24.11.2013 10:29

Nāves "dzīres" Zolitūdē

Autors  Guntars Baikovs; www.gudribassakums.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Nāves "dzīres" Zolitūdē www.delfi.lv

Vairāk nekā piecdesmit cilvēki miruši. Vairāk nekā piecdesmit dzīvības izdzisušas. Nē, izdzēstas! Varmācīgi, pret viņu gribu.

Gan mutes, gan domas, gan sirdis ieplešas neskaitāmos jautājumos. Kāpēc tas notika?! Kāpēc šiem cilvēkiem?! Pie kā gan viņi bija vainīgi?! Kāpēc tas notika manam mīļotajam cilvēkam?! Uz šiem jautājumiem atbilžu nav...

Mēs jautājam, jautājam, jautājam... Bieži vien tie vairs nav jautājumi, bet sāpju kliedzieni. Sevišķi jau tuviniekiem, – laulātajiem, bērniem, vecākiem, draugiem. Kāpēc?! Atbilžu nav...

Kāds var mēģināt ieraudzīt kādu globālu vai ilgtermiņa labumu. Varbūt beidzot tiks ieviesta kārtība. Varbūt beidzot tiks novērstas dažādas bezjēdzības. Varbūt šo cilvēku nāve saliedēs pārējos, pamodinās tos no letarģiskā miega, pamudinās rīkoties, aizdedzinās sirdis. Varbūt. Tas ir vājš mierinājums tiem, kuru dzīvēs tuvinieku nāve izrāvusi robu. Notikušais ir nelaime, ļaunums, bēdas, traģēdija, kaut kas tāds, kam nevajadzētu notikt, un nevajag to mēģināt "aiz-skaidrot" prom kā kaut ko citu.

Kāds var meklēt vainīgos. Kurš par to atbildīgs? Kura nolaidība vai varbūt alkatība izraisīja šo cilvēku nāvi? Kurš? Būvnieki, pasūtītāji, strādnieki? Valdība, kura nav uzdevumu augstumos, nodrošinot pienācīgu uzraudzību? Sabiedrība, kas savā mantas kārē dzenas pēc vairāk, vairāk un vēl vairāk?

Visiem šiem jautājumiem un skaidrojumiem ir kaut kas kopīgs. Tie neko nespēj padarīt nāves faktam. Varam jautāt pēc jēgas, pēc ietekmes, pēc cēloņiem, bet neko nevaram padarīt nāves faktam. Tā priekšā esam bezspēcīgi.

Protams, cilvēki mirst katru dienu. Aiz vecuma, slimībām, negadījumos, abortos, pašnāvībās. Un tomēr, kad nāve šādi "uzdzīro", tas izraisa sašutumu. Tiek aizskarta kāda stīga pašos sirds dziļumos. No vienas puses, mēs zinām, ka katra dzīvība ir vērtība, ka ikviens cilvēks ir radīts pēc Dieva tēla un līdzības, bezgalīgi dārgs Radītāja acīs.

No otras puses, šādi notikumi atgādina, ka mēs neesam kontrolē pār savu dzīvi un dzīvību. Neesam kontrolē. Neviens no mums nav. Neviens neplānoja mirt šādā veidā. Ko darīt? Pastiprināsim kontroli? Protams, tas ir muļķīgi, ja cilvēki mirst kādu personu nolaidības dēļ.

Bet kādā mērā mēs varam sevi pasargāt? Šādos gadījumos nedz apdrošināšana, nedz uzkrājumi, nedz miesassargi, nedz sakari, nedz gudrība, nedz tālredzība, nedz spēks neko nepalīdz. Mums nav kontroles pār nāvi.

Nāve šajā gadījumā ir mūsu visu pretinieks. Zolitūdē tā cirta un izplēsa gabalu mūsu tautas miesā. Tas lika saspringt, padomāt, kā stāties tai pretim, kā uzvarēt šo ienaidnieku? Šāds trieciens spēj saliedēt cilvēkus, tautu, valsti. Saliedēt, lai stātos pretim nāvei un tās draudiem.

Cik spēcīgs ir dzinulis, cik dedzīga ir motivācija, lai mēs, cilvēki, vienoti stātos pretī nāvei, palīdzot viens otram, pabalstot pat svešiniekus, ziedojot no sevis līdzekļus, laiku, asinis. Uzvara pār nāvi – tas ir mērķis, kura sasniegšana ir dzīves un dzīvības vērta.

Patiesi. Uzvarēt nāvi, tas bija mērķis, kas arī Dieva Dēlam šķita Viņa dzīves un dzīvības vērts. Uzvara pār nāvi. Jā, tieši uzvara pār nāvi, tieši tā ir Kristus Evaņģēlija vēsts. Ko mēs paši nespējām un nekad nespēsim, Dievs izdarīja mūsu labā. Uzvarēja nāvi.

Tieši šī vēsts, tieši šis ienaidnieks jau gadu tūkstošiem vienojis cilvēkus Kristus Baznīcā. Kristus ir uzvarējis nāvi. Viņš ir cēlies augšām un parādījies simtiem aculiecinieku. Viņā ir apslēpta mūsu uzvara un dzīvība. Kad esam vienoti ar Kristu, nāvei vairs nav varas pār mums.

Tā vairs nespēj mūs biedēt. Lai kas arī notiktu. Tās draudi ir tukši. Tā vairs nespēj mums atņemt visu, kas mums ir. Tā ir tikai jau sakauts pretinieks. Protams, mēs visi mirsim šajā miesā, bet tiem, kuri ir Kristū, Dieva Dēlā un dzīvības avotā, šīs dzīves beigas ir jaunās dzīves iesākums.

Mūžīgās dzīves iesākums. Dzīves jaunā miesā Dieva klātbūtnē. Prieka, laimes, miera, gaviļu, līksmes, piepildījuma, pārticības, pāri plūstošas jautrības piepildītas dzīves iesākums. "Nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaimanu, nedz sāpju vairs nebūs, jo viss bijušais ir pagājis." (Atkl. 21:4)

Kungs Kristu, esi žēlīgs visiem, kurus nāve paņēma šajā tumšajā dienā! Ja tas ir Tavs labais prāts, atver arī viņiem durvis uz mūžīgo dzīvību; ne tādēļ, kā mēs būtu tā cienīgi, bet Tavas neizmērojamās žēlastības dēļ!

Esi žēlīgs visiem, kuru dzīves ir ievainotas šajā traģēdijā, piestājies pie viņiem, jo Tu esi solījis, ka būsi ar mums līdz laiku beigām, un dod viņiem Savu mieru, kas ir augstāks par visu cilvēku saprašanu!