Tiesa atzinusi par pamatotu Lietuvas prasību izdot bijušos baņķierus, kas tiek turēti aizdomās par īpašuma piesavināšanos lielos apmēros, un noraidījusi viņu advokātu apgalvojumu, ka Lietuva viņus varētu vajāt politisku iemeslu dēļ, vēsta Lietuvas biznesa ziņu portāls "Vz.lt".
Pirmās instances tiesas lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt augstākas instances tiesā un vēlāk - arī Augstākajā tiesā. Abi bijušie baņķieri gatavojas šo iespēju izmantot, tādēļ izdošanas lietas izskatīšana, kas vilkusies jau gandrīz divus gadus, var turpināties vēl vismaz vairākus mēnešus.
Kā ziņots, bažījoties par "Snoras" stāvokli, 2011.gada 16.novembrī Lietuvas valdība nacionalizēja bankas akcijas, bet 24.novembrī Lietuvas Bankas valde paziņoja, ka nolēmusi banku likvidēt. Vēlāk tika ierosināta bankas bankrota lieta. Aplēsts, ka tās aktīvi bijuši vairākus miljardus litu mazāki par saistībām.
Lietuvas pilsonis Baranausks vadīja "Snoras" valdi, bet Krievijas pilsonis Antonovs - uzraudzības padomi. Viņiem piederēja attiecīgi 25,31% un 68,1% bankas akciju.
Arī Latvijas "Krājbankā" drīz pēc tam tika konstatēts ap 100 miljonu latu līdzekļu iztrūkums, un 2011.gada 23.decembrī Rīgas apgabaltiesa banku pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēma apturēt visu "Krājbankas" finanšu pakalpojumu sniegšanu. Valsts policija (VP) par notikušo sāka kriminālprocesu.
Lietuvas Ģenerālprokuratūra Antonovu un Baranausku tur aizdomās par bankas īpašumu piesavināšanos aptuveni 1,7 miljardu litu (493 miljonu eiro) vērtībā. Prokuratūra ierobežojusi viņu tiesības uz īpašumiem kopsummā par aptuveni 805 miljoniem litu.
Nedēļu pēc "Snoras" darbības apturēšanas bankas vadītāji tika aizturēti Lielbritānijā saskaņā ar Lietuvas izdotu Eiropas aresta orderi, bet Lielbritānijas tiesa drīz vien nolēma viņus atbrīvot pret drošības naudu, nosakot abiem obligātu reģistrēšanos policijā. Vēlāk viņi tika atbrīvoti arī no šā pienākuma.
Apsūdzētie baņķieri savu vainu nolieguši, apgalvojot, ka ar viņiem tiek mēģināts politiski izrēķināties, un noraidot iespēju brīvprātīgi doties uz Lietuvu un sadarboties ar tiesībsargājošajām iestādēm.
Lietuvas Bankai "Snoras" darbība pirmās aizdomas radīja jau 2004.gadā. Kā atgādinājis Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks, bankas kredītportfelim strauji pieaugot, aizdomas radušās par līdzekļu izcelsmi, tādēļ 2011.gadā nolemts noraidīt bankas prasību par statūtu kapitāla palielināšanu.