Pekina otrdien paudusi asu kritiku šādai rīcībai.
Līdz ar Dzjana aresta orderis pieprasīts vēl četrām augsta ranga Ķīnas amatpersonām – bijušajam premjerministram Li Penam, bijušajam drošības dienesta un policijas vadītājam Cjao Ši, bijušajam Komunistu partijas pārstāvim Tibetā Čeņam Kuijaņam un bijušajam ģimenes plānošanas ministram Penam Peljuņam.
Spānijas Augstākās tiesas tiesnesis Ismaels Moreno devis rīkojumu Interpolam izdot orderus šo personu arestam par genocīdu, spīdzināšanu un noziegumiem pret cilvēci.
"Dzjanam bija kontrole pār cilvēkiem, kuri tieši pastrādāja noziegumus, kas padara viņu atbildīgu par spīdzināšanas aktiem un citiem lieliem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko pastrādāja viņa padotie pret cilvēkiem Tibetā," savā spriedumā norādījis I. Moreno.
"Viņš sekmēja un aktīvi īstenoja politiku," kuras mērķis bija panākt masveidīgu haņa ķīniešu pieplūdumu Tibetas autonomajā reģionā, "aizturēt tūkstošiem tibetiešu uz ilgiem laika periodiem, spīdzināt aizturētos un pakļaut viņus citiem pretlikumīgiem pāridarījumiem," norādīts spriedumā.
Augstākajā tiesā bija vērsusies kāda spāņu tibetiešu cilvēktiesību aizstāvju grupa, norādot, ka saskaņā ar starptautiskiem ziņojumiem Dzjans un četras pārējās amatpersonas ir saistītas ar cilvēktiesību pārkāpumiem un būtu jānopratina.
Lieta tika ierosināta, balstoties uz universālās jurisdikcijas doktrīnu, kas ļauj Spānijas tiesām izskatīt lietas par cilvēktiesību pārkāpumiem citās valstīs.
Pekina paziņojusi, ka ir ļoti "neapmierināta un stingri iebilst pret šādām kļūdainām darbībām, ko veikušas Spānijas aģentūras, ignorējot Ķīnas nostāju".
Pagājušajā mēnesī Spānijas valdošās konservatīvās Tautas partijas (PP) deputāti iesniedza parlamentā likumprojektu, kura mērķis ir ierobežot tiesu iespējas izmantot šo doktrīnu, uz kuru pamatojoties Spānijas tiesas izmeklējušas vairākas lietas, galvenokārt apsūdzības par noziegumiem, kas pastrādāti diktatūru laikā Čīlē un Argentīnā.
Atsaucoties uz universālās jurisdikcijas doktrīnu, spāņu tiesnesis Baltasars Garsons savulaik mēģināja panākt bijušā Čīles diktatora Augusto Pinočeta arestu un tiesāšanu.
Dzjans, visticamāk, nekad nenonāks Spānijas tiesā, bet Ķīnas Ārlietu ministrijas preses pārstāve asi nosodīja aizjūras spēkus, kas cenšas panākt Tibetas neatkarību, un aicināja Spānijas valdību "redzēt cauri Dalailamas grupas mēģinājumiem sašķelt valsti".
Vienlaikus, ministrijas preses pārstāve uzsvēra, ka Ķīna nejaucas citu valstu lietās, tādēļ tai nav komentāru par to, kā "iekšējie spēki Spānijā tiks galā" ar šo jautājumu.
"Bet es uzskatu, ka šis incidents skar [..] divpusējo attiecību attīstību, tādēļ mēs ceram, ka Spānijas valdība var pienācīgi tikt galā ar šo lietu un atšķirt labo no ļaunā," viņa piebilda.