N. Tolokoņņikova, M. Aļohina un vēl viena pankgrupas dalībniece Jekaterina Samuceviča 2012. gada augustā tika notiesātas par huligānismu, kas motivēts ar reliģisko naidu.
N. Tolokoņņikova pēc atbrīvošanas no kolonijas Krasnojarskas reģionā veltīja asu kritiku Krievijas cietumu sistēmai un paziņoja, ka visa valsts ir uzbūvēta kā kolonija.
"Kolonijas un cietumi ir valsts seja," norādīja N. Tolokoņņikova, piebilstot, ka tieši tādēļ ir būtiski mainīt ieslodzījumu vietas, lai varētu mainītu visu Krieviju.
N. Tolokoņņikova sacīja, ka viņa un M. Aļohina strādās pie projekta, kura centrā būs ieslodzīto tiesības, savā darbā izmantojot pieredzi, kas gūta, pavadot cietumā gadu un desmit mēnešus.
"Es neuzskatu šo laiku par izšķiestu. Es guvu unikālu pieredzi, kas ļaus vieglāk patiesi iesaistīties cilvēktiesību darbā. Es kļuvu vecāka, es redzēju valsti no iekšpuses, es redzēju šo totalitāro mašīnu, kāda tā ir," uzsvēra N. Tolokoņņikova, piebilstot, ka viņas uzskati kopš notiesāšanas nav mainījušies.
2012. gada 21. februārī piecas "Pussy Riot" dalībnieces Maskavas Kristus Pestītāja katedrālē sarīkoja "panku lūgšanu" "Dievdzemdētāja, padzen Putinu!". Akcijas dalībnieces uzskrēja uz paaugstinājuma līdzās baznīcas ikonostasam, kur pārkrustījās, metās ceļos un lēkāja, līdz viņas no turienes aizdzina baznīcas darbinieki.
2012. gada augustā Maskavas tiesa piesprieda M. Aļohinai, N. Tolokoņņikovai un J. Samucevičai divu gadu cietumsodu.
Izskatot apelācijas prasību 2012. gada 10. oktobrī, Maskavas tiesa J. Samucevičai iepriekš piespriesto reālo cietumsodu aizstāja ar nosacītu sodu un lika viņai atbrīvot tiesas zālē. Abām pārējām akcijas dalībniecēm tām iepriekš piespriestais sods tika atstāts spēkā.
N. Tolokoņņikova pēc atbrīvošanas žurnālistiem atklāja, ka pēc iespējas ātrāk grib satikt M. Aļohinu.
"Mums ir plāns izveidot cilvēktiesību organizāciju, kas palīdzētu politieslodzītajiem," viņa atklāja.
"Pret cietumniekiem būtu jāizturas kā pret normālām cilvēciskām būtnēm [..], nevis kā pret atkritumiem," norādīja N. Tolokoņņikova, veltot sevišķi asus vārdus savai iepriekšējai ieslodzījuma vietai Mordvijā, kur "cilvēki tiek nogalināti morāli un fiziski".
N. Tolokoņņikova lielāko daļu piespriestā cietumsoda izcieta kolonijā Parcas ciematā Mordvijā, bet septembrī publiskā vēstulē apsūdzēja kolonijas vadību virknē pārkāpumu. Viņa apgalvoja, ka ieslodzītās tiek nostrādinātas kā vergi, ēdinātas ar bojātu pārtiku un viņām liegta pamata medicīniskā aprūpe.
N. Tolokoņņikova pieteica badastreiku un galu galā tik pārvesta uz citu koloniju citā reģionā.