27.01.2014 17:00

ES parlamentu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāji nosoda vardarbību Ukrainā

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Zanda Kalniņa-Lukaševica Zanda Kalniņa-Lukaševica Saeimas kanceleja

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu nacionālo parlamentu priekšsēdētāji pirmdien pieņēmuši kopīgu paziņojumu saistībā ar situāciju Ukrainā, kurā nosoda visu veidu vardarbības izpausmes.

Dokumenta autori aicina pārtraukt vardarbību un risināt situāciju miermīlīga politiska dialoga ceļā. Kopīgais paziņojums pieņemts.

Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica darba vizītē uzturas Grieķijas galvaspilsētā Atēnās, kur piedalās ES dalībvalstu nacionālo parlamentu priekšsēdētāju konferencē (COSAC), ko ik pusgadu rīko ES Padomē prezidējošā valsts, informēja Saeimas preses dienestā.

"Lietuvas prezidentūras laikā lielu uzmanību pievērsām Austrumu partnerības aspektiem – īpaši jautājumam par Ukrainas asociācijas līgumu," uzsverot nepieciešamību vienoties par kopīgu ES dalībvalstu nacionālo parlamentu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāju paziņojumu saistībā ar situāciju Ukrainā, sacīja Z. Kalniņa-Lukaševica.

"Patlaban mūsu skati Ukrainai pievērsti vēlreiz – šoreiz ar bažām raugāmies uz vardarbības izpausmēm. Tāpēc ir ļoti būtiski, ka visi kopīgi paužam solidaritāti Ukrainas iedzīvotāju vēlmei attīstīt attiecības ar Eiropas Savienību un stingri nosodām jebkādu vardarbību un cilvēktiesību pārkāpumus."

Uzturoties Atēnās, Z. Kalniņa-Lukaševica tikās ar Grieķijas ārlietu ministra vietnieku ES jautājumos Dimitri Kurkulu. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja dalījās ar Latvijas uzkrāto pieredzi, pārvarot finanšu un ekonomikas krīzi. Sarunā D. Kurkuls atzinīgi vērtēja mikrouzņēmumu atbalsta mehānismus Latvijā.

Tāpat tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Grieķijas pieredzi, gatavojoties tās prezidentūrai ES Padomē, kā arī ar gaidāmās Latvijas prezidentūras aktualitātes. Šajā kontekstā D. Kurkuls sacīja, ka Grieķijas pieredze apliecina – ir grūti iedomāties sekmīgu prezidentūru bez ārlietu ministra vietnieka ES jautājumos vai ES jautājumu ministra, jo sadarbība ar Eiropas Parlamentu prasa aizvien lielākus cilvēkresursus ar politisko kapacitāti.