“Pavadīšu viņu tālāk uz Viļņu. Vispār es cenšos pēc iespējas mazāk braukt uz Rīgu, bet tik un tā iznāk, ka jābrauc,” atzīst dzejnieks.
Pēdējā laikā Knuts vienlaikus cīnās ar veselības problēmām un pagūst piedalīties arī sabiedriskajā dzīvē. Aizvadītajā nedēļā 8. novembrī Knuta Skujenieka lielākais un nopietnākais notikums bija izstādes “Knuts Skujenieks un folklora” atklāšana Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Tai nācies ļoti gatavoties, dzejnieks atzīst. “Bibliotēkas darbinieces, kas kārtoja izstādi, pirms tam ļoti kapitāli patīrīja mūsu māju no visādiem eksponātiem – ņēma jostas, dvieļus... Izrādījās, ka mums visa kā ir ļoti daudz,” smej dzejnieks. Izstādē redzami gan dažādi manuskripti, gan bildes no 1979. gada Daugavas svētkiem, kuru organizēšanā piedalījies arī Knuts.
Dzejnieka plānotājā pēdējā laikā daudz sarakstītas ārstu vizītes. “Biju pārbaudīties pie acu ārsta. Viss ir daudzmaz kārtībā. Bija aizdomas par to, ka varētu būt glaukoma, bet izrādās, ka tomēr nav,” priecājas dzejnieks. Pagājušajā nedēļā Knuts gribējis aiziet arī uz sava kolēģa un sena drauga Pāvila Vasariņa grāmatas “Varavīksnes spēks” prezentāciju, bet tieši tajā dienā “saskrējis asinsspiediens un biju spiests palikt mājā”, viņš saka.
2011. gads ir Knuta Skujenieka pusapaļas jubilejas gads – septembrī dzejnieks svinēja savu 75 gadu dzimšanas dienu, bet pati svinēšana sākusies jau martā, “un, kā izskatās, noslēgums būs tikai decembrī”, piebilst Knuts. “Kad ir kāds organizēts pasākums, piemēram, pensionāru vokālo ansambļu saiets, cilvēki nāk un sveic ar puķēm. Ļaudis iepriekš tiek brīdināti, ka es būšu. Organizatori palūdz mani, lai es ierodos, un visi nes puķes. Es prasu – kas par lietu? Izrādās, viņiem pateikts, ka būs iespēja pasniegt puķes tagad un varbūt citreiz neiznāks. Apmēram šitādu pašu gājienu plāno arī decembrī, kad Salaspilī būs bibliotēku atbalsta biedrības noslēguma pasākums. Mani jau brīdināja,” nosmej dzejnieks.