24.11.2011 12:51

Šodien esmu vides tehnologs, rīt varu būt Valsts prezidents

Autors  Zane Lukstiņa
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Lai gan ekonomiskā krīze daudzos iedzīvotājos raisījusi drīzāk depresīvu nekā optimistisku noskaņojumu, tomēr ir pietiekami daudz iemeslu, lai lepotos ar Latviju.Par sevi, līdz šim pieredzēto un nākotnes plāniem stāsta četri Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžas studenti.

Olaines jaunieši zina, ko vēlas, kā arī ir gatavi ziedot daudz laika un enerģijas, lai savu mērķi sasniegtu. Uz telpu, kurā notiek saruna, cits pēc cita ierodas četri studenti. Pirmie ir Elvis un Raivis, kas mācās profesionālās vidējās izglītības programmās trešajā, priekšpēdējā, kursā. Elvis mācās biotehnoloģijas programmā, bet Raivis apgūst pārtikas produktu kvalitātes inspektora profesiju. Drīz vien viņiem piebiedrojas Baiba, kas studē pārtikas produktu kvalitātes kontroles 1. līmeņa augstākās izglītības programmā 2. kursā, un Sergejs, kurš mācās vides aizsardzības tehnoloģijas 1. līmeņa augstākās izglītības studiju programmā, arī 2. kursā. Stāsts, kā izvēlējušies savu nākotnes profesiju, katram ir atšķirīgs.

Gribēja “miljonus pelnīt”

Baibai pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas pārtikas produktu kvalitātes kontroliera amats nemaz nav bijis pirmā izvēle, jo skats vairāk tiecies uz ainavu arhitektes profesiju. Tomēr pēc tam, kad saņēmusi ziņu, ka nav izdevies tikt budžeta grupā, viņai rokās nonācis bukletiņš, no kura meitene uzzinājusi, ka Olainē iespējams apgūt pārtikas produktu kvalitātes kontroliera profesiju. Baiba saka: “Nejauši šeit nonācu, un tikpat nejauši es esmu ļoti apmierināta ar savu izvēli.”

Savukārt Elvis jau pēc pamatskolas beigšanas zinājis, ka vēlas savu profesionālo dzīvi saistīt ar ķīmiju, taču sākotnēji izvēlējies sirdij ne tik tīkamu profesiju. Tomēr pēc gadu ilgām studijām sapratis, ko īsti vēlas, un nu apgūst biotehnologa profesiju. Arī Raivim jau sen bijis skaidrs, ko viņš vēlas dzīvē darīt. Redzot, ar ko nodarbojas tēvs, kurš ir pārtikas tehnologs gaļas pārstrādes uzņēmumā, puisis jau no bērnības zina, “kas ir pārtika, kas ir gaļa un kas ir darbs ar to”. Viņš uzskata, ka tas, ko viņš pašlaik mācās, ir pirmais solis pretī pārtikas tehnologa profesijai.

Sergejam atšķirībā no abiem pārējiem puišiem izglītības iegūšana nav bijis tas, ko visvairāk gribējies darīt: “Domāju pēc 9. klases strādāt, taču nebija ne pieredzes, ne izglītības. Aizgāju mācīties vidusskolā, bet pēc tam tas pats – darba nav. Gribēju strādāt un miljonus pelnīt.” Vides tehnologa profesiju izvēlējies, jo tā ir ļoti perspektīva nozare tāpēc, ka pasaulē arvien vairāk saasinās jautājums par ekoloģiskām problēmām.

Uzrauga konfekšu ražošanu

Elvim un Raivim pieredzes darbā savā jomā vēl nav, taču abi pārējie vairāk vai mazāk jau uz savas ādas izbaudījuši, kas ir tas, ko izvēlējušies tālāk savā dzīvē darīt. Baiba bijusi praksē a/s “Laima” un strādājusi laboratorijā, kas uzraudzījusi asorti konfekšu ražošanu. Darba pienākumos ietilpis veikt analīzes šokolādei, šokolādes masām, glazūrām. Arī noslēdzošo praksi meitene plāno pavadīt šajā uzņēmumā, kā arī kvalifikācijas darbu izstrādāt saistībā ar šokolādi. Savukārt Sergejs jau kādu laiku strādā uzņēmumā SIA “Eko Osta”, kas nodarbojas ar naftas produktu utilizēšanu, vides speciālista amatā. Savu darba dienu puisis pavada, braukājot pa objektiem un vācot paraugus, kuriem pēc tam veic analīzes. Abi ar darba ikdienu bijuši apmierināti un savā nākotnes profesijā nav vīlušies, drīzāk pretēji – tas nostiprinājis pārliecību, ka izvēlētais ceļš bijis pareizs.

Visi četri jaunieši ir aktīvi gan skolas dzīvē, jo iesaistās un ieņem vadošus amatus profesionālās vidusskolas un koledžas pašpārvaldēs, gan arī ārpus skolas. Elvis dzied korī, kā arī nodarbojas ar ģitārspēli, kuru cenšas iemācīt arī Raivim. Abi puiši kādreiz nodarbojušies ar dejām – Elvis dejojis deju kolektīvā, bet Raivis nodarbojies ar sporta dejām – taču aizņemtības dēļ no šiem vaļaspriekiem nācies atteikties. Tomēr abi cer, ka tuvākajā laikā būs iespēja šīs nodarbes atsākt.

Baiba jau otro gadu aktīvi darbojas Latvijas Zemessardzē, braucot uz mācībām un apgūstot šaušanu, lauka kara iemaņas, medicīniskās palīdzības sniegšanu, kā arī topogrāfiskās zināšanas. Zemessardzē meitene izvēlējusies pavāra specialitāti. Sergejs savukārt visu dzīvi uztver kā vaļasprieku. Puisis ir aktieris improvizators, pasākumu vadītājs, gājis kursos un saņēmis arī sertifikātus. Sergeja saka – “vārds “miegs” ir tikai definīcija”, un viņš guļot visās vietās, kur iespējams apsēsties un aizmigt, jo nevēlas, lai dzīve paiet pārāk ātri un neinteresanti.

Lielāki un mazāki plāni

No jauniešiem tikai Sergejam nav konkrētu nākotnes plānu. Raivis jau pilnīgi skaidri zina, ka vēlas būt pārtikas tehnologs un savu dzīvi saistīt tieši ar gaļas nozari. Viņam plāns jau sen skaidrs – iegūt pārtikas produktu kvalitātes inspektora palīga, pēc tam pārtikas produktu kvalitātes speciālista, kā arī pārtikas tehnologa kvalifikāciju.

Elvis plāno pabeigt mācības un iegūt biotehnologa palīga kvalicikāciju, taču pēc tam kādā no Latvijas universitātēm studēt uzņēmējdarbību un vadību. Biotehnoloģijas niša Latvijā esot tukša, tāpēc puisis plāno dibināt uzņēmumu, kas saistīts ar šo nozari, vai arī stāties darbā kādā no lielajiem uzņēmumiem kā vadītājs ar tehnologa pieredzi.

Arī Baiba ir pārliecināta, ka saistīs savu dzīvi ar pārtikas nozari kaut kur Latvijā. Vienīgi Sergejs ir filozofisks. Lai gan ar savu darbu un izvēlēto profesiju puisis ir apmierināts, tomēr uzsver, ka dzīvo vienai dienai: “Šodien es esmu vides tehnologs, rīt varu būt Valsts prezidents.”