"Putins atklāti un ciniski stāstīja par tikšanos, kas notikusi 2014. gada 23. februārī, kurā viņš paziņojis, ka viņi (Krievijas vadība) nevar pamest teritoriju zem nacionālistu veltņa. Ar to pašu prezidents Putins atklāti atzina, ka agresija pret Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti tika plānota iepriekš un notika pēc plāna, kas noveda pie pirmās aneksijas Eiropā kopš Otrā pasaules kara," teikts vēstulē.
Šo notikumu turpinājums un sekas bija Krievijas karaspēka iebrukums Donbasā, norādīja diplomāts.
Krievijas darbības, kuras oficiāli atzinis Putins, atbilst agresijas definīcijai ANO Ģenerālās asamblejas 1974. gada rezolūcijā un ir "smags starptautisks noziegums", uzsvēra Jeļisejevs.
"Tā visa gaismā mēs uzstājam, ka ES ir jādod objektīvs un ātrs novērtējums tam, par ko atzinās [Putins], cita starpā - ES ārlietu ministru padomes [16. marta sēdes] secinājumos. Ir svarīgi pastiprināt ierobežojošos pasākumus pret Krieviju," norādīja diplomāts.
Krievija pērn februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par "zaļajiem cilvēciņiem".
Putins pērn 17. aprīlī televīzijas "tiešās līnijas" pārraidē atzina, ka "zaļie cilvēciņi", kas sevi dēvēja pa vietējās pašaizsardzības spēkiem, patiesībā bija Krievijas karavīri.
Gada beigās Putins Krievijas Aizsardzības ministrijas kolēģijas paplašinātajā sēdē pateicās karavīriem par "profesionālismu Krimas notikumu laikā", uzsverot, ka viņi "nosargāja pussalas iedzīvotājus no asinsizliešanas un humānās katastrofas".
Laikā, kad notika Krimas okupācijas operācija, gan Putins, gan Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu noliedza, ka "zaļie cilvēciņi" būtu Krievijas karavīri.
Oficiāli par "Krimas atgūšanas" operācijas sākumu tiek uzskatīts 2014. gada 20. februāris, jo tieši šāds datums iegravēts uz Krievijas Aizsardzības ministrijas medaļām "Par Krimas atgūšanu".
Laikraksts "Novaja Gazeta" gan norāda, ka Krimas okupācijas operācija sākās naktī no 26. uz 27. februāri, kad plkst. 4.30 Krimā tika izsēdināti 120 Krievijas karavīri.
Sākotnējā vienība tika papildināta ar 1700 desantniekiem, kurus pussalā nogādāja aviācija. Krievijas karavīri mēneša laikā "bez asinsizliešanas sagrāba svarīgākos civilos un militāros objektus", piespiežot padoties Ukrainas armijas karavīrus, norāda laikraksts.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
12.03.2015 16:01
Kijeva prasa ES reaģēt uz Putina atzīšanos par Krimas okupācijas plānošanu
Autors LETA/Ukrainska Pravda
Ukrainas pārstāvis ES Konstantīns Jeļisejevs
ekrānšāviņš no youtube.com
Eiropas Savienībai (ES) ir nekavējoties jāreaģē uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina neseno atzīšanos, ka Krimas aneksija ir tikusi plānota savlaicīgi, uzskata Ukrainas pārstāvis ES Konstantīns Jeļisejevs. Šādu nostāju viņš paudis vēstulē ES ārlietu dienestam.