"Kāp jo augstā kalnā, Ciāna, tu labās vēsts nesēja! Pacel savu balsi ar spēku, Jeruzaleme, tu labās vēsts nesēja, un nebīsties! Pasludini Jūdas pilsētām: "Redziet, te ir jūsu Dievs!" Redziet, Dievs Tas Kungs nāk ar lielu spēku, un Viņa elkonis dod tam uzvaru, Viņa alga ir pie Viņa, un Viņa atmaksa ir Viņa priekšā! Kā gans Viņš ganīs Savu ganāmo pulku. Viņš ņems jērus Savās rokās un tos nesīs Savā klēpī un sargās avju mātes." (Jes 40:9-11)
Šajos vārdos tiek atklāta labā vēsts, – visuvarenais Dievs, visuspēcīgais, Radītājs, Tiesnesis, kura rokās ir visa vara, pats nāk pie mums, bet nāk lēnprātībā un gādībā, lai ņemtu mūs savās rokās un saudzīgi turētu savā klēpī. Evaņģēlijs ir tad, kad mums tiek dāvāti abi, Visuvarenais taisnīgais Dievs Radītājs un mīlošais Glābējs Jēzus Kristus. Kāds būtu ieguvums, ja pie mums nāktu vien biedējoši varenais un svētais Dievs? Kā gan mēs pastāvētu Viņa priekšā? No otras puses, kāds labums, ja mums būtu tuvais un mīlošais Glābējs, cilvēks Jēzus, bet mēs nezinātu, vai Viņam pietiks spēka mūs glābt? Dievs nāk kā abi, gan kā Visu-valdītājs, gan kā Glābējs. Kā mūsu Dievs – Tēvs, Dēls un Svētais Gars.
Viņš nāk ar labo vēsti, atklājot, cik liela ir Viņa mīlestība, cik pāri plūstoša un dāsna Viņa žēlastības bagātība. Dievs ir paņēmis visu pasaules grēku vainu un smagumu, arī manu un tavu, pats uz saviem pleciem, tos uznesis pie krusta, un caur sava Dēla Jēzus Kristus nāvi tos iznīcinājis uz mūžīgiem laikiem. Tikai un vienīgi pateicoties Dieva darbam Kristū, mēs varam atkal nākt svētā Radītāja priekšā, nebaidoties no Dieva dusmām mūsu grēku dēļ. Tā ir vēsts, kuru Dievs vēlās ikvienam darīt zināmu. "Lai visi cilvēki tiktu izglābti un nāktu pie patiesības atziņas." (1.Tim 2:4)
Bauslības spēku zinām – tā savalda grēku un ļaunumu, dara to zināmu, lai cilvēks būtu gatavs meklēt glābiņu pie Dieva. Ko Evaņģēlijs dara tik īpašu? Dievs, kā zināms, darbojas un visu rada ar savu Vārdu. Ar Vārdu Viņš no nekā radīja visu, kas ir (1.Moz 1:1-2:4). Kad bauslības spriedums iznīcina veco grēcinieku, padara viņu par neko, Dievs ar Evaņģēlija Vārdu no nekā rada mums atkal jaunu sirdi. Viņš atjauno grēka sarautās attiecības. "Es esmu tas Kungs, tavs Dievs" (2.Moz 20:2). Viņš izdara, ko mēs nekad nespētu. Jēzus satriec grēka važas un atbrīvo mūsu gribu no velna žņaugiem, Viņš dara mūs brīvus mīlēt Dievu Radītāju un Glābēju, brīvus uz Viņu vien paļauties un visu labu no Viņa sagaidīt.
Evaņģēlijs nav tikai informācija par Dieva attieksmi pret mums, un pat ne galvenokārt informācija. Caur pasludinājuma vārdiem Dieva Vārds darbojās Svētā Gara spēkā. "Vēsts par krustu ir ģeķība tiem, kas pazūd, bet mums, kas topam izglābti, tas ir Dieva spēks." (1.Kor 1:18) Kristus Evaņģēlijs ir "Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic." (Rom 1:16) "Viņš mūs ir izrāvis no tumsības varas un pārcēlis Sava mīļā Dēla valstībā, kurā mums dota pestīšana, grēku piedošana." (Kol 1:13-14) Tādēļ Kristus sūta Savus mācekļus, lai viņi atvērtu cilvēku acis, "lai tie atgriežas no tumsas gaismā, no sātana varas pie Dieva, un ticībā uz Mani [Kristu] dabū grēku piedošanu un mantojumu svēto pulkā." (Ap.d. 26:18)
Iepriekš pieminētās Lutera līdzības vārdiem runājot, Kristus padzen velnu un pats uzņemas vadīt mūsu sirdi, lai mūsu vēlmes atkal būtu harmonijā ar Viņējām. Gan ķēniņš Dāvids, gan apustulis Pāvils to dēvē par jauna cilvēka radīšanu. "Radi manī, ak, Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu!" (Ps.51:12) "Jo, ko bauslība nespēja, nevarīga būdama mūsu miesas dēļ, to ir darījis Dievs: sūtīdams Savu paša Dēlu grēcīgās miesas veidā un grēka dēļ, Viņš grēku, kas bija miesā, pazudinājis uz nāvi." (Rom.8:3)
Apustulis Pāvils raksta: "Arī jūs bijāt miruši savos pārkāpumos un grēkos, kuros reiz dzīvojāt, pakļauti šīs pasaules varas nesējam, gaisa valsts valdniekam, garam, kas vēl tagad darbojas nepaklausības bērnos. Kopā ar tiem arī mēs visi reiz dzīvojām savas miesas kārībās, ļaudamies miesas un miesas prāta iegribām, pēc savas dabas būdami Dieva dusmības bērni kā visi pārējie. Bet Dievs, bagāts būdams žēlastībā, Savā lielajā mīlestībā, ar ko Viņš mūs ir mīlējis, arī mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši, darījis dzīvus līdz ar Kristu: žēlastībā jūs esat izglābti!" (Ef.2:1-5)
Dievs ir sarunas Dievs, Viņš darbojas ar savu Vārdu. Visskaļāk Dievs uz mums runājis Jēzū Kristū, Viņa krusta nāvē. Jēzus ir Dieva Vārds (Jņ.1:1-3), un pie krusta šis Vārds skaidri liecina par divām patiesībām. Pirmkārt, grēks ir tik smaga cilvēku sirds samaitātība, ka nebija cita veida kā cilvēkus glābt, vien Dievam pašam uzņemoties visu grēka smagumu (Mt.26:39,42). Otrkārt, pie krusta Jēzus liecina par Dieva mīlestību; lai arī bijām miruši grēkos un pakļauti velna varai, Dievs nekad nav mitējies un nemitēsies par mums rūpēties. Varam būt pārliecināti, ka "ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne varas, ne lietas esošās, ne nākamās, ne spēki, ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā!" (Rom.8:38-39)
Turpinājums sekos. Vairāk lasiet grāmatā "Dievs, Radīšanas Kārtība un Cilvēks: ar Luterāņa acīm".