Kā ziņo raidījums, pensionāru aizvainojums par viņu prasību ignorēšanu varētu būt iemesls valdības krišanai. Turklāt federācija ir paveikusi vērienīgus priekšdarbus, lai iedzītu valdību strupceļā, proti, federācijai ir noslēgtas vienošanos ar četrām Saeimas partijām, ka tās atbalstīs prasības par pensiju paaugstināšanu. Federācijas aicinājumam nav atsaukušās tikai partija "Vienotība" un "Latvijas Reģionu apvienība".
"Līgumi tiek slēgti ar visām partijām, kas pārstāv iedzīvotāju intereses Saeimā. Šādi līgumi ļoti līdzīgi ir noslēgti jau ar Nacionālo apvienību, ir noslēgti ar Sudrabas partiju, ir noslēgti ar partiju "Tēvzemei un Brīvībai" un tagad esam noslēguši vienošanos ar "Saskaņas centru", kā ar kārtējo partiju no Saeimas," sacīja Dz. Žilde.
Pēc viņas teiktā, vienošanās paredz, ka partijas aizstāv pensionāru intereses, balsojot par attiecīgajiem likumiem. "Šis līgums uzliek par pienākumu un atbildību tiem deputātiem, kas sastāv šajās partijās, ieklausīties mūsu interesēs un nebalsot pret mūsu prasību – gan par pensiju paaugstināšanu, gan tām akcijām, ko mēs gatavojam," sacīja Pensionāru federācijas pārstāve.
Tagad pensionāri pieprasa, lai partijas pilda vienošanos un balso par būtisku pensiju pieaugumu. Federācija vēlas, lai valdība un likumdevējs pieņem Labklājības ministrijas pavasarī izstrādātos grozījumus pensiju likumā, kas maina pensijas aprēķināšanas formulu – indeksējot pensijas, tiktu ņemti vērā 50 % no algas pieauguma, ne 25 %, kā tas ir pašlaik. Šim mērķim no 2016. gada budžeta nepieciešami 30 miljoni eiro.
"Dabīgi, ka šis priekšlikums pilnā mērā apmierināja pensionārus, tādēļ arī mēs gaidījām, ka valdība kopumā pieņems pozitīvu lēmumu. Diemžēl šāds pozitīvs lēmums netika pieņemts, neskatoties uz to, ka uzkrājums sociālās apdrošināšanas budžetā sastāda vairākus simtus miljonu eiro. Prognoze ir tāda, ka šis uzkrājums 2018. gadā pat pārsniegs miljardu. Pašlaik priekšlikumi jau grozītā veidā ir iesniegti Saeimā, diemžēl pensiju indeksācijas jautājumu mēs tur neatrodam," norāda Pensionāru federācijas priekšsēdētājs un Saeimas deputāts Andris Siliņš.
Tāpat federācija sākusi parakstu vākšanu Labklājības ministrijas priekšlikumu atbalstam un sola protesta akcijas, ja politiķi tos neatbalstīs.
Par to, ka Pensionāru federācijā valda bravūrīga līksme par gaidāmajiem panākumiem, liecina "Nekā personīga" rīcībā nonākusī e-pasta vēstule, ko saviem biedriem sūtījusi Dz. Žilde.
Vēstulē teikts, ka: "tikai kopīgiem spēkiem apvienojoties, ir iespējama stulbās Straujumas valdības gāšana un mūsu premjerministra Lemberga nākšana pie varas, Latvijas labklājības uzplaukums".
Tomēr ne Dz. Žilde, ne A. Siliņš neatzīst, ka viņu mērķis būtu valdības gāšana. Arī citi premjera kandidāti nemaz neesot apspriesti.
Pensionārus atbalsta labklājības ministrs Uldis Augulis, tomēr ne Finanšu ministrija, ne premjere neredz iespēju pensionāriem atvēlēt 30 miljonus eiro. Premjere norāda, ka nauda ir nepieciešama aizsardzībai, apsolīta arī pedagogiem, kārtības sargiem un mediķiem. Arguments, ka sociālajā budžetā ir uzkrājums, esot populistisks, jo budžets ir jāskata kopā.
"30 miljoni nav iespējami nākamā gada budžetā, jo mums ir vajadzīga nauda aizsardzībai, iekšlietu sistēmai, veselības nozarei un arī izglītībai. Šīs četras ir prioritātes. Un, ja mēs ņemam vērā budžeta situāciju, 30 miljonus mēs nevaram pacelt," teica L. Straujuma.
Premjere atbalsta nelielu pakāpenisku pielikumu mazākajām pensijām, kas ir saistīts ar citu koeficientu un budžetam varētu izmaksāt stipri lētāk. Tas, vai pensionāru prasības būs par iemeslu valdības krišanai, tagad ir atkarīgs, cik nopietni koalīcijas partijas uztver savus ar Pensionāru federāciju slēgtos līgumus, skaidro raidījums.
Vienlaikus L. Straujumai ir bažas par partijas "Saskaņa" un arodbiedrību spiedienu, tomēr viņas bažas saistītas ar iekšlietu sistēmas brīdinājumiem par to, ka pašlaik mērķis vairs nav veidot nesaskaņas uz nacionālā jautājuma, bet uz sociālo jautājumu bāzes.
"Un tas ir pietiekoši bīstami, kā mēs redzam – arodbiedrības slēdz līgumus nezin kāpēc ar "Saskaņu". Protams, viņi ir sociāldemokrātiska partija, bet vienalga. Un parādās milzīgi naudas pieprasījumi, kas pamato to, ka šis virziens varētu būt pamainīts no nacionālās problemātikas uz sociālo," teica premjere.