlestībā pats nes mūsu vainas. Tieši tāpēc mums ir "žēlastība, apžēlošana, miers no Dieva Tēva un no Jēzus Kristus, Tēva Dēla, patiesībā un mīlestībā (2.Jņ 3)."
Jēzus piemērs māca, ka aiz katra grēka un maldu varā nonākušā vispirms jāredz brālis vai māsa Kristū. Dievam ir mīļš bērns, par kuru Viņš lējis savas asinis un kuram gatavojis mūžības mājokli Tēva valstībā. "Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā." (Ef 6:12) Šādai izpratnei jānosaka attieksme patiesību aizstāvot. No otras puses, rūpējoties par mīļo brāli vai māsu, jāsaprot arī tas, ka tikai Dieva Vārda patiesība, lai cik skarba, aizvainojoša un netīkama tā var šķist, ir vienīgais ceļš uz mūžību.
Bauslība nogalina. Jā, tas nav un nevar būt nekas patīkams. Bet tikai tad, kad grēks un maldi uzrādīti, kad sirdsapziņa izbijusies no Dieva taisnās tiesas, Evaņģēlijs var sniegt mierinājumu, prieku un drošu paļāvību uz Glābēju Kristu. Kā Dr. Mārtiņš Luters rakstīja, Baznīcā valda tikai patiesība un mīlestība. Patiesību nosaka tikai Dieva Vārds. Tādēļ patiesība nedrīkst piekāpties pat mīlestībai, mīlestībai jāpiekāpjas patiesībai. Visam pārējam jāpiekāpjas mīlestībai. Ticībā tiekam izglābti, mīlestībā kalpojam tuvākajam, ja zaudējam patiesību, zaudēsim arī visas patiesās mīlestības avotu.
Turpinājums sekos. Vairāk lasiet grāmatā "Dievs, Radīšanas Kārtība un Cilvēks: ar Luterāņa acīm".
Iepriekš:
Kā piemānīt sirdsapziņu (I daļa)