Bažas par iespējamu šīs bīstamās slimības pārsviešanos no Baltkrievijas uz Lietuvu tika izteiktas jau iepriekš, saņemot informāciju, ka pēdējā laikā valsts dienvidos, Baltkrievijas robežas tuvumā, atrasts ne mazums nobeigušos mežacūku.
Pirms dažām dienām kādai Alītas rajonā kritušai mežacūkai tika konstatēta cita infekcijas slimība – pasterelioze.
Jau ziņots, ka Āfrikas cūku mēris vasarā tika konstatēts Baltkrievijā, aptuveni 40 kilometru attālumā no Lietuvas robežas. Tā ir ļoti lipīga vīrusa izraisīta saslimšana, kas cūku turētājiem rada lielus ekonomiskos zaudējumus, jo dzīvnieku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Cilvēkiem Āfrikas cūku mēris nav bīstams.
Lai aizsargātos no slimības, ko var pārnēsāt migrējošās mežacūkas, Lietuva sākotnēji pat ierosināja uzcelt žogu gar visu Baltkrievijas robežu, taču Eiropas Komisijas (EK) eksperti šo ideju atzina par nereālu un nepietiekami efektīvu.
Lietuvas Nacionālais pārtikas un veterinārijas riska novērtēšanas institūts pērn pārbaudījis 2749 mežacūku un 7681 mājas cūkas asins un orgānu paraugus un nevienā no šiem gadījumiem nav atklājis Āfrikas cūku mēra pazīmes. Tomēr Valsts pārtikas un veterinārijas dienests nesen norādīja, ka šīs bīstamās cūku slimības draudi joprojām ir nopietni.
Sakarā ar šiem draudiem vides ministrs Valentīns Mazuronis pagājušajā nedēļā parakstīja rīkojumu, kas pagarina mežacūku medību sezonu, atļaujot tās medīt visu gadu.