Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Atbilstoši premjera teiktajam, uzreiz pēc stāšanās valdības vadītāja amatā viņš saņēmis vēstījumu no Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska, "kurš Grieķijas nostāju par labu sankcijām uzskatīja par pašsaprotamu".

"Es piezvanīju viņam, kā arī ES augstajai ārlietu pārstāvei Federikai Mogerīni un sacīju: "Neuzskatiet Grieķijas nostāju par pašsaprotamu, situācija ir mainījusies, tagad Grieķijā ir cita valdība. Un tagad jums pirms lēmumu pieņemšanas ir jāprasa mums.""

"Mēs nepiekrītam sankcijām. Es uzskatu, ka tas ir ceļš uz nekurieni. Es atbalstu tādu skatu punktu, ka ir nepieciešams dialogs, diplomātija, ir jāsēžas pie sarunu galda un jārod risinājums lielajām problēmām," sacīja premjers.

"Ekonomiskais karš ir kā turpinājums īstam karam - tā ir strupceļa politika," norādīja Ciprs. "Es esmu par diplomātiju. Minskas vienošanos uzskatu par ļoti svarīgu. Uzskatu, ka ir jādara viss iespējamais, lai Ukrainā izbeigtu spriedzi."

Kā pastāstīja Ciprs, savā pirmajā ES samitā (19. un 20.martā), viņš esot vērsies pie dalībvalstu prezidentiem un premjerministriem: "Sakiet man, kā jūs iztēlojaties Eiropas jauno drošības arhitektūru? Jūs to iztēlojaties ar Krieviju pretējā pusē vai arī ar Krieviju dialoga un kopīgas saprašanās procesā? Atbildi no daudziem es tā arī nesaņēmu. Manā izpratnē atbilde ir skaidra - Eiropas jaunajai drošības arhitektūrai ir jāiekļauj Krievija."

Viņš arī pārmeta iepriekšējai Grieķijas valdībai, ka tā nav spējusi izvairīties no "bezjēdzīgās" sankciju politikas. Tās rezultātā Grieķijas lauksaimniecības produktiem noteikts embargo, "kas radījis būtisku kaitējumu Grieķijas ekonomikai", sacīja Ciprs.