Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Ja cilvēki noliek ieročus un atbrīvo administrācijas ēkas, mēs garantējam, kas neuzsāksim kriminālvajāšanu pret viņiem. Es esmu gatavs šo [solījumu] padarīt oficiālu ar prezidenta dekrētu," likumdevējiem sacīja Turčinovs.

Ar šo iniciatīvu pagaidu prezidents nācis klajā, tuvojoties iepriekš izsludinātā ultimāta termiņa beigām, līdz kuram kaujiniekiem Luhanskā ir jāpamet ieņemtā Ukrainas drošības dienesta ēka, bet Doņeckā - apgabala valsts administrācijas ēka.

Kaujinieki pārkrievotajos Ukrainas austrumos grib sarīkot referendumu par pievienošanos Krievijai, līdzīgu tam, kāds tika sarīkots Krimā, pēc tam kad to februāra beigās bija okupējusi Krievija.

Turčinovs parlamentāriešiem sacīja, ka separātisma krīze var tikt atrisināta mierīgā ceļā.

Parlamenta prokrieviskās frakcijas ierosinājušas likumprojektu par separātistu amnestiju, tomēr prorietumnieciskās partijas pret to līdz šim iebildušas.

Turčinovs paziņojis, ka dotu priekšroku mierīgam krīzes atrisinājumam un ir gatavs garantēt kaujinieku drošību, ja viņi mierīgi pametīs ieņemtās ēkas.

"Ja cilvēki noliek ieročus un atbrīvo administrācijas ēkas, amnestijas likumu pieņemt nebūs vajadzīgs," sacīja pagaidu prezidents. "Mēs šo problēmu varam atrisināt šodien."

Doņeckas separātisti pasludinājuši savu "tautas republiku" un aicinājuši Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu iebrukt Ukrainas austrumos.

Ukrainas austrumu un dienvidu reģionos daudzi ar piesardzību raugās uz jaunajiem valsts līderiem, kas pie varas nākuši februāra revolūcijas rezultātā.

Tomēr demonstrācijas divas administrācijas ēkas ieņēmušo kaujinieku atbalstam pulcējušas vien nelielu cilvēku skaitu, turklāt socioloģiskās aptaujas liecina, ka reģiona iedzīvotāju vairākums nevēlas pievienošanu Krievijai.

Pēdējo dienu laikā vairākās Ukrainas austrumdaļas pilsētās prokrieviskie separātisti sarīkojuši plašas nekārtības. Kijeva uzskata, ka tās inscenējis Kremlis, šādi sagatavojoties iespējamai reģiona aneksijai.