Vai gaidāms straujš ķīniešu imigrantu pieplūdums un vai latviešiem jājūtas apdraudētiem?

(Komentēt)
Vai gaidāms straujš ķīniešu imigrantu pieplūdums un vai latviešiem jājūtas apdraudētiem? Foto: www.theatlantic.com
2013. gada 19. jūlijs, 12:22

Latviešu aizplūšana no valsts, etniska rakstura konflikti Zviedrijā, Lielbritānijā un citviet pasaulē, medijos izskanējušās drūmās prognozes par to, ka nākamajos dažos gadu desmitos latvieši savā valstī būs minoritāte – uz šāda un līdzīga satura ziņu fona satraukuma pilnu viļņošanos interneta medijos jūnijā izraisīja informācija par 500 ķīniešu tautības ģimeņu iespējamo pārcelšanos uz dzīvi Latvijā šā gada laikā.

Ar šādu informāciju klajā nāca Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļas profesors Leons Taivāns. Profesors L. Taivāns sarunā ar portālu "Apollo" atklāja, ka šo neoficiālo informāciju viņam snieguši ķīniešu kopienas pārstāvji. Profesors pastāstīja, ka par to uzzinājis lietišķu sarunu gaitā, kuru laikā tika runāts par iekārtošanās un izglītības jautājumiem Latvijā – ķīniešu kopienas pārstāvji viņu informējuši par minētajām 500 ģimenēm, kas šogad plāno ierasties Latvijā.Šajā sakarā viņus interesējušas izglītības iespējas Latvijā. Runa esot par samērā jauniem cilvēkiem, un tā kā Ķīnā ir viena bērna politika, kas aizliedz ģimenē laist pasaulē vairāk bērnu, prognozējamais iebraucēju skaits varētu būt nedaudz virs tūkstoša.

Tik strauju Ķīnas pilsoņu pieplūdumu profesors, atkal atsaucoties uz neoficiālu informāciju, skaidro ar faktu, ka Ķīnas valdība sponsorē ķīniešu pārcelšanos no pārapdzīvotās dzimtenes uz mazapdzīvoto Latviju, kas turklāt var piedāvāt arī neskartu vidi. Sabiedrības reakcija uz minētās ziņas parādīšanos medijos bija izteikti negatīva – daudzi pauda viedokli, ka iebraucēji no Ķīnas drīz vien izspiedīšot no valsts tās pamatnāciju latviešus, citi bažījās par to, ka iebraucēji atņemšot darbu vietējiem un drīz vien šī daudz senākā un ietekmīgākā kultūra nomākšot latviešu kultūru. Lai saprastu, vai sabiedrības bailes ir pamatotas, portāls "Apollo" vērsās pie ekspertiem. Jāpiebilst, ka atšķirībā no profesora L. Taivāna, viņi izskanējušo ziņu dēvē par stipri pārspīlētu.

Esam vāji patrioti
Demogrāfs Ilmārs Mežs latviešu bailes no iebraucējiem no Ķīnas dēvē par neracionālām un grūti izskaidrojamām. Viņš pieļauj, ka baiļu saknes, iespējams, meklējamas faktā, ka latvieši apzinās, ka ir samērā vāji patrioti, kas ļoti nelabprāt rūpējas par savas valodas un kultūras saglabāšanu.

"Es pat teiktu – ne tikai par valodas saglabāšanu, bet valodas uzspiešanu [iebraucējiem]. Latvieši ir tie, kas nespēj savā dzimtenē runāt savā valodā [ar iebraucējiem]. Ja arī šodienas situācijā bieži vien izvēlamies runāt krieviski, tad mūsu bērni varbūt [ar iebraucējiem] runās gan krieviski, gan angliski, gan citās valodās. Mūsu galvenā problēma ir nespēja un nevēlēšanās pastāvēt par latviešu interesēm," uzskata demogrāfs. I. Mežs pieļauj, ka iespējams, lielā daļā sabiedrības bailes no svešā, kas šajā gadījumā ir iebraucēji no Ķīnas, sakņojas faktā, ka daļai latviešu nacionālā pašapziņa ir ļoti tuvu nullei.


Ķīniešu interese par Latviju – stabili pieaugoša
Jāatzīmē, ka Ķīnas pilsoņi par Latviju sākuši interesēties tikai nesen, līdz ar 2010.gadā pieņemto imigrācijas likumu. Saskaņā ar Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sniegto statistiku, līdz 2011.gada beigām Ķīnas pilsoņiem Latvija bija piešķīrusi vien 18 termiņuzturēšanās atļaujas, jo informācija par jaunajām likuma izmaiņām Ķīnu sasniedza salīdzinoši vēlāk.

Pavisam cita aina jau vērojama 2012. gadā, kad piešķirtas tika 118 termiņuzturēšanās atļaujas, kamēr 2013.gadā temiņuzturēšanās atļaujas piešķirtas jau 134 ķīniešiem. Lai iegūtu termiņuzturēšanās atļaujas, ķīnieši labprāt iegādājas īpašumus ne tikai Rīgā un Pierīgā, bet arī citos Latvijas reģionos – piemēram, Cēsīs un Talsos, kamēr vispopulārākais joprojām ir Ozolnieku novads.


Nekustamo īpašumu kompānijas SIA "Latio" pārstāvis Roberts Kārkliņš norāda, ka ķīniešu interese par nekustamajiem īpašumiem Latvijā ir mēreni stabili pieaugoša. Viņš prognozē, ka drīz vien Ķīna saņemto termiņuzturēšanās atļauju ziņā varētu panākt Ukrainu, Kazahstānu un Uzbekistānu, kas savukārt ievērojami atpaliek no saraksta līderes Krievijas. Kopumā termiņuzturēšanās atļaujas piešķirtas 270 Ķīnas pilsoņiem, kas, protams, ir salīdzinoši neliels skaits, salīdzinot ar vairāk nekā 5000 piešķirtajām atļaujām Krievijas pilsoņiem.

R. Kārkliņš gan norāda, ka liela daļa Ķīnas pilsoņu iegūto uzturēšanās atļauju izmanto kā "ieejas biļeti" Šengenas zonā, nepaliekot Latvijā. Viņš prognozē, ka ķīniešu interese par īpašumiem Latvijā saglabāsies un nākotnē tikai pieaugs.


Demogrāfija un latviešu romantisms
Demogrāfs Ilmārs Mežs uzskata ka sabiedrībā uzvirmojušās bailes no iebraucējiem no Ķīnas ir grūti skaidrojamas un neracionālas: "Pat tad, kad šeit izveidosies piecu, desmit tūkstošu ķīniešu liela iebraucēju kopiena, parādiet vienu Eiropas valsti, kurā tādas nav!"

Mežs pieļauj, ka, iespējams, apdraudējumu cilvēki jūt, ņemot vērā faktu, ka esam viena no Eiropas valstīm, kurā visstraujāk samazinās iedzīvotāju skaits. "Mēs esam viena no mazākajām ES valstīm, kurā arī neliela imigrācija salīdzinoši ilgākā laika posmā var izveidot procentuāli pietiekoši lielu imigrantu kopienu. Varbūt arī šeit cilvēki jūt apdraudējumu," spriež I. Mežs .

I. Mežs pieļauj, ka garākā laika posmā latviešiem tomēr būtu jājūtas apdraudētiem, taču šis apdraudējums vairāk saistīts ar Latvijas demogrāfisko politiku, kuras rezultātā ģimenes ar bērniem nonāk lielā nabadzības riskā, un Latvijai kā nacionālai valstij vairs nav nākotnes. "Tāpēc latviešiem nevis būtu jābaidās no 500 vai 1000 ķīniešiem, bet gan jābaidās par to, ka mums turpina nepiedzimt tie desmit tūkstoši latviešu katru gadu, kas būtu piedzimuši, ja mums atbalsts demogrāfijai būtu līdzīgs kā Igaunijā," secina I. Mežs.

Runājot par demogrāfisko politiku Latvijā, profesors Taivāns savukārt atzīmē, ka latviešiem ir raksturīgs savdabīgs romantisms, kas patapināts no 18.gadsimta beigu literatūras, kuru pēc tam pārņēma latviešu literatūra, bet tagad dzīvē cenšas ieviest Latvijas valdība. "Bet dzīve jau nenorisinās pēc romantisma nosacījumiem. Valdība mūs baro ar romantiskiem apgalvojumiem par to, «kad dzimtenē no emigrācijas atgriezīsies latvieši"...tad te kaut kas tiks veicināts. Kāda ir šī "veicināšana", mēs varam pavērot situāciju augstākajā izglītībā un medicīnā. Ir jābūt reālistiem. Mēs redzam, ka dzimstības līknes mums iet lejup un imigrācija mums būs!"

Katru nedēļu pasaulē piedzimst vesela latviešu tauta
Sociālantropoloģe Dace Dzenovska presē izskanējušo ziņu par 500 ķīniešu ģimenēm, kas šī gada laikā gatavojas pārcelties uz Latviju, dēvē par populistisku un uzsver, ka šāda retorika bez padziļinātas analīzes uzskatāma par apzinātu panikas celšanu. "Kad [šīs ziņas] izskanēja presē, biju pārsteigta, cik tās populistiskas. Tā vietā, lai pārbaudītu informāciju un sniegtu padziļinātu situācijas analīzi, mediji atražoja ziņu, ka piepildās ilgi gaidītais bieds – "barbari nāk!". Publika reaģēja tieši uz šo ziņas elementu, par spīti tam, ka profesors L. Taivāns ieminējās arī par Latvijas skolu sistēmas nesagatavotību tikt galā ar kultūru dažādību," norāda sociālantropoloģe.

D. Dzenovska uzskata, ka bailēm no ķīniešu iebraucējiem ir vairāki slāņi. Pirmkārt, tās izriet no Latvijas publiskajā telpā valdošā kultūras fundamentālisma, kas bieži vien iet roku rokā ar rasismu. "Kultūras fundamentālisms izpaužas kā uzskats, ka kultūras ir iekšēji slēgtas un savstarpēji izslēdzošas un ka vienas kultūras pārstāvju skaitliski nozīmīga klātbūtne apdraud otru kultūru. Šādā kontekstā retorika, kura bez padziļinātas situācijas analīzes uzsver, ka "ķīnieši nāk", uzskatāma gandrīz vai par apzinātu panikas celšanu," uzskata D. Dzenovska.

Profesors L. Taivāns ir pārliecināts, ka satraukumam tomēr ir pamats. Viņš norāda, ka latvieši vienmēr balstījušies uz pieņēmumiem, ka "gan jau kaut kā izdzīvosim", jo "ir jau bijuši arī slikti laiki... mēra laiki Vidzemē...un latvieši ir palikuši". 

"Šoreiz situācija ir daudz citādāka. Pasaulē dzīvo septiņi miljardi iedzīvotāju. Katru nedēļu pasaulē piedzimst viens miljons piecsimt tūkstoši cilvēku - vesela latviešu tauta piedzimst vienā nedēļā.Tas ir milzīgs demogrāfisks spiediens, kuru mēs noteikti izjutīsim,"  brīdina L. Taivāns.

Vai pamats justies apdraudētiem?

Sociālantropoloģe Dzenovska uzskata, ka bailes, kas saistībā ar iebraucējiem virmo publiskajā telpā, ir ne tikai populistiskas, bet arī rasistiskas. "Manuprāt, jārunā nevis par imigrantu tautību, bet par to, vai un kā sabiedrība un valsts ir institucionāli un sociāli gatavas jaunu iedzīvotāju pieplūdumam. Mēs turpinām atražot rasistiskus stereotipus par sevi un citiem, kas neļauj mums domāt par to, kā labāk sadzīvot citam ar citu un ar iespējamiem jaunpienācējiem. Tieši šī nesagatavotība ir tas bīstamais elements, nevis iespējamo imigrantu tautība. Ja ievērojams skaits jaunu iedzīvotāju nonāks kādā Latvijas novadā, kura skolas, iestādes un vietējā sabiedrība nekad nav pieļāvuši iespēju, ka viņu vide varētu kļūt daudzveidīgāka, tad, protams, ka būs problēmas. Taču šīs problēmas izrietēs nevis no imigrantu tautības, bet gan no mijiedarbes starp institucionāli un sociāli nesagatavotu vietējo sabiedrību un jaunpienācējiem," norāda D. Dzenovska.

Profesors L. Taivāns uzskata, ka latviešiem ir pamats justies apdraudētiem savā zemē, viņš piekrīt interneta mediju vidē izskanējušajām lasītāju bažām: "Mazai tautai ir jābaidās vienmēr. Atšķirībā no latviešiem ķīnieši ļoti mīl bērnus, kas viņiem ir galvenā vērtība.Pensiju vietā viņiem ir daudzie bērni, kas nozīmē nodrošinātas vecumdienas. Ja tev ir tikai viens bērns, tad nevar zināt, kā vecumdienas paies. Tas ir nopietns socioloģisks un arī kultūras vēstures nosacījums, kas stimulē dzimstību, kuras šeit, Latvijā, nav. Ja šeit ienāk etnoss ar lielu dzimstību, tad izrēķināt jau nav grūti, kurā gadā latvieši kļūs par minoritāti savā zemē," tā profesors.

Noslēgumā jāpiebilst, ka ceturtdien publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka pagājušajā gadā no Latvijas emigrējuši aptuveni 25,2 tūkstoši iedzīvotāji, savukārt Latvijā iebraukuši 13,3 tūkstoši imigrantu, kas, protams, ir vērā ņemami skaitļi. Nenoliedzami imigrācija pati par sevi ir visas Eiropas problēma, kuru nevar risināt tikai viena valsts, tāpēc Baltijas valstis, tostarp arī Latvija, ir uzsākušas darbu pie kopīgas imigrācijas rīcībpolitikas parlamentu un ES iniciatīvu līmenī.

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Zvejniekciemā degusi divstāvu ēka, Mārupē un Garkalnes novadā – meža zemsedze aprinkis.lv/index.php/sabi… pic.twitter.com/3RfQGE0Xna
aprinkislv
Medības un juceklis Babītes ezerā aprinkis.lv/index.php/sabi… pic.twitter.com/sI5kEmUst4
aprinkislv
Jauniešu koris "Maska" @korisMaska – Babītes novada un Latvijas vizītkarte aprinkis.lv/index.php/kult… pic.twitter.com/DGZ2NCrVHc

Twitter Citi raksta

Due to an error, potentially a timed-out connection to Twitter, this user's tweets are unable to be displayed.

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2019