06.02.2014 17:01

Spīdzinātais Kijevas Automaidana aktīvists: "Mani saukāja par ASV spiegu"

Autors  LETA
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Ukrainas opozīcijas mobilo patruļu jeb tā dēvētā Automaidana aktīvists Dmitro Bulatovs, kura liecības par spīdzināšanu šokējušas starptautisko sabiedrību, ceturtdien preses konferencē Viļņā pastāstījis, ka viņa nolaupītāji un spīdzinātāji pieprasījuši, lai viņš atzīstas, ka ir ASV spiegs.

Spīdzināšana ik reizi filmēta ar videokamerām.

"Nolaupītāji prasīja, kas finansē Automaidanu, cik naudas dod Amerikas vēstnieks, kādiem rīkojumiem mēs paklausām un cik naudas dodam cilvēkiem," D. Bulatova teikto citē Lietuvas radio un televīzijas ziņu portāls "Lrt.lt".

Viņš stāstījis, ka nolaupīts Kijevas centrā pie bankomāta, kurp devies, kad uzzinājis, ka varas iestādes nolēmušas arestēt viņa kontus. Uzbrucēji viņu situši mikroautobusā, tad ar maisu galvā kaut kur veduši un likuši uzlikt nirēja brilles.

Aktīvists turēts nelielā istabā un sists katru dienu – "ne ilgi, bet ļoti spēcīgi, sāpīgi un profesionāli" –, un dienas skaitījis vienīgi pēc tā, kad viņam dots ēst. Spīdzināšana ar katru dienu pieņēmusies spēkā, visvairāk viņam sists pa galvu.

"Brīžiem likās, ka smadzenes samaisījušās ar kauliem. Nezinu, cik ilgi mani sita, bet neko briesmīgāku mūžā neesmu pieredzējis. Sajūta bija tāda, it kā uz sejas man lietu metālu. Gribējās vienīgi, lai viss beigtos. Pēc tam man lika kameras priekšā teikt, ka visas šīs protesta akcijas Maidanā apmaksā ASV, ka arī man maksāts par Automaidana rīkošanu," sacījis aktīvists. Viņš teicis, ka ASV vēstnieks devis 50 000 dolāru, kas izlietoti degvielas iegādei, tomēr spīdzināšana turpinājusies.

Viņam draudēts izdurt acis un nogriezt ausis, un daļa auss arī nogriezta. Reiz spīdzinātāji viņam likuši nomesties ceļos pie durvīm un izplest rokas, paziņojot, ka piekals viņu pie durvīm kā krustā un ka viņi protot to darīt tā, lai neskartu muskuļus. To viņi arī izdarījuši un tad sākuši sist pa muguru. "Sāpēja tā, ka lūdzos, lai labāk mani nogalina," viņš atcerējies.

Pēc kāda laika viņš mikroautobusā kaut kur vests un tumsā izmests mežā netālu no kāda ciema. Viņš klaudzinājis pie tuvākā apgaismotā loga, bet ļaudis baidījušies viņu ielaist, līdz beidzot kādās mājās cilvēki vismaz piekrituši piezvanīt viņa draugam, bet arī draugs sākumā nav noticējis svešajiem zvanītājiem. Piedāvājumu izsaukt miliciju D. Bulatovs noraidījis, baidoties, ka milicija varētu būt saistīta ar viņa spīdzinātājiem. Viņš klejojis pa ciemu, līdz beidzot kāds cilvēks iedrīkstējies viņu ielaist mājās. Izturēt salu palīdzējis sportiskais rūdījums.

Aktīvists pateicies cilvēkiem, kas viņam palīdzējuši nokļūt Viļņā un snieguši medicīnisko palīdzību. Viņš atzinis, ka joprojām nejūtas labi un nespēj aizmigt bez nomierinošiem medikamentiem, viņam bieži reibst galva un pavājinājusies redze, bet ārsti dod cerības uz atveseļošanos.

Kā pastāstījis Viļņas Universitātes slimnīcas Ķirurģijas nodaļas vadītājs Pauļus Gradausks, D. Bulatovam ir daudz sasitumu, īpaši uz muguras, rokām, sejas un kakla, daudz asinsizplūdumu, brūces plaukstās un delnās, bet kaulu lūzumi nav konstatēti un acīmredzamu iekšējo orgānu bojājumu arī nav.

Jau ziņots, ka 35 gadus vecā ukraiņu aktīvista gadījums izraisījis plašu rezonansi un sašutumu starptautiskajā sabiedrībā. 22. janvārī viņš uz vairāk nekā nedēļu pazuda un tad atradās netālu no Kijevas, aptuveni tajā pašā rajonā, kur pirms tam tika atrasts nomocīts aktīvists no Ļvovas Jurijs Verbickis.

Tiesībsargāšanas iestādes bija izvirzījušas viņam apsūdzības par dalību nemieros, un varasvīri neoficiāli izteicās, ka viņa nolaupīšana esot varējusi būt fiktīva.

D. Bulatovs Kijevu pameta pēc dramatiska opozīcijas līderu un milicijas konflikta pie slimnīcas, kurā opozīcijas aktīvists ārstējās. Apsūdzības tika atsauktas, Kijevas tiesa pēdējā brīdī deva atļauju D. Bulatovam pamest valsti, un viņš ar neatliekamās palīdzības automašīnu nogādāts līdz lidmašīnai.

Šonedēļ D. Bulatovs caur Rīgu tika nogādāts Viļņā un ievietots Universitātes slimnīcā. Tobrīd aktīvists ar slimnīcas starpniecību izplatīja paziņojumu, kurā norādīja, ka viņam vajadzīgas dažas dienas miera, lai atgūtos, bet viņš joprojām ir noskaņots neatkāpties un turpināt cīņu par demokrātiju Ukrainā.

Jau ziņots, ka Lietuvas valdība nolēmusi atvēlēt ievainoto Ukrainas protestētāju ārstēšanai un rehabilitācijai 150 000 litu (gandrīz 43 000 eiro) – trīsreiz vairāk, nekā ziņots iepriekš.

Lēmums palielināt palīdzības apmērus saistīts ar to, ka cietušo traumas un iekšējo orgānu bojājumi ir sarežģīti un to ir daudz. Ieskaitot D. Bulatovu, Lietuvā jau ārstējas trīs cietušie protestētāji, bet kopumā Lietuva plāno uzņemt 10 līdz 15 cietušos.