Intervijā laikraksta "Diena" iknedēļas pielikumam "Sestdiena" A. Bērziņš, runājot par valsts nākotnes perspektīvām, atzīst, ka Latvijas nākotnē var arī nebūt, taču viss ir atkarīgs no pašiem valsts iedzīvotājiem. "Viss vēl ir mūsu pašu rokās. Ja mēs nemuļķosim sevi, bet rīkosimies pragmatiski," saka A. Bērziņš.
Pieļaujot, ka Latvijas tikpat labi nākotnē var arī nebūt, prezidents paskaidro, ka to rāda visa dzīve un ir skaidrs, ka liela daļa cilvēku vairs nebūs vajadzīga tur, kur ir nodarbināti patlaban. Uz norādi, ka desmit gadi, lai kaut ko mainītu, ir maz, A. Bērziņš atbild, ka, viņaprāt, tas ir daudz.
Nereti kā lielākais drauds Latvijas pastāvēšanai tiek minēta Krievija, jo īpaši ņemot vērā tās pēdējā laika agresīvo rīcību Ukrainā. Tomēr A. Bērziņš neizprot, kāds pamats Latvijas pastāvēšanai nākotnē ir domāt par Krievijas faktoru. Viņš vēlreiz atgādina, ka viss ir pašu iedzīvotāju rokās. "Vieglākais ir teikt – tas ir ienaidnieks, bet tas vainīgs pie mūsu nelaimēm. Nē! Ir jāiet uz priekšu un jādara viss, lai mēs būtu stiprāki," uzsver valsts pirmā persona.
Viens no valsts pastāvēšanas apdraudējumiem nākotnē ir cilvēku aizplūšana uz citām valstīm labākas dzīves meklējumos. A. Bērziņš uzskata, ka, ja nekas netiks darīts, lai arī Latvijā sasniegtu labāku dzīves līmeni, iedzīvotāji turpinās pamest valsti. Nākotnē ik gadu aptuveni 4000 cilvēku lauksaimniecības nozarē būs lieki, un, ja viņiem neatradīs citu nodarbošanos, šie cilvēki valsti pametīs, prognozē prezidents. Viņš atgādina par Eiropas Savienībā valdošo mobilitāti un to, ka beigās var nākties secināt, ka kādas valsts vienkārši vairs nav.
Vienlaikus prezidents uzskata, ka, ja vien ir iespēja, vecākiem ir jāsūta savi bērni pasaulē, lai viņi pēc tam atgrieztos. "Kāpēc 1918. gadā radās Latvija? Tāpēc, ka latvieši bija aizgājuši pasaulē, paņēmuši tur labāko un aktīvākie atbrauca atpakaļ un izveidoja Latviju. Tagad ir tas pats – ja gribam saglabāt Latviju, latviešiem ir jāiet pasaulē un jāatnes uz šejieni labākais," noteic A. Bērziņš.