M. Kalašņikovs, kur vārds kļuvis par sinonīmu viņa izstrādātajam ierocim, miris pirmdien Udmurtijas klīniski diagnostiskajā centrā.
Kalašņikovs dzimis 1919. gada 10. novembrī Sibīrijā. Viņš bija viens no 18 bērniem ģimenē.
1930. gadā M. Kalašņikova tēvs ar visu ģimeni tika izsūtīts uz Tomskas apgabalu. 1938. gadā M. Kalašņikovs tika iesaukts Sarkanajā armijā un 1941. gadā kaujā ievainots. Ārstējoties slimnīcā, viņš sāka nodarboties ar ieroču konstruēšanu un 1947. gadā radīja leģendāro triecienšauteni "AK-47", kuru sāka ražot tai pašā gadā un pēc diviem gadiem ieviesa PSRS armijā.
Līdz šim saražoti līdz 100 miljoniem kalašņikova automātu.
M. Kalašņikovam tika piešķirti Padomju Savienības augstākie apbalvojumi, tostarp Staļina, Ļeņina un Valsts prēmijas.
"AK-47" panākumi bija fantastiski, tomēr M. Kalašņikovs par to nesaņēma nekādu naudu. "Visi ieņēmumi nonāca pie valsts," viņš reiz atzina.
"AK-47" dizains netika starptautiski patentēts, par ko ieroču ražotājs kompānija "Ižmaš" vairrākārt paudusi nožēlu, norādot, ka uzņēmuma potenciālos ienākumus no "AK-47" smagi iedragājušas dažādās ārvalstīs ražotas "pirātiskās" ieroča versijas.
M. Kalašņikova 1947. gadā konstruētajam automātam ir lieliski taktiskie un tehniskie parametri, tas nevainojami darbojas jebkuros apstākļos, ir vienkāršs un ērts. Pusgadsimta laikā šis ierocis ne reizi vien ticis modificēts un pilnveidots.