Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tā žurnālistiem Briselē sacīja Eiropas Komisijas (EK) oficiālā pārstāve Mina Andrejeva saistībā ar Grieķijas premjerministra Alekša Cipra plāniem 8. aprīlī apmeklēt Maskavu.

Atbilstoši viņas teiktajam Ciprs jau ir apliecinājis, ka Grieķijai ir nesaraujamās saites ar ES. Andrejeva citēja ES ekonomikas komisāra Pjēra Moskovisī teikto, ka "Krievija Grieķijai nav alternatīva, Grieķijas vieta ir eirozonā".

Skeptiķi interesējās, vai Atēnu un Maskavas saites nevarētu ietekmē ES sankciju politiku pret Krieviju.

Andrejeva atbildēja: "Attiecībā uz sankcijām es jums atgādināšu par Eiropadomes 19. marta noslēguma dokumentu, kurā tika apstiprināts, ka sankcijas tiek cieši sasaistītas ar Minskas līgumu izpildīšanu, kas ir noteiktas līdz 2015. gada 31. decembrim. Mums nav nekādas informācijas, ka kāda ES valdība būtu mainījusi savu nostāju šajā jautājumā."

Nedz Vācijas kanclere Angela Merkele, nedz Francijas prezidents Fransuā Olands nav satraukti par Cipra gaidāmo braucienu, atsaucoties uz saviem avotiem, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg".

Vācijas kancleres un Francijas prezidenta tuvākā loka cilvēki pret Krievijas un Grieķijas sarunām izturas kā pret "politisko teātri", nevis notikumu, kas būtu nozīmīgs no ģeopolitiskā skatpunkta, norāda aģentūra.

Atbilstoši Francijas laikraksta "L'Express" ziņām Grieķijas varas pārstāvji grasās lūgt Krieviju samazināt gāzes cenu un atvieglot "pārtikas sankcijas".

Ja Krievija tagad palīdzēs Grieķijai, Atēnas turpmāk varētu pateicībā uzlikt veto sankciju pastiprināšanai pret Krieviju.

Raidsabiedrība "Amerikas Balss" vēsta, ka vizīti nepavisam nevar uzskatīt par ierindas notikumu, jo tā notiek Grieķijai grūtā laikā, kad valstij tiešām ir vajadzīga palīdzība, lai izvairītos no defolta.

Grieķijas līderi iepriekš vairākkārt uzsvēruši, ka nelūgs Krievijai finanšu palīdzību. Tomēr nav skaidrs, kas notiks tagad, kad sarunas ar Eiropas partneriem ir uz izjukšanas sliekšņa.

Grieķija var palikt bez naudas, vēl pirms tās kaimiņi būs vienojušies par palīdzības piešķiršanu.

Vācijas Eiropas lietu ministra vietnieks Mihaels Rots gan ir paudis cerību, ka "sarunas ar Krievijas vadību notiks mūsu kopējās politikas garā".

Berlīnes Kārnegī institūta zinātniskā līdzstrādniece Džūdija Dempsija Grieķijas mēģinājumus spēlēt uz Maskavas un ES attiecību pretrunām uzskata par "ārkārtīgi tuvredzīgiem".

Savukārt Londonas Eiropas reformu centra direktora vietnieks Saimons Tilfords norādīja, ka "koķetēšana" ar Krieviju nostatīs pret Grieķiju pārējās eirozonas valstis.

"Vācijā tiem, kas iestājas par samierinošu pieeju Grieķijai, tas pozīcijas padarīs vājākas," norādīja eksperts.

Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.