Vītolu fonds dibināts pirms desmit gadiem. Tā mērķis ir stipendiju veidā palīdzēt studēt Latvijas augstskolās spējīgiem, bet maznodrošinātiem jauniešiem. Fonda dibinātāji ir Marta un Vilis Vītoli. Desmit gadu pastāvēšanas laikā caur organizācijas rokām ir izgājuši vairāk nekā 1230 stipendiāti, taču izsniegto stipendiju skaits ir daudzkārt lielāks, jo jaunieši tās saņem vairākus gadus pēc kārtas.
Šobrīd fondam ir 189 ziedotāji un stipendijas saņem 620 jaunieši. Vita Diķe stāsta: «Ja pirmajos gados lielākoties ziedoja trimdas latvieši, tagad vairāk ziedo Latvijā dzīvojošie un Latvijas uzņēmumi.» Ziedotāji ir gan uzņēmumi un organizācijas, gan fondi un privātpersonas. Vairākums stipendiātu nāk no tālākiem Latvijas novadiem, taču katru gadu arvien vairāk pieteikumu tiek saņemts arī no Pierīgas novadiem. «Galvenais kritērijs ir stipendijas nepieciešamība, nevis izcelsme,» pauž V. Diķe.
Lai iegūtu stipendiju, kandidāta vidējai atzīmei jābūt 7,5 un augstākai. Stipendijai var pieteikties tie jaunieši, kuri aug maznodrošinātās vai daudzbērnu ģimenēs, bāreņi, bērni, kurus audzina viens no vecākiem, un visi, kuriem ir panākumi mācību olimpiādēs.
Esot tādi ziedotāji, kuriem mazāk interesē sociālā situācija, bet gan tas, vai jaunietis ir talantīgs un mērķtiecīgs. Ziedotāji nosaka, kādus kandidātus tieši vēlas atbalstīt. Citi kā prioritāti izvirza atbalstīt sava dzimtā novada jauniešus, citi – tos, kuri vēlas apgūt kādu noteiktu specialitāti. Ik gadu piesakās aptuveni 500 jauniešu, no kuriem aptuveni 200 stipendijas iegūst. Tātad konkurss uz vienu stipendiju ir divi līdz trīs jaunieši.
Vītolu fonds var lepoties ar to, ka tikai pavisam neliela daļa stipendiātu pamet Latviju, lai strādātu ārvalstīs. «Vairāk ir tādu, kas dodas ārvalstīs studēt. Varam lepoties ar to, ka stipendiāti atrod labu darbu, saņem atalgojumu un ir laimīgi tepat Latvijā,» uzsver V. Diķe.
RAA uzrunāja Dārtu Osi, fonda stipendiāti no Saulkrastiem, lai uzzinātu, kādu lomu viņas dzīvē nospēlējusi fonda pasniegtā palīdzīgā roka. Dārta ir fonda stipendiāte jau otro gadu. Viņa pašlaik mācās Rīgas Stradiņa universitātes 3. kursā medicīnas fakultātē. Stipendijai Dārta pieteikusies, jo zinājusi, ka vecākiem nenāksies viegli viņu izskolot augstskolā, turklāt meitenes sasniegumi un arī ģimenes apstākļi atbilduši izvirzītajiem kritērijiem.
«Stipendija man un ģimenei ir devusi ļoti daudz. Taču to varu salīdzināt ar algu, jo man ir jādod pretī labākais, ko spēju. Nepārprotiet, tā nav nasta – tas ir gods! Ceru, ka pienāks laiks, kad arī es varēšu kādu tā atbalstīt,» teic Dārta.