18.02.2015 13:01

Gerhards: Pašvaldību jomā redzamas daudzas problēmas, kurām jāmeklē risinājumi

Autors  LETA
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Gerhards: Pašvaldību jomā redzamas daudzas problēmas, kurām jāmeklē risinājumi Valsts kanceleja

Savulaik īstenotā Latvijas pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma ne visās jomās ir bijusi veiksmīga, jo tās rezultātā izveidojušās gan daudzas mazas un vājas pašvaldības, gan vairākas lielas un ietekmīgas pašvaldības.

To trešdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijā atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).

Ministrs par nepieņemamu nodēvēja situāciju, kad četras republikas nozīmes pilsētas, piemēram, Liepāja, Daugavpils un Rēzekne, ir starp nabadzīgākajām pašvaldībām. "Tas nozīmē, ka sistēma nefunkcionē un finanšu izlīdzināšana nefunkcionē," noteica ministrs.

Ministrs sēdes laikā tika izvaicāts par topošo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli. Gerhards informēja, ka nākamnedēļ uz sēdi sanāks darba grupa, kurā Finanšu ministrija sniegs savu redzējumu šajā jautājumā. Savukārt aprīlī jābūt gatavam modeļa uzmetumam. Pēc Gerharda domām, nevajadzētu domāt tikai par to, kā pašvaldības pašas iemaksā izlīdzināšanas fondā savu naudu, bet gan motivēt pašvaldības veicināt savu attīstību ar dažādiem investīciju projektiem. "Es ceru, ka Finanšu ministrija nāks ar skaidru redzējumu, kā motivēt pašvaldības," teica ministrs.

Ir sagatavots arī ministrijas redzējums par deviņiem plānošanas reģioniem, kas gan vēl neesot "akmenī iecirsts" un par to ir gaidāmas diskusijas.

Ministrijas mērķis turpmākajos gados būs arī izvērtēt, kādas funkcijas valsts ir gatava reģionalizēt. Ir jomas, kur ministrija nesaskata problēmas pakalpojumu nodrošināšanā, bet ir jomas, kur ir redzamas problēmas. Kā piemēru Gerhards minēja sadarbību drošības un kārtības nodrošināšanā, veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, būvvalžu darbībā. Viņš gan atzīst, ka katram resoram ir savs skatījums, taču ir nepieciešams nodrošināt sadarbību.

Gerhards norādīja, ka laikus ir jāsāk diskusija par valsts un reģionālo attīstību pēc 2021. gada, kad beigsies pašreizējais Eiropas Savienības fondu plānošanas periods. Ministrs pauda, ka līdz 2021. gadam lielām izmaiņām nevajadzētu notikt. Bet, lai valstij un tās iedzīvotājiem būtu skaidrs redzējums, diskusijai jau vajadzētu sākties tagad, un būtu jādomā, kāds ir labākais pārvaldes modelis.

Deputātus interesēja arī Eiropas Savienības fondu izmantošana - kā šī nauda tiks tērēta un kad sāksies programmu īstenošana. Gerhards atbildēja, ka ministrijai jau ir skaidrs grafiks par programmu īstenošanu. Vēl gan esot gaidāmas diskusijas, jo, piemēram, lielās pilsētas pašas grib noteikt prioritātes, kur investēt fondu līdzekļus.