Viss, kas šobrīd norisinās, tiek darīts, lai maksimāli vājinātu V. Janukoviču – lai aptraipītu viņa rokas ar asinīm, izolētu viņu no Eiropas un civilizētās pasaules un galu galā novestu tiktāl, ka viņš būtu spiests padoties Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, uzskata eksperts.
Komentējot likumus par protestu iegrožošanu, kas stājās spēkā otrdien, A. Garaņs paudis viedokli, ka to mērķis ir pēc iespējas vairāk nokaitēt atmosfēru un novest situāciju līdz atklātai un nesamierināmai konfrontācijai. Pēc viņa teiktā, šādos gadījumos galvenais mērķis ir ārkārtējā stāvokļa ieviešana.
Taču arī pats V. Janukovičs palaidis garām daudzas iespējas atrisināt situāciju.
"Ja prezidentam būtu pieticis politiskās gribas, tad krīzi, kas aizsākās pēc studentu piekaušanas naktī uz 1. decembri, bija iespējams diezgan viegli noregulēt, atceļot iekšlietu ministru un sodot vainīgos. Tāds lēmums liecinātu par prezidenta spēku, un vienlaikus viņš izkļūtu no totālas kritikas zonas un izkliedētu spriedzi sabiedrībā," spriedis politologs, atgādinot, ka tobrīd protestētāju prasības bijušas visai pieticīgas – ministra atcelšana, vainīgo sodīšana un valdības atkāpšanās, turklāt valdības pārkārtošanā būtu ieinteresēts gan pats prezidents, gan daudzi varas pārstāvji.
Tomēr notikumi attīstījušies citādi – ik reizi, kad protestu kustība sākusi noplakt, sperts kāds solis, kas tikai pielējis eļļu ugunij, tostarp mēģinājums izklīdināt protestētājus, žurnālistes Tatjanas Čornovilas un neatkarīgā deputāta Andreja Iļjenko piekaušana un visbeidzot – minēto likumu pieņemšana 16. janvārī. "Pat tad, kad šādā nelikumīgā ceļā tika pieņemti likumi, Janukovičam vēl palika iespēja noregulēt situāciju, tos neparakstot, taču viņš situāciju iedzinis strupceļā," secinājis eksperts.
A. Garaņs izteicis pārliecību, ka V. Janukovičs patiesībā nevēlas nekādas sarunas ar opozīciju, jo tās vadīt viņš uzticējis cilvēkam, kurš pats ir atbildīgs par spēka lietošanu, – Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāram Andrejam Kļujevam. Par varas iestāžu nevēlēšanos meklēt kompromisus, viņaprāt, liecina arī apstāklis, ka Kijevas ielās lielā skaitā parādījušies tā dēvētie tituškas – sportiski jaunieši, kas ir nolīgti provokāciju rīkošanai un bruņojušies ar āmuriem un kastetēm.