Viena no pēdējā laika apspriestajām alternatīvām ir lētā darbaspēka ievešana Latvijā no bijušajām padomju republikām un Āzijas, kas jau radījis sašutuma vētru latviešos Lielbritānijā. Viņi jūtas nodoti un Latvijas aizmirsti. Tikmēr eksperti norāda, ka no imigrācijas Latvijai izvairīties būs grūti, tādēļ jau laikus ir jāapzinās, kādas sekas tas var radīt, raksta portāls "Tvnet.lv" sadarbībā ar "LNT Ziņām".
Šobrīd tiek strādāts pie Imigrācijas politikas koncepcijas, kur, iespējams, šāda iespēja – pieļaut zemas kvalifikācijas darbinieku ieceļošanu, viņiem maksājot minimālo algu, tiks piedāvāta. Tomēr šādam risinājumam ir arī savi negatīvie aspekti – nebūs stimula nodarbināt vietējo darbaspēku, kas varbūt nevēlēsies strādāt par minimālo algu.
Pamatnācijā radīsies dusmas, jo imigrācija iesaldēs jau tā zemās algas
Tas dos jaunu sparu latviešu aizceļošanai prom no dzimtenes. Lielbritānijas vadošajā arodbiedrībā UNISON stāsta – pašmāju darbaspēka aizstāšana ar lētiem viesstrādniekiem nozīmēs Latvijai atkārtot Lielbritānijas kļūdu.
"Imigrantu strādnieku dēļ var rasties virkne problēmu. Pamatnācijā radīsies dusmas, jo imigrācija iesaldēs jūsu jau tā zemās algas. Darba devēji sapratīs, ka iebraucēji ar prieku strādā par minimālo algu, un latvieši tiks izspiesti no darba tirgus. Taču, no otras puses, darba devēji var nebūt ieinteresēti valodas barjerā un naudas tērēšanā tulkošanas pakalpojumiem, lai saprastu šos viesstrādniekus. Sākoties lielai imigrācijai, jūs izjutīsiet lētu mājokļu trūkumu; bērnudārzos un skolās pietrūks vietu; lai tiktu pie ārstiem, būs milzīgas rindas.
Pirms darba devēji Latvijā sāk domāt par viesstrādnieku ievešanu, viņiem ir jādomā plašāk, kādu slogu tas uzliks visiem nodokļu maksātājiem," pieredzē dalās UNISON Mančestras nodaļas vadītāja vietniece Rena Vūdsa.
Problēmas sāksies, kad viesstrādnieku skaits sasniegs 5-10 %
Migrācijas pētnieks no pasaulē prestižās Londonas Ekonomikas skolas norāda – Latvijas ekonomikas izaugsmes rādītājiem turpinot būt starp vadošajiem Eiropas Savienībā, alternatīva imigrācijai esot minimālās algas būtiska palielināšana. Tas Latvijā noturētu esošos un atgūtu emigrējušos latviešus. Londonas Ekonomikas skolā arī stāsta - bez imigrantiem var iztikt, ja ražošanu mehanizē vairāk, ja darba tirgū iesaista vairāk pirmspensijas vecuma cilvēku un ja visus bezdarbniekus kardināli pārkvalificē saskaņā ar uzņēmēju vajadzībām. Problēmas Latvijā sāksies, ja svešzemju viesstrādnieku skaits īsā laika posmā sasniegs piecus līdz desmit procentus no visiem strādniekiem.
"Ir svarīgi panākt, lai imigrantu izcelsmes valstis ir pēc iespējas dažādākas, lai nav nospiedošs vairākums iebraucēju no viena konkrēta reģiona. Šī iegūtā dažādība veicina sabiedrībā lielāku toleranci. Turpretim, ja viesstrādnieki Latvijā būs lielākoties no vienas valsts, viena reģiona, jūs piedzīvosiet pamatnācijas neapmierinātības pieaugumu. It sevišķi, ja ekonomika atkal nonāks nepatikšanās," stāsta London School of Economics migrācijas ietekmes uz darba tirgu pētnieks Džonatans Vadsvorts.
Londonas pieredze: musulmaņi
Daļa Lielbritānijā dzīvojošo latviešu satraucas par islāma ietekmes pieaugumu Latvijā, līdzko Latvijā sāks iebraukt viesstrādnieki no musulmaņu zemēm. Sasniedzot jau trīs miljonus, musulmaņu skaits Lielbritānijā ir viens no apspriestākajiem tematiem. Visā Lielbritānijā uzcelts pusotrs tūkstotis mošeju. Tikai Londonā vien ir trīssimt ar pusi musulmaņu lūgšanu namu un islāmisko centru.
Latvija var mācīties no Lielbritānijas kļūdas, kā straujā imigrācija ātri vien izmaina pilsētu sociālo ģeogrāfiju. Šī nav pilsēta kādā no musulmaņu zemēm, bet gan Tower Hamlets – rajons Londonas centrā. Paši briti šeit palikuši mazākumā, jo lielākā daļa ir imigranti no ārpus Eiropas.
Kas ir pats izplatītākais vārds Anglijā, ko pagājušajā gadā deva bērniem, kā jūs domājat? Muhameds.
Ilona dzīvo vienā no musulmaņu blīvi apdzīvotajiem rajoniem Londonā. Ikdienā novērojot, cik musulmaņi jūtas pašpietiekami savos etniskajos anklāvos un izvairās integrēties etnisko britu pamatsabiedrībā, viņasprāt, Latvijā šāda segregācija radītu vēl lielāku spriedzi nekā Lielbritānijā. Turklāt vidējais latvietis ir ar pārāk zemu tolerances līmeni pret citādo.
"Protams, ja visi šie cilvēki pēkšņi ierastos Latvijā, es nezinu, kā latvietis reaģētu. Laikam tas būtu liels šoks cilvēkiem. Priekš tā arī vajadzīgs laiks, lai pierastu. Varbūt cilvēki būtu naidīgi noskaņoti. Visām šīm sievietēm ar daudzajiem bērniem būtu vajadzīgi pabalsti, es domāju, ka Latvijas sabiedrība nebūtu par to sevišķā sajūsmā. Tāpēc, ka pašiem latviešiem daudz kā pietrūkst. Latvijas pabalstu sistēma to diez vai izturētu, un diez vai Latvijas iedzīvotāji par to būtu sajūsmā. Rezultātā rastos spriedze, savstarpēja nepatika. Un nekas prātīgs tur, protams, neiznāktu," pārliecināta ir Ilona Klints, latviete, kura dzīvo etniskajā anklāvā Londonā.
Pēc 40 gadiem latviešu vairākums izzudīs
Neapturot latviešu izceļošanu, neveicinot latviešu dzimstības pieaugumu, demogrāfu aprēķini liecina – pēc četrdesmit gadiem zudīs latviešu vairākums.
"Šī emigrācija visvairāk iedragā Latvijas nākotni, lai saglabātos Latvijas valstij kaut kāds saturs, kamdēļ vispār ir jēga Latvijas valstij. Zudīs jēga. Mēs te būsim mazs lībiešu bariņš, kas te mēģinās Dziesmu svētkus saglabāt un dīvainu valodu runāt. Tās ir baisas prognozes, bet tā ir tā realitāte, uz kuru mēs ļoti strauji ejam," uzskata demogrāfs un migrācijas pētnieks Ilmārs Mežs.
Londonas Ekonomikas skolas pētnieku izbrīna, ka politiķi Latvijā laikus jau nav sākuši gatavoties potenciālajai imigrācijai. Tikmēr demogrāfs Ilmārs Mežs secina – politiķi klusē par imigrācijas potenciāli negatīvajām sekām, jo tas nozīmētu savas sakāves atzīšanu nespējā panākt atbilstošu dzīves kvalitāti, lai mājās atsauktu pašu tautiešus.
"Tas ir tabu temats, jo vēlētāji viņus nositīs. Jebkurš politiķis, kurš reāli sāks runāt par migrācijas problēmām, tiks izbalsots, un viņa vietā būs politiķi, kas vienkārši melos vai muldēs, vai solīs neiespējamo," teic I. Mežs.
"LNT Ziņu" vairāku nedēļu ilgā filmēšana Lielbritānijā rāda – paši latvieši atgrieztos, ja minimālā alga Latvijā tiktu paaugstināta līdz četrsimt latiem un būtu socio-ekonomiski labvēlīga vide bērnu audzināšanai. Par valdības apstiprināto reemigrācijas plānu latvieši Lielbritānijā tikai pavīpsnā.